Cinerārijas pārziemināšana vēsā un gaišā vietā

Cinerāriju parasti audzē kā sezonālu ziedošu augu, tomēr veselīgu eksemplāru iespējams mēģināt saglabāt arī pēc ziedēšanas. Pārziemināšana izdodas tikai tad, ja pieejama gaiša, vēsa un no sala pasargāta telpa ar labu gaisa cirkulāciju. Siltā dzīvojamā istabā augs ziemā bieži izstīdzē, cieš no kaitēkļiem un pakāpeniski zaudē dzīvotspēju. Tādēļ pirms pārziemināšanas jāizvērtē auga veselība, pieejamie apstākļi un turpmākais audzēšanas mērķis.

Sagatavošana pēc ziedēšanas

Kad lielākā daļa ziedu noziedējusi, ziednešus nogriež pie pamatnes. Tas novērš sēklu veidošanai nevajadzīgu barības vielu patēriņu un samazina pūstošu ziedu daudzumu. Vienlaikus izņem dzeltenās, bojātās un slimību skartās lapas. Veselo lapotni saglabā, jo tā turpina nodrošināt augu ar enerģiju.

Pirms auga pārvietošanas uz ziemas vietu rūpīgi pārbauda lapu apakšpuses un dzinumu centru. Īpaša uzmanība jāpievērš laputīm, baltblusiņām, tripšiem un tīklērcēm. Pat neliela invāzija telpās ziemas laikā var strauji pastiprināties. Kaitēkļi jāierobežo vēl pirms cinerārijas novietošanas kopā ar citiem augiem.

Substrāta virskārtu var viegli uzirdināt, nesabojājot seklās saknes. Ja augsne ir sablīvēta, skābi smaržo vai slikti uzsūc ūdeni, labāk veikt saudzīgu pārstādīšanu. Pārāk lielu podu izvēlēties nevajag, jo ziemā tas izžūs ļoti lēni. Piemērotāks ir trauks, kas tikai nedaudz pārsniedz sakņu sistēmas apjomu.

Pēc noziedēšanas mēslošanu pakāpeniski samazina. Augam jāļauj pāriet mierīgākā augšanas režīmā, nevis jāmudina veidot mīkstus dzinumus. Pēdējo barošanu dod vājā koncentrācijā tikai tad, ja lapas ir veselīgas un turpina augt. Slimu vai sakņu puves skartu augu pirms atveseļošanās nemēslo.

Temperatūra un apgaismojums ziemā

Pārziemināšanai piemērota temperatūra ir vēsa, bet stabila. Telpai jābūt pasargātai no sala, jo mīkstie cinerārijas audi zem nulles temperatūras ātri iet bojā. Pārāk silta vide veicina izstīdzēšanu un kaitēkļu vairošanos. Vēsa veranda, gaiša kāpņu telpa vai neapkurināta ziemas dārza daļa bieži ir piemērotāka par dzīvojamo istabu.

Apgaismojumam jābūt iespējami spilgtam, jo ziemā dienas ir īsas un saules intensitāte zema. Augu novieto tuvu logam, bet ne tā, lai lapas pieskartos aukstam stiklam. Ilgstoša saskare ar aukstu virsmu var izraisīt audu bojājumus. Ja dabiskās gaismas nepietiek, var izmantot augu apgaismojumam paredzētu lampu.

Papildu apgaismojumam jādarbojas regulāri, nevis tikai atsevišķās dienās. Lampu novieto tādā attālumā, lai lapas saņemtu gaismu bez pārkaršanas. Pārāk tāla lampa būs neefektīva, bet pārāk tuva var izžāvēt lapu virsmu. Auga reakciju vērtē pēc jauno lapu kompaktuma un krāsas.

Ziemā cinerāriju nedrīkst turēt tieši virs radiatora. Siltā gaisa plūsma ātri izžāvē substrātu un lapas, radot nevienmērīgu mitruma režīmu. Arī straujas temperatūras svārstības starp dienu un nakti augam nav vēlamas. Jo stabilāka ir vide, jo mazāk enerģijas cinerārija patērē pielāgošanās procesiem.

Laistīšana un kopšana miera periodā

Vēsā ziemas telpā cinerārijas ūdens patēriņš ievērojami samazinās. Substrāta virskārtai starp laistīšanas reizēm ļauj viegli apžūt, bet sakņu kamolu pilnībā neizkaltē. Ūdens daudzumu samazina, nevis vienkārši pagarina intervālu starp ļoti bagātīgām laistīšanām. Mērens un vienmērīgs mitrums ir drošāks par krasām svārstībām.

Laistīšanai izmanto ūdeni, kura temperatūra ir tuva telpas temperatūrai. Ļoti auksts ūdens vēsā substrātā palēnina sakņu darbību un palielina puves risku. Ūdeni lej gar poda malu, izvairoties no lapu rozetes samitrināšanas. Paliktnī uzkrāto šķidrumu pēc laistīšanas vienmēr izlej.

Ziemā cinerāriju parasti nemēslo vai baro ļoti reti un vājā koncentrācijā. Barības vielu lietošana ir pamatota tikai tad, ja augs atrodas pietiekamā gaismā un turpina aktīvi veidot jaunas lapas. Tumšā un vēsā vietā mēslojums neuzlabos auga stāvokli. Tas var uzkrāties substrātā un bojāt saknes.

Nokaltušās lapas regulāri izņem, jo tās mitrā vidē ātri pārklājas ar pelējumu. Augu apskata vismaz reizi nedēļā, pievēršot uzmanību kaitēkļu un puves pazīmēm. Telpu vēdina, nepakļaujot cinerāriju aukstai caurvēja plūsmai. Ziemas kopšanā savlaicīga problēmu pamanīšana ir svarīgāka par biežu iejaukšanos.

Pavasara atjaunošana un turpmākā audzēšana

Dienām kļūstot garākām, cinerārija var sākt veidot jaunus dzinumus. Laistīšanas biežumu palielina pakāpeniski, sekojot faktiskajam ūdens patēriņam. Pēkšņa bagātīga laistīšana pēc sausāka ziemas režīma var izraisīt sakņu stresu. Arī mēslošanu atsāk tikai tad, kad redzama stabila augšana.

Pavasarī augu pārbauda un izgriež vājos, izstīdzējušos vai bojātos dzinumus. Griešana veicina vienmērīgāku lapotnes atjaunošanos, taču pārāk stipra saīsināšana novājinātu augu var vēl vairāk noslogot. Katru dzinumu vērtē atsevišķi, saglabājot veselās lapas. Instrumentiem jābūt asiem un tīriem.

Ja saknes pilnībā aizpildījušas podu, cinerāriju pārstāda nedaudz lielākā traukā. Veco substrātu no saknēm noņem tikai tik daudz, cik iespējams bez rupjas traumēšanas. Sapuvušās vai nedzīvās saknes izgriež. Pēc pārstādīšanas augu dažas dienas tur izkliedētā gaismā un nemēslo.

Jāņem vērā, ka pārziemināta cinerārija ne vienmēr zied tik kompakti un bagātīgi kā jauns no sēklām izaudzēts augs. Tā var veidot neregulāru formu, mazākus ziedus vai vēlākus pumpurus. Tomēr veselīga auga saglabāšana var būt interesants audzēšanas eksperiments. Ja rezultāts nav apmierinošs, nākamajai sezonai praktiskāk ir izaudzēt jaunus stādus.