Citronkoka veiksmīga audzēšana sākas ar piemērotu stādu, pareizi izraudzītu podu un kvalitatīvu substrātu. Augu var pavairot ar sēklām, spraudeņiem, potēšanu vai gaisa noliektņiem, tomēr katrai metodei ir atšķirīgs mērķis. No sēklas izaudzēts koks parasti ir spēcīgs, bet līdz ziedēšanai var nākties gaidīt daudzus gadus. Veģetatīvi pavairoti augi saglabā mātesauga īpašības un bieži sāk ražot agrāk.
Stāda, poda un substrāta sagatavošana
Iegādājoties citronkoku, vispirms jānovērtē tā lapotne, zari un substrāta stāvoklis. Veselam stādam ir stingras lapas, vienmērīgs krāsojums un jauni dzinumi bez deformācijām. Uz lapu apakšpusēm nedrīkst būt lipīgi izdalījumi, smalki tīkli vai nekustīgi brūni vairogi. Mitra, sasmacusi augsne un nepatīkama smaka var liecināt par sakņu problēmām.
Citronkokam izvēlas podu ar vairākām drenāžas atverēm. Ja pods ievietots dekoratīvā kašpo, pēc laistīšanas tajā nedrīkst palikt ūdens. Jaunam stādam nevajag uzreiz izvēlēties ļoti lielu trauku, jo liekais substrāta daudzums ilgi saglabājas slapjš. Parasti pietiek ar podu, kura diametrs ir tikai dažus centimetrus lielāks par sakņu kamolu.
Substrātam jābūt viegli skābam, strukturētam un labi drenētam. Kvalitatīvu citrusaugu augsni var papildināt ar perlītu, pumeku vai smalku priežu mizu. Organiskais komposts nodrošina barības vielas, tomēr tā daudzumam jābūt mērenam. Smaga, mālaina zeme podā nav piemērota, jo pēc laistīšanas tā sablīvējas.
Pirms stādīšanas sausāku sakņu kamolu var uz dažām minūtēm iemērkt remdenā ūdenī. Ja substrāts jau ir ļoti slapjš, papildu mērcēšana nav nepieciešama. Saknes rūpīgi apskata un bojātās daļas nogriež ar dezinficētām šķērēm. Veselo sakņu kamolu bez vajadzības nevajag agresīvi izjaukt, jo tas aizkavē ieaugšanos.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Pareiza citronkoka iestādīšana
Poda apakšējās atveres nedrīkst aizsprostot ar blīvu materiālu. Virs tām var novietot rupju sietiņu, kas neļauj izbirt substrātam, bet saglabā ūdens plūsmu. Pēc tam podā ieber nelielu sagatavotās augsnes kārtu. Stādu novieto tā, lai sakņu kakls atrastos aptuveni tādā pašā augstumā kā iepriekšējā podā.
Citronkoku nedrīkst iestādīt pārāk dziļi. Ja stumbra pamatne pastāvīgi atrodas mitrā augsnē, palielinās mizas bojājumu un puves risks. Arī pārāk augsta stādīšana nav vēlama, jo augšējās saknes var ātri izžūt. Substrātu ap sakņu kamolu iepilda pakāpeniski un viegli piespiež ar pirkstiem.
Pēc stādīšanas augu laista lēni, lai augsne vienmērīgi nosēstos ap saknēm. Ja pēc laistīšanas izveidojas tukšumi, tajos papildina substrātu. Augsni nevajag sablīvēt ar lielu spēku, jo citronkoka saknēm nepieciešams gaiss. Paliktnī iztecējušo ūdeni pēc neilga laika izlej.
Pirmajās dienās pēc stādīšanas citronkoku tur gaišā vietā bez ļoti spēcīgas pusdienlaika saules. Pārstādīšanas stress var īslaicīgi izraisīt dažu lapu vai ziedu nobiršanu. Mēslošanu sāk tikai pēc tam, kad augs atjaunojis augšanu un parādījušās jaunas lapas. Ja substrātā jau iestrādāts ilgstošas iedarbības mēslojums, papildu barošana sākumā nav vajadzīga.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Pavairošana ar sēklām un spraudeņiem
Citrona sēklas sēj pēc iespējas drīzāk pēc izņemšanas no pilnībā nogatavojuša augļa. Tās nomazgā no mīkstuma un ievieto mitrā, gaisu caurlaidīgā substrātā aptuveni viena centimetra dziļumā. Trauku novieto siltā vietā, kur temperatūra ir ap divdesmit diviem līdz divdesmit sešiem grādiem. Substrātu uztur vienmērīgi mitru, taču ne piesātinātu ar ūdeni.
Dīgšanas laikā trauku var pārklāt ar caurspīdīgu vāku vai plēvi. Pārsegs palīdz uzturēt mitrumu, taču tas katru dienu jāpaceļ vēdināšanai. Kad parādās dzinumi, pārsegu pakāpeniski noņem un stādus novieto ļoti gaišā vietā. Sējeņus atsevišķos podos pārstāda, kad tiem izveidojušās vairākas īstās lapas.
Sēklaudži ģenētiski var atšķirties no augļa, no kura ņemtas sēklas. Tie bieži veido spēcīgu sakņu sistēmu un ir piemēroti izmantošanai par potcelmiem. Ziedēšana var sākties tikai pēc daudziem gadiem, un augļu kvalitāte nav iepriekš paredzama. Tādēļ sēklu pavairošana vairāk piemērota eksperimentiem un dekoratīvu augu audzēšanai.
Spraudeņiem izvēlas veselīgus, daļēji nobriedušus dzinumus bez ziediem un augļiem. Spraudeni nogriež zem lapas mezgla, apakšējās lapas noņem, bet lielās augšējās lapas var saīsināt. Grieztā daļa jāievieto sterilā, vieglā substrātā, piemēram, kūdras un perlīta maisījumā. Augsts gaisa mitrums un vienmērīgs siltums veicina sakņu veidošanos.
Potēšana un jauno augu kopšana
Potēšana ļauj apvienot izturīgu potcelmu ar kvalitatīvi ražojoša citronkoka šķirnes dzinumu. Šo metodi bieži izmanto, lai saīsinātu laiku līdz pirmajai ziedēšanai. Potcelmam un potzaram jābūt veseliem un līdzīgā augšanas stadijā. Instrumentam jābūt ļoti asam un rūpīgi dezinficētam.
Veiksmīgai potēšanai svarīgi cieši savienot abu augu kambija slāņus. Potējuma vietu nostiprina ar piemērotu lentu, kas pasargā griezumu no izžūšanas. Augu novieto gaišā, siltā vietā, bet sargā no tiešas, karstas saules. Kad potzars sāk augt, dzinumus zem potējuma vietas regulāri izlauž.
Gaisa noliektņu metode ir noderīga, ja nepieciešams pavairot lielāku, jau nobriedušu zaru. Mizā izveido kontrolētu ievainojumu un ap to nostiprina mitru sfagnu vai citu gaisu caurlaidīgu materiālu. Mitro vietu aptin ar caurspīdīgu plēvi, lai varētu novērot sakņu veidošanos. Kad izveidojies pietiekams sakņu daudzums, zaru nogriež zem apsakņotās vietas un iestāda podā.
Jaunie citronkoki sākumā jāpasargā no krasām mitruma un temperatūras svārstībām. Tiem nepieciešams daudz izkliedētas gaismas, bet sakņu sistēma vēl nespēj apgādāt lapas ļoti karstā saulē. Mēslojumu sāk dot tikai pēc stabilas augšanas sākuma, izmantojot vāju koncentrāciju. Pakāpeniska pieradināšana pie parastā telpas mitruma palīdz jaunajam augam izveidot izturīgāku lapotni.
