Japānas plūmju īves pārziemināšana dārzā un podos

Japānas plūmju īves pārziemināšanā galvenais risks bieži nav pats sals, bet mūžzaļo adatu izžūšana, ziemas saule un sakņu zonas svārstības. Augs saglabā lapojumu visu gadu, tāpēc arī aukstajā sezonā tam vajadzīgs līdzsvars starp mitrumu, aizvēju un mērenu gaismu. Pareizi sagatavots stādījums ziemu pārcieš daudz drošāk nekā augs, kas rudenī atstāts sausā, atklātā un pārmēslotā vietā. Īpaši rūpīga pieeja vajadzīga jaunajiem un konteineros audzētajiem eksemplāriem.

Rudens sagatavošana ziemai

Rudenī Japānas plūmju īvi nevajag stimulēt uz jaunu augšanu. Slāpekļa mēslojums šajā laikā var veicināt mīkstu dzinumu veidošanos, kas nepaspēj nobriest pirms sala. Tāpēc barošanu ar augšanu veicinošiem mēslojumiem pārtrauc jau vasaras otrajā pusē. Rudenī galvenais uzdevums ir sakņu zonas stabilizēšana un mitruma nodrošināšana.

Sausā rudenī augs jāaplaista dziļi pirms augsnes sasalšanas. Mūžzaļās adatas ziemā iztvaiko ūdeni, bet saknes sasalušā zemē to nevar uzņemt. Ja augs ieiet ziemā ar sausu sakņu kamolu, pavasarī var parādīties brūnēšana. Šī iemesla dēļ rudens laistīšana ir svarīgāka, nekā daudzi sākumā domā.

Mulčas kārtu rudenī var atjaunot, bet tai jābūt mērenai. Tā aizsargā saknes no krasām temperatūras svārstībām un palīdz saglabāt mitrumu. Mulču nedrīkst sabērt pret stumbra pamatni, jo pastāv mizas bojājumu un puves risks. Labāk atstāt nelielu brīvu joslu ap stumbru.

Pirms ziemas jāizgriež tikai acīmredzami bojāti vai slimi dzinumi. Spēcīgu veidojošo griešanu labāk atlikt uz piemērotāku laiku. Rudenī pārmērīga apgriešana var samazināt auga spēju aizsargāt sevi no aukstuma un vēja. Vainags ziemā pats par sevi kalpo kā daļa no auga aizsardzības sistēmas.

Aizsardzība pret sauli, vēju un salu

Ziemas saule ir īpaši bīstama tad, kad augsne ir sasalusi. Adatas saulē uzsilst un iztvaiko vairāk mitruma, bet saknes nespēj to aizstāt. Rezultātā pavasarī var parādīties brūni vai bronzas krāsas laukumi. Visbiežāk cieš dienvidu un dienvidrietumu puse.

Aizsardzībai var izmantot ēnošanas tīklu, niedru paklāju vai vieglu, elpojošu pārsegu. Materiāls nedrīkst cieši piegulēt vainagam un nedrīkst aizturēt mitrumu. Plastmasas plēve nav piemērota, jo tā veicina pārkaršanu un kondensāta veidošanos. Labam pārsegam jāpasargā no vēja un saules, bet jāļauj gaisam cirkulēt.

Ja augs aug atklātā vietā, var izveidot pagaidu vēja aizslietni. Tas īpaši noder jauniem augiem, kuriem sakņu sistēma vēl nav dziļa. Aizslietni izvieto tā, lai tas samazinātu valdošo vēju, nevis pilnībā noslēgtu augu. Pārāk slēgta vide var kļūt mitra un veicināt sēņu problēmas.

Sniegs parasti ir labs izolators, taču smags, slapjš sniegs var izliekt zarus. Ja uz vainaga sakrājas liela masa, to uzmanīgi nopurina ar kustībām no apakšas uz augšu. Nedrīkst sist pa sasalušiem zariem, jo tie var lūzt. Kolonnveida vai stāvākas formas var viegli sasiet ar mīkstu saiti, lai sniegs tās neizplestu.

Konteineros audzētu augu ziemošana

Podā audzēta Japānas plūmju īve ziemā ir daudz jutīgāka nekā dobē stādīts augs. Saknes traukā no visām pusēm pakļautas salam, vējam un temperatūras svārstībām. Pat izturīgs augs var ciest, ja sakņu kamols pilnībā sasalst un pēc tam strauji atkūst. Tāpēc pods jāpasargā īpaši rūpīgi.

Konteineru vēlams novietot aizsargātā vietā, piemēram, pie ēkas sienas, vēsā verandā vai no vēja pasargātā stūrī. Vietai jābūt gaišai, bet ne karstai. Pārāk silta telpa nav piemērota, jo augs var priekšlaicīgi aktivizēties. Ziemā tam vajadzīgs miers, nevis istabas siltums.

Poda sienas var aptīt ar izolējošu materiālu, piemēram, džutu, burbuļplēvi no ārpuses vai niedru paklāju. Pašu augu labāk segt ar elpojošu materiālu, ja tas pakļauts saulei un vējam. Apakšā jābūt labai noteces iespējai, lai ūdens neuzkrātos un nesasaltu. Pods nedrīkst stāvēt tieši ūdens peļķē.

Atkušņa laikā jāpārbauda substrāta mitrums. Ja tas ir pilnīgi sauss, augs uzmanīgi jāaplaista ar nelielu ūdens daudzumu. Pārlaistīšana ziemā ir tikpat bīstama kā sausums. Mērķis ir uzturēt sakņu kamolu viegli mitru, nevis slapju.

Pavasara atkopšanās pēc ziemas

Pavasarī aizsargmateriālus noņem pakāpeniski. Ja augs pēkšņi nonāk spilgtā saulē, adatas var ciest vēl vairāk nekā ziemā. Vislabāk noņemt pārsegus mākoņainā laikā vai pa daļām. Tas ļauj augam pielāgoties gaismai un gaisa kustībai.

Pēc ziemas jāpārbauda vainags un dzinumu gali. Nelieli brūni bojājumi ne vienmēr nozīmē nopietnu problēmu. Dažkārt augs pavasarī atjauno augšanu no veselām daļām, un tikai vēlāk kļūst skaidrs, kas patiešām ir atmiris. Tāpēc ar spēcīgu griešanu nevajag steigties.

Kad kļūst redzami dzīvie pumpuri un jaunā augšana, var izgriezt sausos dzinumus. Griešanai jābūt saudzīgai un precīzai, lai nebojātu veselās daļas. Pēc tam augu var viegli pabarot ar kompostu vai maigu skujkoku mēslojumu. Mēslošana nedrīkst aizstāt mitruma un augsnes sakārtošanu.

Ja ziemas bojājumi atkārtojas katru gadu, jāmaina aizsardzības stratēģija vai augšanas vieta. Tas nozīmē, ka esošie apstākļi augam nav pietiekami labi. Var palīdzēt papildu aizvējš, labāka mulčēšana vai ēnošana februārī un martā. Japānas plūmju īves pārziemināšana ir veiksmīga tad, ja profilakse sākas jau rudenī.