Lodgalvu dekoratīvais sīpols ir pietiekami ziemcietīgs, lai piemērotā vietā pārziemotu augsnē bez izrakšanas. Lielāku apdraudējumu par salu tam bieži rada ziemas atkušņi un ilgstoši pārmitra augsne. Pareizi iestādīts sīpols miera periodā panes zemu temperatūru, ja ap to saglabājas gaisa caurlaidīga vide. Traukos audzētiem augiem nepieciešama rūpīgāka aizsardzība, jo to sakņu zona izsalst ātrāk.
Gatavošanās ziemai dobē
Pārziemināšanās kvalitāti lielā mērā nosaka vietas izvēle jau stādīšanas laikā. Paaugstināta, saulaina dobe ar irdenu augsni ir drošāka par mitru ieplaku. Rudenī jāpārbauda, vai lietus ūdens neuzkrājas tieši virs sīpoliem. Vajadzības gadījumā jāizveido neliels slīpums vai drenāžas rieva.
Pēc lapu nokalšanas sausās lapas var noņemt. Tās nogriež pie augsnes virsmas, nesavainojot sīpola kaklu. Ja lapas ir veselīgas un sausas, tās nerada tūlītēju apdraudējumu, tomēr sablīvēta masa var aizturēt mitrumu. Slimas vai plankumainas lapas no dobes aizvāc obligāti.
Rudenī augus nevajadzētu bagātīgi mēslot ar slāpekli. Tas neveicina miera periodu un var radīt nevajadzīgu vēlu augšanu. Ja nepieciešams uzlabot augsnes struktūru, izmanto nelielu nobrieduša komposta daudzumu. Svaigus kūtsmēslus uz sīpolaugu dobes pirms ziemas neklāj.
Pirms stabila sala augsni parasti nav nepieciešams bagātīgi laistīt. Izņēmums ir ļoti sauss rudens vieglā augsnē, kad sīpoliem nepieciešams neliels mitrums sakņu veidošanai. Laistīšanu veic savlaicīgi, lai augsnes virskārta pirms sala paspētu apžūt. Piesātināta un sasalusi augsne rada lielāku audu bojājumu risku.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Aizsardzība pret salu un ziemas mitrumu
Pieauguši sīpoli parasti labi panes Latvijas ziemas apstākļus. Bieza siltinoša sega tiem nav vajadzīga, ja tie iestādīti pareizā dziļumā. Pārāk biezs organiskas mulčas slānis var saglabāt nevēlamu mitrumu. Tas ir īpaši bīstami atkušņu un lietainu ziemu laikā.
Jauniem stādījumiem var uzklāt plānu sausu lapu vai skuju kārtu. To izmanto tikai pēc augsnes virskārtas atdzišanas, lai zem seguma neuzkrātos siltums un mitrums. Mulčai jābūt gaisīgai, nevis sablīvētai. Pavasarī to noņem pakāpeniski, tiklīdz sāk atkust augsne.
Smagā augsnē ziemas lietus reizēm rada lielāku risku nekā sals. Šādā vietā virs stādījuma var uzstādīt vienkāršu caurspīdīgu jumtiņu. Tam jāpasargā augsne no tiešiem nokrišņiem, vienlaikus nodrošinot brīvu gaisa cirkulāciju no sāniem. Pilnībā noslēgts pārklājums nav piemērots, jo zem tā veidojas kondensāts.
Sniega sega parasti darbojas kā dabiska izolācija. To nevajag regulāri notīrīt no sīpolaugu dobes, ja vien zem sniega nav izveidojusies stāvoša ūdens zona. Bīstamāka var būt bieza ledus garoza, kas ilgstoši traucē gaisa apmaiņu. To var uzmanīgi sašķelt, neskarot augsni un sīpolus.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Pārziemināšana traukos
Traukos sīpoli ir vairāk pakļauti sala iedarbībai. Aukstums sasniedz saknes no sāniem un apakšas, tādēļ substrāts var pilnībā sasalt. Visdrošāk trauku novietot pie aizsargātas ēkas sienas vai neapkurinātā, vēsā telpā. Telpai jābūt pietiekami aukstai, lai sīpoli neizietu no miera perioda.
Poda materiālam jābūt sala izturīgam. Poraini un ar ūdeni piesātināti keramikas trauki var saplaisāt atkārtotas sasalšanas un atkušanas laikā. Drenāžas atverēm jāpaliek brīvām visu ziemu. Podu nedrīkst novietot tieši peļķē vai uz necaurlaidīgas virsmas bez ūdens novades.
Ārā atstātu trauku var aptīt ar džutas audumu, salmu paklāju vai citu elpojošu izolācijas materiālu. Podu vēlams pacelt uz koka līstēm vai nelielām kājiņām. Tas pasargā drenāžas atveres no nosprostošanās un samazina tiešu kontaktu ar aukstu, mitru virsmu. Virspusi pārklāj tikai ar plānu, sausu aizsargkārtu.
Ziemas laikā substrātu uztur gandrīz sausu. Pilnībā izkaltēt sīpolus nevajadzētu, taču regulāra laistīšana nav vajadzīga. Ja pods atrodas zem jumta un ziema ir gara, mitrumu pārbauda ik pēc dažām nedēļām. Nelielu ūdens daudzumu dod tikai tad, ja viss substrāts ir kļuvis sauss un laiks nav stipri salains.
Pavasara kopšana pēc pārziemošanas
Pavasarī aizsargmateriālus noņem pakāpeniski. Pārāk agra noņemšana var pakļaut dzinumus krasām temperatūras svārstībām. Pārāk vēla noņemšana kavē augsnes iesilšanu un veicina kondensāta uzkrāšanos. Vispirms atver seguma malas, bet pēc tam to pilnībā novāc.
Kad parādās pirmie dzinumi, stādījumu rūpīgi apskata. Veseli dzinumi ir stingri un vienmērīgi krāsoti. Mīksti, pelēcīgi vai slikti smaržojoši dzinumi var liecināt par puvi. Šādā gadījumā bojāto sīpolu izrok, lai pasargātu blakus augus.
Laistīšanu atsāk tikai pēc augsnes atkušanas. Aukstā un pārmitrā augsnē saknes darbojas lēni, tādēļ lieks ūdens nav izmantojams. Pirmā laistīšana nepieciešama tad, ja pavasaris ir sauss un dziļākie augsnes slāņi zaudējuši mitrumu. Traukos mitruma režīmu kontrolē biežāk nekā dobē.
Pēc stabilas augšanas sākuma var dot nelielu pavasara mēslojuma devu. Mēslojumu neizmanto uz sasalušas vai pilnībā sausas augsnes. Vienlaikus no dobes izņem nezāles, kas ātri atņem jaunajiem dzinumiem gaismu un barības vielas. Šāda pakāpeniska pavasara kopšana palīdz sīpoliem atgūties bez lieka stresa.
