Skaistā krokusa slimības un kaitēkļi

Skaistais krokuss parasti ir izturīgs, ja aug sausā, gaisīgā un labi drenētā vietā. Lielākā daļa problēmu sākas tad, kad sīpoli ilgstoši atrodas slapjā vai sablīvētā augsnē. Kaitēkļi visbiežāk bojā sīpolus, ja stādījums ir novājināts vai atrodas grauzējiem pieejamā vietā. Veselīga profilakse ir daudz efektīvāka nekā cīņa ar jau plaši izplatītu bojājumu.

Sīpolu puves un to cēloņi

Sīpolu puves ir viena no nopietnākajām skaistā krokusa problēmām. Tās bieži parādās mitrās, smagās un slikti drenētās augsnēs. Sīpoli kļūst mīksti, tumši un nepatīkami smaržo. Šādi bojāti augi parasti vairs nav glābjami.

Puves attīstību veicina arī mehāniski bojājumi. Ja sīpols stādīšanas vai rakšanas laikā tiek ievainots, infekcijai ir vieglāka ieeja. Tāpēc ar sīpoliem jāapietas uzmanīgi un tos nevajag spiest zemē ar spēku. Bojātus eksemplārus labāk nestādīt kopā ar veselajiem.

Profilakse sākas ar pareizu augsni. Drenāžas uzlabošana ir svarīgāka par jebkuru ārstēšanas līdzekli. Smagā augsnē jāizmanto smilts, grants un paaugstinātas dobes princips. Ja vieta regulāri pārmitra, skaistais krokuss tur ilgstoši neaugs labi.

Izrokot aizdomīgu puduri, jāpārbauda visi sīpoli. Mīkstie, plankumainie un sapuvušie jāiznīcina. Veselos var pārstādīt jaunā vietā ar labāku augsnes struktūru. Vecajā vietā nav vēlams uzreiz atkārtoti stādīt tos pašus sīpolaugus.

Sēņu slimības uz lapām un ziediem

Skaistā krokusa lapas var ciest no plankumainībām, ja laiks ir vēss un ilgstoši mitrs. Uz lapām parādās brūngani vai pelēcīgi plankumi. Smagos gadījumos lapas priekšlaikus dzeltē un zaudē spēju barot sīpolu. Tas var samazināt ziedēšanu nākamajā sezonā.

Ziedi mitrā laikā var ātrāk sakrist un pārklāties ar pelēcīgu apsarmi. Šāda parādība biežāk novērojama blīvās, slikti vēdināmās dobēs. Ja ziedi ilgi paliek slapji, sēņu infekcijas attīstās straujāk. Tāpēc laba gaisa cirkulācija ir būtiska arī zemiem augiem.

Profilaksei palīdz pareiza stādīšanas distance. Sīpoliem nevajadzētu atrasties pārāk cieši, īpaši mitrā klimatā. Biezs lapu un mulčas slānis ap ziediem var aizturēt mitrumu. Mulčai jābūt vieglai, nevis slapjai un sablīvētai.

Slimās lapas un ziedu atliekas jānovāc, kad tās kļūst acīmredzami bojātas. Tās nevajag likt kompostā, ja ir aizdomas par infekciju. Labāk tās iznest no dārza atkritumu plūsmas. Tīrība dobē samazina slimību pārziemošanas iespējas.

Grauzēju bojājumi

Sīpoli var piesaistīt peles un citus grauzējus. Bojājumi bieži kļūst redzami tikai tad, kad augi neparādās vai pēkšņi pazūd. Izrokot vietu, var atrast tukšas sīpolu čaulas vai ejas. Šāda problēma īpaši bieža vieglās, sausās augsnēs pie dzīvžogiem un krūmiem.

Profilaksei var izmantot stādīšanu aizsarggrozos. Smalks metāla vai izturīgas plastmasas grozs pasargā sīpolus no tiešas piekļuves. Tajā pašā laikā saknes var augt cauri spraugām. Šī metode ir ļoti noderīga vietās, kur grauzēji jau iepriekš radījuši zaudējumus.

Dārzu nevajadzētu pārmērīgi piesegt ar bieziem, nekoptiem augu atliekām bagātiem slāņiem. Tie var dot grauzējiem patvērumu. Sakopta dobes mala un regulāra nezāļu kontrole samazina slēptuves. Tas nenovērš visus riskus, bet palīdz uzturēt līdzsvaru.

Ja bojājumi atkārtojas katru gadu, jāmaina stādīšanas stratēģija. Var izvēlēties podus, paaugstinātas kastes vai aizsargātus stādījuma laukumus. Dažkārt palīdz arī stādījumu izvietošana tuvāk biežāk apmeklētām dārza zonām. Grauzēji parasti mazāk uzturas vietās ar regulāru kustību un traucējumu.

Gliemeži, kukaiņi un citi kaitēkļi

Gliemeži var bojāt ziedus un jaunos dzinumus. Tas īpaši notiek mitros rudeņos un blīvos stādījumos. Uz ziedlapām redzami neregulāri izgrauzumi un gļotu pēdas. Skaistā krokusa ziedi ir maigi, tāpēc bojājumi ātri kļūst pamanāmi.

Gliemežu ierobežošanai palīdz dobes uzturēšana sausāka un gaisīgāka. Vecas lapas, dēļi un bieza nezāļu masa rada tiem slēptuves. Vakaros var veikt mehānisku savākšanu, īpaši pēc lietus. N