Cinerārijai nepieciešams daudz gaismas, taču tās jutīgās lapas un ziedi nepanes ilgstošu atrašanos karstā pusdienlaika saulē. Vislabākā ir spilgta, izkliedēta gaisma, kas nodrošina pumpuru attīstību, nepaaugstinot lapu temperatūru. Nepietiekamā apgaismojumā augs izstīdzē un zied vājāk, bet pārmērīgā saulē lapas vīst un apdeg. Piemērotāko vietu vienmēr izvēlas, vērtējot gaismu kopā ar temperatūru un gaisa kustību.

Gaismas intensitāte telpās

Austrumu logs cinerārijai parasti nodrošina maigu rīta sauli un labu dienas apgaismojumu. Šādā vietā augs saņem pietiekami daudz enerģijas ziedēšanai, bet retāk cieš no pārkaršanas. Tomēr pavasara beigās arī austrumu pusē saules intensitāte var būt augsta. Lapu reakcija jānovēro īpaši saulainās dienās.

Pie dienvidu loga cinerāriju labāk novietot nelielā attālumā no stikla. Viegls aizkars izkliedē starus un samazina lapu virsmas temperatūru. Pods nedrīkst atrasties starp stiklu un smagu aizkaru, kur uzkrājas karsts gaiss. Šādā slēgtā zonā augs var pārkarst pat tad, ja telpa kopumā ir vēsa.

Ziemeļu logs var būt piemērots gaišā pavasarī, ja to neaizēno ēkas, koki vai balkons. Tumšā ziemas periodā šādā vietā dabiskās gaismas var nepietikt. Par trūkumu liecina izstīdzējuši lapu kāti un ziednešu noliekšanās gaismas virzienā. Šādos apstākļos noder papildu augu apgaismojums.

Cinerāriju nedrīkst pēkšņi pārvietot no ēnainas vietas tiešā saulē. Lapām nepieciešams laiks, lai pielāgotos lielākai starojuma intensitātei. Pārvietošanu veic pakāpeniski, katru dienu nedaudz pagarinot gaišākajā vietā pavadīto laiku. Tas samazina saules apdegumu un straujas vīšanas risku.

Saules ietekme uz lapām un ziediem

Pārāk spēcīgā saulē lapas kļūst mīkstas un nolaižas, lai gan substrāts var būt pietiekami mitrs. Tas notiek tādēļ, ka iztvaikošana pārsniedz sakņu spēju piegādāt ūdeni. Papildu laistīšana šādā brīdī ne vienmēr atrisina problēmu. Vispirms augs jāpārvieto vēsākā, izkliedēti apgaismotā vietā.

Saules apdegumi izskatās kā gaiši, dzeltenīgi vai brūni laukumi uz lapām. Bojātie audi neatjaunojas un vēlāk var kļūt sausi un trausli. Ja apdegums ir neliels, lapu var saglabāt līdz dabiskai novecošanai. Stipri bojātās lapas izgriež, ja tās sāk pūt vai traucē gaisa cirkulācijai.

Intensīva saule var saīsināt arī atsevišķu ziedu mūžu. Ziedlapu krāsa izbalē, malas izžūst un ziedkopas ātrāk zaudē dekorativitāti. Tumšas krāsas ziedi mēdz sakarst vairāk nekā gaiši. Viegla ēnošana dienas vidū palīdz saglabāt piesātinātus toņus.

Pietiekams gaismas daudzums tomēr ir nepieciešams, lai pumpuri atvērtos vienmērīgi. Pārāk dziļā ēnā ziedneši kļūst gari un vāji, bet daļa pumpuru var palikt neatvērti. Augs sāk liekties loga virzienā un zaudē kompaktu formu. Tādēļ mērķis nav tumša vieta, bet gan spilgta gaisma bez pārmērīga karstuma.

Sezonāla novietojuma pielāgošana

Ziemas beigās un agrā pavasarī cinerārija var atrasties tuvāk logam, jo saules leņķis un intensitāte vēl ir mērena. Dienām kļūstot garākām, tas pats novietojums var kļūt pārāk karsts. Auga vieta regulāri jāpārvērtē, nevis jāatstāj nemainīga visu sezonu. Neliela pārvietošana bieži novērš nopietnus lapu bojājumus.

Uz balkona cinerārijai vispiemērotāka ir no pusdienlaika saules aizsargāta vieta. Austrumu vai ziemeļaustrumu balkons parasti ir drošāks par atklātu dienvidu pusi. Rietumu balkonā pēcpusdienas saule var būt ļoti intensīva un silta. Šādā vietā nepieciešama markīze, aizsargtīkls vai cits gaismu izkliedējošs pārsegs.

Ārā augu iznes tikai pēc tam, kad tas pakāpeniski pieradināts pie vēja un dabiskās gaismas. Pirmajās dienās cinerāriju tur ēnainā, aizsargātā vietā. Vēlāk tai ļauj saņemt nelielu rīta saules daudzumu. Strauja pārvietošana no telpas uz atklātu balkonu var izraisīt gan apdegumus, gan mitruma stresu.

Rudenī un ziemā papildu apgaismojums var palīdzēt uzturēt kompaktu augšanu. Lampu ieslēdz noteiktā diennakts laikā, nodrošinot augam regulāru gaismas režīmu. Tumšs periods naktī joprojām ir nepieciešams normālai fizioloģiskai darbībai. Vienmērīgs dienas un nakts ritms ir vērtīgāks par neregulāru, ļoti ilgstošu apgaismošanu.