Japānas plūmju īve nav augs, kam nepieciešama bieža un spēcīga griešana, tomēr saudzīga apgriešana palīdz saglabāt skaistu formu, veselīgu vainagu un kontrolētu izmēru. Tā aug lēni, tāpēc katram griezumam jābūt pārdomātam un precīzam. Pārāk radikāla atjaunošana var atstāt kailus zarus, kas aizaug ļoti lēni vai neatjaunojas pietiekami labi. Vislabākie rezultāti rodas tad, ja augu veido pakāpeniski un saglabā tā dabisko raksturu.

Kad un kā apgriezt

Piemērotākais laiks vieglai apgriešanai ir pavasaris, kad beigušies stiprākie sali un kļūst redzami ziemas bojājumi. Šajā laikā var izgriezt sausos, bojātos un slimību skartos dzinumus. Griešanai jābūt tīrai, izmantojot asas šķēres vai zāģīti. Slikti instrumenti saspiež audus un atstāj nevienmērīgas brūces.

Vasaras sākumā var veikt nelielu formas korekciju. Jāsaīsina tikai tie dzinumi, kas izjauc kopējo siluetu vai aug nepareizā virzienā. Nav ieteicams vienā reizē noņemt lielu daļu zaļās masas. Tā kā augs aug lēni, kļūdas būs redzamas ilgi.

Vēlu rudenī un ziemā spēcīgu griešanu labāk neveikt. Griezuma vietas aukstā un mitrā laikā dzīst lēnāk, un augs var kļūt jutīgāks pret bojājumiem. Izņēmums ir nolūzuši vai acīmredzami slimi zari, kurus nevajadzētu atstāt. Arī tad griešana jāveic sausā, mierīgā laikā.

Griezums jāveic tieši virs sāndzinuma vai veselīgas atzarojuma vietas. Nevajadzētu atstāt garus, kailus celmiņus, jo tie slikti aizaug un var atmirt. Tajā pašā laikā nedrīkst griezt pārāk cieši pie stumbra, lai nebojātu zara apkaklīti. Pareiza tehnika palīdz augam ātrāk noslēgt brūci.

Formas uzturēšana un vainaga blīvums

Japānas plūmju īves dabiskā forma bieži ir tās lielākā vērtība. Tāpēc veidošanā nevajadzētu mēģināt pārvērst augu par stingri ģeometrisku objektu, ja vien konkrētā forma tam nav piemērota. Viegls silueta izlīdzinājums parasti izskatās daudz elegantāk. Šāds griešanas stils saglabā auga raksturu un samazina stresu.

Ja vēlas blīvāku vainagu, labāk regulāri saīsināt atsevišķus jaunos dzinumus, nevis pēc gadiem griezt ļoti stipri. Pakāpeniska korekcija mudina augu zaroties un saglabāt vienmērīgāku masu. Tomēr nedrīkst sagaidīt tūlītēju rezultātu, jo pieaugums ir lēns. Blīvums veidojas vairāku sezonu laikā.

Vainaga iekšpusei jābūt pietiekami vēdinātai. Ja zari krustojas, beržas vai aug uz iekšpusi, tos var izņemt. Tas samazina mitruma uzkrāšanos un mehāniskus bojājumus. Vēdināšana jāpanāk ar selektīvu griešanu, nevis ar vainaga izretināšanu līdz kailumam.

Apgriežot jāņem vērā gaismas apstākļi. Ēnā augošs augs pēc spēcīgas griešanas var lēnāk atjaunot adatas. Saulainā vietā pēc griešanas atklātās iekšējās daļas var apdegt. Tāpēc formas korekcija jāpielāgo ne tikai estētikai, bet arī konkrētajam mikroklimatam.

Atjaunojoša griešana un biežākās kļūdas

Atjaunojoša griešana Japānas plūmju īvei jāveic ļoti piesardzīgi. Ja augs ir pāraudzis vai kļuvis nevienmērīgs, labāk sadalīt darbu vairākās sezonās. Vienā gadā var izņemt daļu problemātisko zaru, nākamajā turpināt korekciju. Šāda pieeja samazina šoku un dod augam laiku reaģēt.

Nedrīkst bez vajadzības griezt dziļi vecā, kailā koksnē. Daudzi skujkoki no pilnīgi kailiem zariem slikti atjaunojas, un Japānas plūmju īve nav izņēmums. Ja uz zara nav dzīvotspējīgu sāndzinumu vai adatu, ataugšana var būt vāja. Tāpēc pirms griezuma jānovērtē, kur saglabājas aktīva zaļā masa.

Viena no biežākajām kļūdām ir mēģinājums ar griešanu novērst nepareizu stādīšanas vietu. Ja augs izstīdzējis dziļas ēnas dēļ, tikai apgriešana neatrisinās gaismas trūkumu. Ja adatas brūnē saulē, vainaga samazināšana var vēl vairāk atklāt jutīgās daļas. Vispirms jānovērš vides problēma, un tikai pēc tam jāveido forma.

Pēc griešanas augam vajadzīga mierīga kopšana. Jāuztur vienmērīgs mitrums, jāizvairās no pārbarošanas un jāvēro griezuma vietu stāvoklis. Spēcīgs mēslojums uzreiz pēc atjaunojošas griešanas nav vēlams, jo tas var radīt nevienmērīgu, mīkstu pieaugumu. Saudzība un pacietība nodrošina daudz labāku rezultātu nekā radikāla iejaukšanās.