Asins skābenes stādīšana ir vienkārša, ja jau sākumā izvēlas piemērotu vietu un sagatavo mitrumu noturošu, auglīgu augsni. Augu var pavairot ar sēklām vai cera dalīšanu, un katrai metodei ir savas priekšrocības. Sēšana ļauj iegūt vairāk stādu, savukārt dalīšana saglabā konkrēta auga īpašības un dod ātrāku rezultātu. Pareizi iestādīta asins skābene ātri iesakņojas un veido dekoratīvu lapu rozeti.
Vietas izvēle un stādīšanas laiks
Vispiemērotākā vieta asins skābenei ir saulaina vai daļēji noēnota dobe ar vienmērīgi mitru augsni. Pilnā saulē lapu dzīslojums parasti ir spilgtāks, taču karstās vasarās augs vairāk cieš no sausuma. Daļējā ēnā lapas ilgāk saglabā maigumu un retāk apdeg. Tāpēc siltos, sausos dārzos rīta saule un pēcpusdienas ēna bieži ir labākais risinājums.
Stādīšanu visērtāk veikt pavasarī, kad augsne ir iesilusi un kļuvusi apstrādājama. Šajā laikā augam ir visa sezona, lai izveidotu spēcīgu sakņu sistēmu. Var stādīt arī agrā rudenī, ja līdz salam vēl ir pietiekami daudz laika iesakņoties. Vēlu rudenī stādīti augi sliktāk pārziemo, īpaši smagā un slapjā augsnē.
Dobe jāsagatavo pirms stādīšanas, nevis pēc tam. Augsni uzirdina, izņem daudzgadīgo nezāļu saknes un iestrādā nobriedušu kompostu. Ja augsne ir ļoti smaga, vēlams uzlabot tās struktūru, lai ūdens neuzkrātos sakņu zonā. Ja augsne ir ļoti smilšaina, vairāk uzmanības jāpievērš trūdvielām un mulčai.
Stādīšanas attālumu izvēlas pēc paredzētā izmantošanas veida. Ražas dobē augus var stādīt tuvāk, lai ātrāk iegūtu lapu masu. Dekoratīvā dobē labāk atstāt vairāk vietas, lai katrs cers veidotos izteiksmīgs un labi saskatāms. Parasti starp augiem atstāj aptuveni sprīža līdz nelielas plaukstas attālumu, bet auglīgā augsnē var plānot arī plašāku izvietojumu.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Stādīšana dobē un traukos
Stādu dobē ievieto tādā pašā dziļumā, kādā tas audzis podā. Pārāk dziļa stādīšana var veicināt rozetes centra pūšanu, īpaši mitrā laikā. Pārāk sekla stādīšana savukārt pakļauj saknes izžūšanai. Pēc iestādīšanas augsni viegli piespiež un kārtīgi salaista.
Pirmajās nedēļās pēc stādīšanas svarīgākā ir vienmērīga mitruma uzturēšana. Ja augsne izžūst tieši iesakņošanās laikā, stāds var apstāties augšanā. Ja laiks ir ļoti saulains, jaunos augus var īslaicīgi pasargāt ar vieglu noēnojumu. Tas samazina lapu vīšanu un ļauj saknēm ātrāk pielāgoties jaunajai vietai.
Traukos asins skābeni var audzēt tikpat veiksmīgi kā dobē. Podam jābūt pietiekami dziļam, jo augam vajadzīga stabila sakņu telpa. Substrātam jābūt auglīgam, mitrumu noturošam un vienlaikus labi drenētam. Trauka apakšā obligāti jābūt atverēm, lai liekais ūdens varētu iztecēt.
Konteineru stādījumos īpaši svarīga ir regulāra kopšana. Podā augam ātrāk trūkst ūdens un barības vielu, tāpēc to nedrīkst ilgstoši atstāt bez uzmanības. Vasarā podu var novietot vietā ar rīta sauli un pēcpusdienas ēnu. Šāds izvietojums palīdz saglabāt lapu svaigumu un novērš substrāta pārkaršanu.
Pavairošana ar sēklām
Asins skābeni var sēt tieši dobē pavasarī, kad augsne kļuvusi piemērota smalkai sējai. Sēklas sēj sekli, jo pārāk dziļi tās dīgst lēnāk un nevienmērīgāk. Augsni pēc sējas viegli piespiež un uzmanīgi samitrina. Līdz sadīgšanai virskārtai jābūt mitrai, bet ne dubļainai.
Sēšana dēstu kastītēs ļauj labāk kontrolēt sākotnējos apstākļus. Šī metode ir noderīga, ja dārzā pavasarī ir auksta, slapja vai nezālaina augsne. Dēstus pārstāda, kad tie izveidojuši vairākas īstās lapas un ir pietiekami stingri. Pirms izstādīšanas tos vēlams pakāpeniski pieradināt pie āra apstākļiem.
Sēklu pavairošana dod ģenētiski dažādus augus, tāpēc lapu krāsojums var nedaudz atšķirties. Dažiem stādiem sarkanās dzīslas būs izteiktākas, citiem maigākas. Profesionālā stādījumā pēc kāda laika var atlasīt dekoratīvākos augus. Vājākos vai mazāk izteiksmīgos stādus var izmantot lapu ražai.
Ja augam ļauj ziedēt un nogatavināt sēklas, tas var iesēties pats. Pašizsējas stādi bieži parādās netālu no mātesauga. Tos var atstāt, pārstādīt vai izravēt atkarībā no dārza plāna. Lai izvairītos no nekontrolētas izplatīšanās, ziedkātus nogriež pirms sēklu nobriešanas.
Pavairošana ar cera dalīšanu
Cera dalīšana ir droša metode, ja vēlas saglabāt konkrēta auga lapu krāsojumu un augšanas īpašības. Vislabāk to veikt agrā pavasarī, kad sākas jauna augšana. Var dalīt arī agrā rudenī, taču augam jāpaliek laikam iesakņoties pirms sala. Karstā vasaras vidū dalīšana ir riskantāka, jo saknes ātrāk izžūst.
Dalīšanai izvēlas veselīgu, labi attīstītu ceru. Augu uzmanīgi izrok ar iespējami lielāku sakņu kamolu. Pēc tam ceru sadala daļās tā, lai katrai būtu saknes un dzīvotspējīgs augšanas punkts. Bojātas, sapuvušas vai ļoti vecas daļas labāk neizmantot.
Pārstādītās daļas ievieto sagatavotā augsnē un rūpīgi salaista. Pirmajās nedēļās tām vajadzīgs vienmērīgs mitrums un saudzīgs režīms. Ja lapu masa ir liela, daļu lapu var saīsināt, lai samazinātu iztvaikošanu. Tas palīdz saknēm atjaunot līdzsvaru ar virszemes daļu.
Dalīšana vienlaikus ir arī stādījuma atjaunošana. Veci ceri ar laiku var kļūt blīvi, mazāk ražīgi un mazāk dekoratīvi. Sadalot tos, iegūst jaunus, spēcīgākus augus ar labāku lapu kvalitāti. Šī metode ir īpaši vērtīga dārzos, kur asins skābene tiek audzēta ilgstoši.
