Burkvuda osmanta pārziemināšana un aizsardzība aukstajā sezonā

Burkvuda osmanta ziemcietību ietekmē ne tikai zemākā gaisa temperatūra, bet arī vējš, ziemas saule, augsnes mitrums un dzinumu nobriešanas pakāpe. Mūžzaļais lapojums turpina iztvaikot ūdeni arī ziemā, tādēļ krūms var ciest pat tad, ja sals nav ārkārtīgi stiprs. Visjutīgākie ir jauni, nesen stādīti augi un krūmi, kas aug atklātā vai pārmitrā vietā. Savlaicīga sagatavošana rudenī palīdz samazināt lapu apdegumus, sakņu bojājumus un dzinumu apsalšanu.

Sagatavošana ziemai rudenī

Ziemas sagatavošana sākas jau vasaras otrajā pusē. Šajā laikā vairs nevajadzētu dot daudz slāpekļa, jo tas rosina jaunu, mīkstu dzinumu augšanu. Dzinumiem pirms sala nepieciešams pārkoksnēties un nobriest. Kāliju saturoša, mērena rudens barošana piemērotā augsnē var atbalstīt audu nobriešanu.

Rudenī krūmu turpina laistīt, ja nokrišņu ir maz. Sausā augsnē saknes ziemā nespēj nodrošināt lapas ar pietiekamu mitrumu. Pirms pastāvīga sala veic dziļu laistīšanu, samitrinot visu sakņu zonu. Pārmērīgi slapjā zemē papildu ūdeni nedod, jo sakņu puve ziemā var pastiprināties.

Sakņu zonu pārklāj ar organiskas mulčas kārtu. Mulča samazina straujas temperatūras svārstības un aizkavē dziļu augsnes sasalšanu. Jaunam augam aizsargkārta var būt biezāka nekā nobriedušam krūmam. Materiālu nedrīkst sabērt cieši ap stumbra pamatni, lai miza nepaliktu pastāvīgi mitra.

Pirms ziemas pārbauda, vai vainagā nav bojātu vai slimu zaru. Pilnīgi sausus dzinumus izgriež, bet spēcīgu formēšanu atliek līdz piemērotākam laikam pēc ziedēšanas. Garus, vaļīgus zarus var viegli sasiet, lai tos neizlauztu smags sniegs. Saites izmanto platas un elastīgas, lai tās neiespiestos mizā.

Vainaga aizsardzība pret salu un vēju

Atklātās vietās vislielāko kaitējumu bieži rada auksts, sauss vējš. Tas strauji palielina ūdens zudumu no lapām un atdzesē dzinumus. Ap krūmu var uzstādīt vēja aizsegu no niedru paklāja, agrotīkla vai cita elpojoša materiāla. Aizsegam nav obligāti cieši jāaptin viss vainags, ja tas efektīvi bloķē valdošo vēju.

Ja krūmu ietī, materiālam jālaiž cauri gaiss un daļa gaismas. Blīva plastmasas plēve nav piemērota, jo saulainā laikā zem tās temperatūra strauji paaugstinās. Kondensāts uztur dzinumus mitrus un veicina bojājumus. Turklāt cieši noslēgts pārklājums var radīt pelējumu un mizas izsutumu.

Ziemas saules apdegumi visbiežāk parādās vainaga dienvidu vai dienvidrietumu pusē. Spilgtā saule sasilda lapas, bet aukstās saknes nespēj papildināt iztvaikoto ūdeni. Ēnojošs siets samazina saules intensitāti un temperatūras svārstības. Tas ir īpaši noderīgs jaunajiem augiem pirmajās divās vai trijās ziemās.

Aizsargmateriālu nostiprina tā, lai to nenorautu vējš un tas neberztos pret lapām. Starp vainagu un ārējo aizsegu vēlams atstāt nelielu gaisa telpu. Konstrukcijai jāspēj izturēt sniega svaru. Periodiski jāpārbauda, vai saites nav kļuvušas pārāk ciešas un vai zem seguma neuzkrājas pārmērīgs mitrums.

Sakņu un konteineraugu pārziemināšana

Dārzā augoša Burkvuda osmanta saknes ir labāk pasargātas nekā podā ievietota auga saknes. Augsnes masa ap saknēm atdziest lēnāk un mazāk pakļauta straujām temperatūras maiņām. Konteinerā sals piekļūst no visām pusēm, tādēļ sakņu kamols var sasalt pilnībā. Jo mazāks pods, jo lielāks risks.

Podos audzētus augus novieto aizvējā pie vēsas ēkas sienas. Konteineru aptin ar izolējošu materiālu un novieto uz koka, putuplasta vai cita aukstumu aizturoša pamata. Vairākus podus var salikt cieši kopā un tukšumus aizpildīt ar sausām lapām. Drenāžas atveres nedrīkst aizsprostot, jo ziemas mitrumam jāspēj aizplūst.

Konteineraugu ziemā laista reti, taču substrātam nevajadzētu izžūt pilnīgi. Laistīšanu veic bezsala dienā, izmantojot mērenu ūdens daudzumu. Pārāk mitrs pods aukstumā rada sakņu puves risku. Mitrumu pārbauda ar pirkstu vai koka nūjiņu vairākus centimetrus dziļi substrātā.

Ļoti aukstos reģionos podā augošu osmantu drošāk pārziemināt gaišā, vēsā un no sala pasargātā telpā. Telpai nevajadzētu būt siltai, jo augam nepieciešams miera periods. Siltumā un vājā apgaismojumā veidojas gari, vāji dzinumi un savairojas kaitēkļi. Ideāli apstākļi ir vēsi, gaiši un ar labu gaisa kustību.

Pavasara atsegšana un bojājumu novērtēšana

Pavasarī aizsegu nevajadzētu noņemt pirmajā siltajā dienā. Spēcīga saule var apdedzināt lapas, kas vairākus mēnešus bijušas noēnotas. Segumu vispirms atver daļēji un ļauj krūmam pakāpeniski pierast pie gaismas. Pilnīgu noņemšanu veic apmākušā, mierīgā laikā, kad stipru salu risks ir mazāks.

Pēc ziemas lapas var būt bronzas krāsā, brūnas vai plankumainas. Viegli bojātas lapas reizēm paliek uz auga līdz jauno lapu izaugšanai. Nav nepieciešams tās visas nekavējoties noraut, jo arī daļēji zaļi audi joprojām veic fotosintēzi. Pilnīgi sausas lapas pakāpeniski nobirst pašas.

Dzinumu dzīvotspēju pārbauda tikai pēc tam, kad iestājies stabilāks siltums. Ar nagu viegli ieskrāpējot mizu, dzīvi audi zem tās ir zaļgani. Brūns un sauss slānis visā dzinuma šķērsgriezumā liecina par bojāeju. Atmirušo daļu nogriež līdz veselam pumpuram vai dzīvai koksnei.

Pēc ziemas bojājumiem krūmu nevajadzētu uzreiz intensīvi mēslot. Vispirms jāatjaunojas sakņu darbībai un jāsākas dabiskai jauno dzinumu augšanai. Mērena komposta kārta un vienmērīgs mitrums parasti ir drošāks risinājums. Spēcīgāku barošanu izmanto tikai tad, kad redzams, ka augs aktīvi atjaunojas.