Asins skābene ir daudzgadīgs augs, kas piemērotos apstākļos spēj pārziemot dārzā un pavasarī agri atjaunot augšanu. Laba pārziemināšana sākas nevis ziemā, bet jau vasaras beigās un rudenī, kad augs uzkrāj spēkus saknēs. Vislielāko risku rada ne tik daudz aukstums, cik ilgstošs slapjums, kailsals un novājināts cers. Ja stādījums ir veselīgs, pareizi mulčēts un nav pārmitrā vietā, pavasarī tas parasti atmostas bez lielām problēmām.
Sagatavošana ziemai rudenī
Rudenī asins skābeni nevajadzētu pārmēslot ar slāpekli. Pārmērīga barošana veicina jaunu, mīkstu lapu augšanu, kas slikti panes aukstumu. Augam jāļauj pakāpeniski nobriest un sagatavoties miera periodam. Šajā laikā svarīgāka ir sakņu stiprināšana, nevis lapu masas palielināšana.
Bojātās, slimās un ļoti vecās lapas vēlams izgriezt pirms ziemas. Tas samazina slimību ierosinātāju un kaitēkļu ziemošanas vietas. Tomēr pilnīgi visu lapojumu nogriezt nav nepieciešams, ja tas ir veselīgs. Daļa lapu vēl var palīdzēt augam uzkrāt barības vielas.
Augsnei rudenī jābūt mēreni mitrai. Ja rudens ir ļoti sauss, pirms sala var veikt dziļāku laistīšanu. Sausas saknes ziemā cieš vairāk, īpaši kailsala apstākļos. Savukārt pārmitrā zemā vietā laistīšana nav vajadzīga un var pat pasliktināt situāciju.
Rudens ir piemērots arī stādījuma novērtēšanai. Vāji, pārāk veci vai stipri sabiezējuši ceri pārziemo sliktāk. Ja laiks vēl ir pietiekami silts, tos var sadalīt un pārstādīt. Ja rudens jau vēls, atjaunošanu labāk atlikt uz pavasari.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Mulčēšana un sakņu aizsardzība
Mulča palīdz izlīdzināt temperatūras svārstības un pasargā sakņu zonu no kailsala. Vislabāk izmantot lapas, salmus, smalku šķeldu vai kompostētu organisko materiālu. Mulčai jābūt gaisīgai, nevis slapjai un smagai. Pārāk blīva kārta var aizturēt lieku mitrumu un veicināt puvi.
Mulču klāj pēc tam, kad augsne sāk atdzist, bet vēl nav dziļi sasalusi. Ja to uzklāj pārāk agri, zem tās var saglabāties pārmērīgs siltums un mitrums. Tas var piesaistīt gliemežus vai veicināt lapu bojāšanos. Pareizā laikā uzklāta mulča darbojas kā aizsargājoša sega.
Cera centram nevajadzētu būt pilnībā apraktam. Asins skābenes rozetei vajadzīga gaisa piekļuve, īpaši atkušņu laikā. Mulču labāk novietot ap augu, nevis cieši sabērt virs augšanas punkta. Ja ziema ir ļoti auksta, virsū var uzlikt vieglu egļu zaru kārtu.
Pavasarī mulča jāatbīda pakāpeniski. Ja to atstāj pārāk ilgi, jaunie dzinumi var izstīdzēt vai sākt pūt. Kad sākas stabilāka augšana, daļu mulčas var izmantot kā organisku augsnes segumu. Tas turpinās saglabāt mitrumu un kavēs nezāles.
Pārziemināšana dobē un traukos
Dobē augoša asins skābene parasti pārziemo drošāk nekā podos audzēta. Dārzā saknes pasargā lielāks augsnes apjoms un vienmērīgāka temperatūra. Galvenais ir izvairīties no vietām, kur ziemā uzkrājas ūdens. Sakņu zonas izsalšana parasti ir mazāk bīstama nekā atkārtota sasalšana pārmitrā augsnē.
Podos audzēti augi ir jutīgāki, jo saknes atrodas ierobežotā substrāta daudzumā. Pods ziemā var ātri izsalt no visām pusēm. To var pārvietot pie mājas sienas, ierakt dobē vai aptīt ar izolējošu materiālu. Svarīgi, lai pods vienlaikus būtu pasargāts un nepārvērstos par ūdens krātuvi.
Traukos ziemā laistīšana jāveic ļoti piesardzīgi. Substrāts nedrīkst pilnībā izkalst, bet tas arī nedrīkst būt slapjš. Atkušņu laikā var pārbaudīt mitrumu un, ja vajadzīgs, nedaudz aplaistīt. Salā laistīt nevajag, jo ūdens sakņu zonā var sasalt un radīt papildu stresu.
Ja ir iespēja, podu var novietot neapkurināmā, gaišā un vēsā vietā. Tā var būt siltumnīca, veranda vai auksta palodze, kur temperatūra nav pārāk augsta. Pārāk siltā telpā augs sāk augt ziemas vidū un izstīdzē. Vēss miera periods ir veselīgāks par piespiedu augšanu tumsā.
Pavasara atjaunošanās pēc ziemas
Pavasarī asins skābene bieži atmostas agri. Tiklīdz parādās jaunās lapas, var uzmanīgi noņemt bojāto veco lapojumu. Tas uzlabo gaisa cirkulāciju un samazina slimību risku. Darbus nevajag veikt pārāk agresīvi, kamēr augsne vēl ir slapja un auksta.
Kad augsne iesilst, ap ceru var uzklāt plānu komposta kārtu. Tā dod lēnu barības vielu impulsu jaunajai augšanai. Ja cers pēc ziemas izskatās vājš, nevajag uzreiz lietot spēcīgu mēslojumu. Labāk dot tam mitrumu, gaisu un laiku atjaunoties.
Ja daļa cera ir izsalusi vai sapuvusi, bojātās vietas jāizgriež. Veselās daļas bieži spēj atjaunoties no saknēm. Ja bojājums ir liels, augu var sadalīt un saglabāt dzīvotspējīgākos fragmentus. Šādi stādījumu iespējams atjaunot, negaidot pilnīgu cera sabrukumu.
Pavasaris ir arī piemērots brīdis novērtēt, vai ziemas aizsardzība bijusi pareiza. Ja augs cietis no puves, nākamajā sezonā vajadzīga labāka drenāža un vieglāka mulča. Ja bojājumi radušies no kailsala, jāpastiprina sakņu aizsardzība. Šāda novērošana palīdz katru gadu pielāgot kopšanu konkrētajam dārzam.
