Skarenās ģipsenes veiksmīga audzēšana sākas ar pareizi izvēlētu stādīšanas vietu un saudzīgu apiešanos ar saknēm. Augs veido dziļu mietsakni, tādēļ pēc ieaugšanās tas slikti panes pārvietošanu. Stādīšanas laikā īpaša uzmanība jāpievērš drenāžai, augsnes reakcijai un attālumam starp augiem. Pavairošanai var izmantot sēklas, spraudeņus vai rūpīgi sagatavotus jaunos stādus.
Stādīšanas vietas sagatavošana
Stādīšanai izvēlas saulainu un no ilgstoša mitruma pasargātu vietu. Vismaz sešas stundas tiešas saules dienā palīdz augam veidot stingrus dzinumus un bagātīgas ziedkopas. Ēnainā vietā ģipsene stiepjas gaismas virzienā un kļūst mazāk stabila. Arī starp blīviem krūmiem gaisa kustība var būt nepietiekama.
Augsni sagatavo vismaz lāpstas dziļumā, izņemot daudzgadīgo nezāļu saknes un lielus sablīvējumus. Smagai zemei pievieno rupju smilti, smalku granti vai sīkas šķembas. Ļoti vieglu smilts augsni var uzlabot ar nelielu daudzumu nobrieduša komposta. Organiskās vielas nedrīkst būt tik daudz, lai augsne kļūtu ilgstoši mitra.
Pirms stādīšanas vēlams noskaidrot augsnes reakciju. Skarenā ģipsene dod priekšroku neitrālai vai viegli sārmainai videi, kurā kalcijs ir viegli pieejams. Izteikti skābā augsnē var iestrādāt dolomītmiltus vai citu dārzkopībai paredzētu kaļķošanas materiālu. Kaļķošanu veic mēreni un vienmērīgi, jo arī pārmērīgi augsta reakcija nav vēlama.
Starp stādiem atstāj pietiekamu attālumu, parasti ņemot vērā konkrētās šķirnes augstumu un platumu. Spēcīgi augošiem augiem nepieciešama ievērojami lielāka telpa nekā kompaktām formām. Pārāk ciešs stādījums pasliktina vēdināšanu un apgrūtina kopšanu. Brīva telpa ļauj pilnībā izcelties ģipsenes gaisīgajam zarojumam.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Stādu iestādīšana un ieaugšanās
Konteinerā audzētu stādu pirms stādīšanas mēreni aplaista, lai sakņu kamols būtu vienmērīgi mitrs. Augu no poda izņem uzmanīgi, neatplēšot un neiztaisnojot saknes ar spēku. Ja saknes cieši apvijušās gar poda malu, tās var ļoti viegli atbrīvot ar pirkstiem. Mietsaknes gals jāpasargā no lūzuma.
Stādīšanas bedri veido nedaudz platāku par sakņu kamolu, bet ne pārmērīgi dziļu. Sakņu kaklam pēc iestādīšanas jāatrodas vienā līmenī ar apkārtējo augsni. Pārāk dziļi iestādīts augs ir vairāk pakļauts puvei un lēnāk sāk augt. Pārāk sekla stādīšana savukārt var izraisīt sakņu izžūšanu.
Pēc bedres aizpildīšanas augsni viegli piespiež, lai ap saknēm nepaliktu lielas gaisa kabatas. Stādu rūpīgi aplaista, ļaujot ūdenim iesūkties visā sakņu kamola dziļumā. Nākamajās nedēļās mitrumu pārbauda regulāri, taču nelaista automātiski katru dienu. Augsnei starp laistīšanas reizēm nedaudz jāapžūst.
Pirmajā sezonā jaunajam augam vēl nav pilnībā izveidojusies dziļā sakņu sistēma. Tādēļ ilgstošā sausumā tam nepieciešama rūpīgāka laistīšana nekā pieaugušam ceram. Nezāles jāizņem savlaicīgi, lai tās nekonkurētu par ūdeni un gaismu. Spēcīgu mēslojumu ieaugšanās laikā nelieto, jo tas var bojāt jaunās saknes.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Pavairošana ar sēklām
Sēklas iespējams sēt pavasarī telpās, siltumnīcā vai vēlāk tieši sagatavotā dobē. Dīgšanai izmanto vieglu, caurlaidīgu un tīru substrātu. Sēklas pārklāj ar ļoti plānu augsnes vai smilts kārtu, jo tām nevajag atrasties lielā dziļumā. Substrātu samitrina vienmērīgi, neizskalojot sēklas.
Dīgšanas laikā sējumu tur gaišā vietā un pasargā no krasām temperatūras svārstībām. Augsnei jābūt viegli mitrai, bet ne slapjai. Pārmērīgs mitrums un slikta gaisa kustība var izraisīt jauno dīgstu puvi. Pārsegu, ja tāds izmantots, regulāri paceļ vēdināšanai.
Kad dēstiem izveidojušās vairākas īstās lapas, tos izpiķē atsevišķos podiņos. Jaunos augus pārvieto, turot aiz lapām, nevis saspiežot trauslo stublāju. Saknes cenšas saglabāt taisnas un neieliekt poda apakšā. Pārāk ilga turēšana mazos traukos var deformēt mietsaknes attīstību.
No sēklām izaudzēti augi ne vienmēr pilnībā atkārto šķirnes mātesauga īpašības. Īpaši tas attiecas uz pildītiem ziediem, neparastu krāsu vai kompaktu augumu. Sēklu pavairošana ir piemērota sugas augiem un gadījumiem, kad nelielas atšķirības nav trūkums. Šādi iegūti stādi parasti ir dzīvotspējīgi un labi pielāgojas vietējiem apstākļiem.
Pavairošana ar spraudeņiem
Spraudeņus parasti ņem no jauniem, veselīgiem un vēl neziedošiem dzinumiem. Vispiemērotākais ir pavasara beigu vai vasaras sākuma periods, kad audi ir aktīvi, bet nav pārāk mīksti. Dzinumu nogriež ar tīru, asu nazi vai šķērēm. Spraudņa apakšējā daļā noņem lapas, lai tās nenonāktu substrātā.
Apsakņošanai izmanto vieglu smilts, perlīta un sējas substrāta maisījumu. Spraudni ievieto tik dziļi, lai tas stāvētu stabili, bet lielākā daļa dzinuma paliktu virs augsnes. Substrātu viegli piespiež un samitrina ar smalku ūdens strūklu. Trauku novieto gaišā vietā bez dedzinošas pusdienlaika saules.
Spraudeņiem nepieciešams vienmērīgs gaisa mitrums, taču tos nedrīkst turēt noslēgtā un sastāvējušā vidē. Caurspīdīgu pārsegu lieto tikai tad, ja to iespējams regulāri vēdināt. Kondensāta pilieni uz lapām palielina puves risku. Substrātam jābūt viegli mitram, nevis piesātinātam ar ūdeni.
Apsakņotos augus pakāpeniski pieradina pie sausāka gaisa un tiešākas gaismas. Pārstādīšanu veic uzmanīgi, saglabājot jauno sakņu kamolu pēc iespējas neskartu. Šķirņu pavairošanai spraudeņi ir vērtīgi, jo jaunais augs saglabā mātesauga īpašības. Tomēr ne visi spraudeņi apsakņojas vienādi veiksmīgi, tādēļ ieteicams sagatavot vairākus.
