Lodgalvu dekoratīvā sīpola veiksmīga audzēšana sākas ar veselīga stādmateriāla izvēli un pareizu stādīšanas vietas sagatavošanu. Sīpoli visdrošāk ieaug vieglā, drenētā augsnē, kur ziemā un pavasarī neuzkrājas lieks ūdens. Augu var pavairot gan ar meitas sīpoliem, gan ar sēklām, taču abu metožu ātrums un rezultāts būtiski atšķiras. Rūpīgi plānojot stādījumu, iespējams izveidot noturīgas un pakāpeniski paplašinošās ziedu grupas.
Stādīšanas laiks un sīpolu izvēle
Vispiemērotākais stādīšanas laiks ir rudens, kad augsne ir atdzisusi, bet vēl nav sasalusi. Parasti sīpolus stāda no septembra beigām līdz novembrim atkarībā no laika apstākļiem. Rudens stādījums ļauj sīpoliem izveidot saknes pirms ziemas iestāšanās. Pavasarī tie sāk augt agrāk un parasti zied vienmērīgāk nekā vēlu stādīti augi.
Stādmateriālam jābūt stingram un sausam. Sīpola ārējās zvīņas var būt nedaudz lobījušās, taču zem tām nedrīkst būt mīksti vai mitri audi. Pelējums, dziļi iespiedumi un nepatīkama smaka norāda uz bojājumu. Šādus sīpolus labāk neievietot kopējā stādījumā, jo tie var kļūt par infekcijas avotu.
Lielāki sīpoli parasti uzzied ātrāk un veido spēcīgākus ziedkātus. Mazākiem sīpoliņiem var būt nepieciešamas vairākas sezonas, lai sasniegtu pilnvērtīgu ziedēšanas izmēru. Tos iespējams audzēt atsevišķā dobē ar rūpīgāku nezāļu kontroli. Šādi jaunie augi netiek nomākti starp lielām ziemcietēm.
Pēc iegādes sīpolus nevajadzētu ilgstoši turēt siltā un mitrā telpā. Ja stādīšanu nepieciešams atlikt, tos uzglabā vēsā, sausā un labi vēdināmā vietā. Sīpoliem nedrīkst ļaut pilnībā izkalst vai pārkarst saulē. Visdrošāk tos iestādīt iespējami drīz pēc saņemšanas.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Augsnes sagatavošana un stādīšanas tehnika
Pirms stādīšanas augsni uzrok vai dziļi uzirdina. No tās izņem daudzgadīgo nezāļu saknes, lielus akmeņus un sablīvētus augsnes gabalus. Smagā augsnē iestrādā rupju smilti vai smalku granti, lai uzlabotu ūdens aizplūšanu. Neliels nobrieduša komposta daudzums palīdz uzturēt augsnes struktūru, nepārbarojot augus.
Stādīšanas dziļumu nosaka pēc sīpola izmēra. Parasti virs sīpola atstāj augsnes slāni, kas aptuveni divas līdz trīs reizes pārsniedz tā augstumu. Pārāk sekli iestādīti sīpoli vairāk cieš no temperatūras svārstībām un augsnes izžūšanas. Pārāk dziļa stādīšana var aizkavēt dzinumu parādīšanos un vājināt ziedēšanu.
Sīpolu ievieto bedrītē ar smailāko daļu uz augšu. Ja virziens nav skaidri saskatāms, sīpolu var novietot nedaudz sāniski, un dzinums pats atradīs ceļu uz virsmu. Bedrītes apakšā smagā augsnē var iekaisīt plānu grants kārtu. Sīpolu nedrīkst iespiest augsnē ar spēku, jo tā var savainot pamatnes audus.
Pēc stādīšanas augsni viegli piespiež, lai ap sīpolu nepaliktu lielas gaisa kabatas. Ja zeme ir sausa, stādījumu vienreiz mēreni aplaista. Mitrā rudenī papildu laistīšana parasti nav nepieciešama. Stādīšanas vietu vēlams iezīmēt, lai pavasarī to nejauši neuzraktu.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Pavairošana ar meitas sīpoliem
Meitas sīpoliņi veidojas pie pieauguša mātes sīpola pamatnes. Tie ir ģenētiski līdzīgi mātesaugam un saglabā tā ziedu krāsu un augšanas īpašības. Šī ir vienkāršākā un ātrākā lodgalvu dekoratīvā sīpola pavairošanas metode. Lielākie atdalītie sīpoli var uzziedēt jau nākamajā vai aiznākamajā sezonā.
Ceru dala pēc lapu pilnīgas nokalšanas. Šajā laikā sīpoli atrodas miera periodā un vieglāk panes pārstādīšanu. Augsni paceļ ar dārza dakšu no pietiekama attāluma, lai nesavainotu sīpolu kopu. Pēc izcelšanas sīpolus nevelk aiz sausajiem stublājiem.
Meitas sīpoliņus uzmanīgi atdala ar pirkstiem. Ja tie stingri turas pie mātes sīpola, tos labāk neatplēst ar spēku. Pārrauta pamatne un svaigas brūces var kļūt par ieejas vietu puves izraisītājiem. Nelielus bojājumus pirms stādīšanas dažas stundas apžāvē ēnainā, vēdināmā vietā.
Atdalītos sīpolus var tūlīt iestādīt sagatavotā dobē vai uzglabāt līdz rudenim. Mazākos sīpoliņus stāda tuvāk citu citam, taču atstāj pietiekami daudz vietas to augšanai. Pirmajā gadā galvenais uzdevums ir izveidot veselīgu lapojumu un spēcīgu sīpolu. Ziedēšana šajā posmā nav obligāts auga kvalitātes rādītājs.
Pavairošana ar sēklām
Pavairošana ar sēklām ir lēnāka, bet ļauj iegūt lielu augu skaitu. Sēklas ievāc, kad ziedkopas kļuvušas sausas un sēklu pogaļas sāk atvērties. Tās nogriež sausā laikā un papildus apžāvē uz papīra. Pilnvērtīgas sēklas parasti ir tumšas, stingras un labi izveidojušās.
Sēklas var sēt rudenī tieši dobē. Dabiskās ziemas temperatūras palīdz pārtraukt sēklu miera periodu un veicina vienmērīgu dīgšanu pavasarī. Sējai izvēlas smalki sagatavotu, nezālēm brīvu augsni. Sēklas pārklāj ar plānu augsnes vai smalkas grants slāni, lai tās neizskalotu lietus.
Sējot traukos, jāizmanto labi drenējošs substrāts. Traukus ziemā var novietot ārā aizsargātā vietā, kur tie saņem dabisku aukstuma periodu. Substrātu uztur viegli mitru, bet nekad pārmitru. Sīkie dīgsti pirmajā gadā aug lēni un prasa uzmanīgu nezāļu kontroli.
No sēklām audzēti lodgalvu dekoratīvie sīpoli parasti sāk ziedēt pēc vairākiem gadiem. Līdz tam tie katru sezonu veido arvien lielāku pazemes sīpolu. Jaunie augi jāpārstāda tikai tad, kad tie ir pietiekami spēcīgi un tos var droši satvert. Pacietīga audzēšana atmaksājas ar plašu, dabiska izskata stādījumu.