Stādīšanas process ir izšķirošs brīdis, kas noteiks, cik ātri meža valdšteinija spēs iedzīvoties tavā dārzā un sākt pildīt savas funkcijas. Vislabākais laiks šim darbam ir agrs pavasaris vai rudens sākums, kad temperatūra ir mērena un augsne pietiekami mitra. Šajos periodos augi vismazāk cieš no pārstādīšanas stresa un spēj efektīvāk izveidot jaunas saknes. Ja stādīšanu veiksi vasarā, tev jārēķinās ar nepieciešamību pēc intensīvas laistīšanas un ēnošanas pirmajās nedēļās.
Pirms stādīšanas sākšanas ir rūpīgi jāsagatavo izvēlētā platība, to attīrot no visām daudzgadīgajām nezālēm. Meža valdšteinija mīl irdenu augsni, tāpēc dobē ieteicams iestrādāt nobriedušu kompostu vai lapu trūdus. Stādīšanas bedrītei jābūt nedaudz lielākai par stāda sakņu kamolu, lai saknes tajā varētu brīvi izvietoties. Pēc auga ievietošanas zemi viegli piespied un bagātīgi aplaisti, lai likvidētu gaisa kabatas ap saknēm.
Lai panāktu ātru un vienmērīgu augsnes nosegšanu, ir svarīgi ievērot pareizu stādīšanas attālumu starp augiem. Parasti ieteicamais blīvums ir 7 līdz 9 stādi uz vienu kvadrātmetru, kas nodrošina pilnīgu segumu divu sezonu laikā. Ja stādīsi retāk, nezālēm būs vairāk iespēju ieviesties starpvaldšteiniju ceriem, un kopšanas darbi kļūs sarežģītāki. Ja turpretim stādīsi pārāk blīvi, augi var sākt savstarpēji konkurēt par barības vielām un mitrumu jau pirmajā gadā.
Pavairošana ar ceru dalīšanu ir vienkāršākais un efektīvākais veids, kā palielināt šo augu skaitu savā dārzā. Vislabāk to darīt pavasarī, kad parādās pirmie jaunie dzinumi, bet augs vēl nav sācis aktīvi ziedēt. Uzmanīgi izroc veco ceru un ar asu nazi vai lāpstu sadali to vairākās daļās, pārliecinoties, ka katrai daļai ir veselīga sakņu sistēma un pumpuri. Jaunie ceri uzreiz jāiestāda pastāvīgā vietā un jānodrošina ar pietiekamu mitrumu, līdz tie ieaugas.
