Lielās strutenes laistīšana un mēslošana jāplāno mēreni, jo šis augs dabiski nav pielāgots intensīvai audzēšanas sistēmai. Tam vislabāk patīk vienmērīgs mitrums, irdena augsne un lēni pieejamas organiskās barības vielas. Pārmērīga aprūpe bieži nodara vairāk ļauna nekā neliels barības vielu trūkums. Veselīgs augs veidojas tad, ja kopšana atdarina dabiskus, nevis pārlieku mākslīgus apstākļus.
Mitruma vajadzības dažādos augšanas posmos
Pavasarī strutene aktīvi veido jaunas lapas un dzinumus, tāpēc mitruma pieejamība ir īpaši svarīga. Šajā laikā augsne parasti vēl satur ziemas mitrumu, un papildu laistīšana bieži nav vajadzīga. Ja pavasaris ir sauss un vējains, jaunie dzinumi var ātri zaudēt turgoru. Tad jāveic dziļāka, bet ne pārmērīga laistīšana.
Ziedēšanas laikā ūdens trūkums var saīsināt dekoratīvo periodu un samazināt sēklu veidošanos. Ja mērķis ir kontrolēta audzēšana bez bagātīgas pašizsējas, tas ne vienmēr ir trūkums. Tomēr pārāk liels sausums novājina visu augu. Labāk uzturēt stabilu, mērenu mitrumu un pēc ziedēšanas mehāniski ierobežot sēklu nobriešanu.
Vasaras karstumā strutene var reaģēt ar lapu noliekšanos un daļēju dzinumu novecošanos. Šī reakcija bieži ir aizsardzības mehānisms, nevis tūlītēja bojāeja. Pirms laistīšanas jāpārbauda augsne dažu centimetru dziļumā. Ja tā vēl ir vēsa un mitra, ūdeni dot nav nepieciešams.
Rudenī laistīšanas apjoms parasti jāsamazina, jo augs pāriet lēnākā attīstībā. Pārlieks mitrums šajā laikā var veicināt sakņu un stublāju pamatnes bojājumus. Īpaši uzmanīgi jārīkojas smagās augsnēs un traukos. Rudens kopšanā svarīgāka ir drenāža, nevis papildu ūdens padeve.
Pareiza laistīšanas tehnika
Struteni vislabāk laistīt tieši pie sakņu zonas, nevis pār lapām. Tas samazina mitrumu lapojumā un palīdz novērst sēņu slimību risku. Ūdenim jāiesūcas pakāpeniski, nevis jānotek pa augsnes virsmu. Ja ūdens neiesūcas, augsne jāuzirdina vai jāuzlabo ar organisko materiālu.
Reta, bet dziļāka laistīšana parasti ir efektīvāka nekā bieža virspusēja mitrināšana. Dziļāks mitrums mudina saknes augt zemāk un padara augu noturīgāku. Virspusēja laistīšana savukārt veicina seklu sakņu sistēmu. Šāda sakņu sistēma cieš ātrāk, kad sākas sausums.
No rīta veikta laistīšana ir drošāka nekā vēla vakara mitrināšana. Dienas laikā liekais mitrums no lapām un augsnes virskārtas paspēj nožūt. Vēsās naktīs ilgstošs mitrums palielina slimību risku. Šis princips ir īpaši svarīgs blīvos stādījumos ar sliktu gaisa cirkulāciju.
Podos laistīšanas tehnika jāpielāgo trauka izmēram un substrātam. Neliels pods saulainā vietā var izžūt ļoti ātri, bet liels pods ēnā saglabā mitrumu ilgāk. Pēc katras laistīšanas jāpārliecinās, ka liekais ūdens iztek. Apakštraukā ilgstoši stāvošs ūdens nav pieļaujams.
Organiska mēslošana
Strutenei vispiemērotākā ir organiska mēslošana ar kompostu, lapu trūdzemi vai vieglu mulčas kārtu. Šādi barības elementi atbrīvojas pakāpeniski un nerada strauju augšanas lēcienu. Augs saglabā dabisku formu un labāku audu noturību. Tas ir svarīgi, ja strutene aug daļēji ēnainā vietā, kur izstīdzēšana jau tā iespējama.
Pavasarī pietiek ap augu izklāt plānu nobrieduša komposta kārtu. Tā vienlaikus baro augsni un uzlabo tās struktūru. Kompostu nevajadzētu sakraut biezā slānī tieši pie stublāju pamatnes. Gaisa trūkums un pastāvīgs mitrums šajā zonā var veicināt puvi.
Lapu mulča ir īpaši piemērota dabiskiem un mežmalas tipa stādījumiem. Tā atdarina vidi, kur organiskās atliekas sadalās pakāpeniski. Šāda mulča uztur augsni vēsāku un mitrāku karstās dienās. Tā arī palīdz aktivizēt sliekas un citus augsnes organismus.
Svaigi kūtsmēsli strutenei nav piemēroti, jo tie ir pārāk spēcīgi un var bojāt saknes. Tie var arī veicināt pārmērīgi sulīgu augšanu un palielināt kaitēkļu piesaisti. Ja izmanto dzīvnieku izcelsmes mēslojumu, tam jābūt labi satrūdējušam. Pat tad deva jāizvēlas ļoti mērena.
Minerālmēslojuma lietošana
Minerālmēsli strutenei vajadzīgi tikai īpašos gadījumos, piemēram, ļoti nabadzīgā vai ilgstoši izskalotā augsnē. Parasti pietiek ar organisko vielu atjaunošanu un mulčēšanu. Ja tiek lietots minerālmēslojums, tam jābūt sabalansētam un ar zemu devu. Strutene nav augs, kam nepieciešama intensīva ražošanas tipa barošana.
Pārlieks slāpeklis rada mīkstus, garus dzinumus, kas vieglāk lūst un ātrāk vīst. Šādi augi var izskatīties kupli, bet nav kvalitatīvi no kopšanas viedokļa. Turklāt sulīgi audi biežāk piesaista laputis. Tāpēc slāpekļa mēslojums jālieto ļoti piesardzīgi.
Fosfors un kālijs var palīdzēt sakņu attīstībai un audu izturībai, taču arī tiem nav jābūt pārspīlētiem. Ja augsne ir normāla dārza zeme, papildu minerālelementi reti dod pamanāmu ieguvumu. Labāk vispirms uzlabot augsnes struktūru, nevis pievienot koncentrētus sāļus. Vesela augsne nodrošina barības vielu apriti daudz stabilāk.
Podos minerālmēslojumu var lietot nedaudz biežāk, jo barības vielas ar laistīšanu izskalojas ātrāk. Tomēr šķīdumam jābūt vājākam par standarta dekoratīvo puķu devu. Barošanu labāk veikt aktīvas augšanas laikā, nevis rudenī. Vēlās sezonas mēslošana var traucēt augam sagatavoties miera periodam.
Pazīmes, kas rāda kopšanas kļūdas
Ja strutenes lapas kļūst bālas un augšana ir vāja, iespējamais iemesls var būt nabadzīga vai sablīvēta augsne. Tomēr pirms mēslošanas jānovērtē arī mitrums, gaisma un sakņu stāvoklis. Barības vielu trūkums nav vienīgais iemesls vājai attīstībai. Bieži problēmu rada vairāku faktoru kombinācija.
Dzeltenējošas apakšējās lapas var liecināt par pārlieku mitru augsni. Ja saknes cieš no skābekļa trūkuma, augs nespēj uzņemt barības vielas pat tad, ja tās augsnē ir. Šādā situācijā mēslojums nepalīdz, bet var vēl vairāk pasliktināt sakņu vidi. Vispirms jāuzlabo drenāža un jāierobežo laistīšana.
Sīkākas lapas un agrīna vīšana parasti saistīta ar sausumu vai pārāk saulainu vietu. Ja augs regulāri cieš vasaras vidū, jāapsver mulčēšana vai pārstādīšana pusēnā. Vienreizēja laistīšana situāciju uzlabo īslaicīgi. Ilgtermiņā jāmaina augsnes mitruma noturība vai mikroklimats.
Pārāk kupls, mīksts un izstīdzējis lapojums bieži norāda uz pārmērīgu barošanu. Šādi augi var zaudēt dabisko stingrību un kļūt uzņēmīgāki pret kaitēkļiem. Mēslošana uz laiku jāpārtrauc, un jāļauj augam stabilizēties. Nākamajā sezonā jālieto mazāk barības vielu un vairāk jāpaļaujas uz kompostu.
