Burvīgā kolkvīcija pieaugušā vecumā spēj pārziemot diezgan labi, tomēr tās ziemcietība ir cieši saistīta ar stādīšanas vietu, dzinumu nobriešanu un rudens kopšanu. Visvairāk riskē jauni krūmi, vēlu iestādīti augi un tie eksemplāri, kas aug vējainās, mitrās vai pārāk auglīgās vietās. Pārziemināšanas mērķis nav augu iesaiņot pēc iespējas biezāk, bet palīdzēt saknēm un dzinumiem pārciest salu bez izsušanas un puves. Pareizi sagatavots krūms pavasarī ātrāk atjaunojas un saglabā labāku ziedēšanas potenciālu.
Gatavošanās ziemai jau vasaras beigās
Pārziemināšana sākas jau vasaras otrajā pusē, kad jāpārtrauc intensīva slāpekļa mēslošana. Slāpeklis veicina jaunu, mīkstu dzinumu augšanu, bet šādi dzinumi līdz salam nepaspēj pietiekami nobriest. Nenobriedusi koksne ir jutīgāka pret apsalšanu un pavasarī bieži jāizgriež. Tāpēc vasaras beigu kopšanā svarīgāka ir dzinumu nobriešana, nevis augšanas stimulēšana.
Rudenī laistīšana jāpielāgo laika apstākļiem. Ja rudens ir sauss, krūmam pirms ziemas vajadzīgs pietiekams mitrums sakņu zonā. Sausā augsnē saknes ziemā cieš vairāk, jo sala un vēja ietekmē augam ir grūtāk saglabāt ūdens līdzsvaru. Savukārt pārmitrā augsnē palielinās sakņu bojājumu risks, tāpēc jāatrod mērenība.
Rudens griešana burvīgajai kolkvīcijai parasti nav vēlama, izņemot bojātu vai slimību skartu zaru izņemšanu. Spēcīga apgriešana rudenī var veicināt nevēlamu jaunu augšanu vai atstāt lielas brūces pirms sala. Galveno veidojošo griešanu labāk veikt pēc ziedēšanas vasaras sākumā. Rudenī krūmu vairāk sakārto, nevis pārveido.
Svarīgi ir novērtēt arī mulčas stāvokli. Veca, slapja un sablīvējusies mulča var uzturēt pārmērīgu mitrumu pie stumbru pamatnes. Pirms ziemas to var atjaunot, bet sakņu kaklu nedrīkst apbērt pārāk augstu. Gaisīga mulčas kārta pasargā saknes, savukārt smaga un mitra kārta var radīt pretēju efektu.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Sakņu zonas aizsardzība
Sakņu zona ir īpaši svarīga jauniem un nesen stādītiem krūmiem. Pat ja dzinumu gali ziemā nedaudz apsalst, vesela sakņu sistēma ļauj augam ātri atjaunoties. Mulča palīdz izlīdzināt temperatūras svārstības un pasargā saknes no straujas sasalšanas un atkušanas. Šī aizsardzība ir nozīmīga gan vieglās, gan smagākās augsnēs.
Par piemērotu mulču var izmantot lapu kompostu, kompostētu mizu, šķeldu vai sausu lapu kārtu, kas nepārvēršas blīvā, slapjā masā. Mulčas slānim jābūt pietiekamam, lai nosegtu sakņu zonu, bet ne tik biezam, lai nosmacētu augsni. Ap stumbru pamatni atstāj nelielu brīvu vietu, jo tieša mulčas saskare ar mizu var veicināt puvi. Šis princips ir īpaši svarīgs mitrās ziemās.
Vieglās smilšainās augsnēs mulča palīdz saglabāt mitrumu un pasargā saknes no dziļākas izsalšanas. Smagās augsnēs jāuzmanās, lai mulča nepalielinātu jau tā lielo mitruma noturību. Ja dārzā ziemā uzkrājas ūdens, sakņu aizsardzība jāapvieno ar drenāžas uzlabošanu. Saknes labāk pārziemo vēsā un vienmērīgi mitrā, nevis slapjā un bezgaisa vidē.
Ja krūms stādīts rudenī, sakņu mulčēšana ir īpaši ieteicama. Jaunās saknes vēl nav paspējušas plaši izplesties, tāpēc tās vairāk pakļautas temperatūras svārstībām. Mulča darbojas kā stabilizējošs slānis, kas pasargā stādījumu pirmajā kritiskajā sezonā. Pavasarī mulču pārbauda un, ja nepieciešams, nedaudz atbīda no stumbru pamatnes.
Virszemes daļas pasargāšana no sala un vēja
Pieaugušai burvīgajai kolkvīcijai parasti nav nepieciešams pilns vainaga pārsegs. Pārlieku cieša ietīšana var radīt kondensātu, siltuma svārstības un pelējuma risku. Daudz svarīgāk ir pasargāt jaunos stādus un augus ļoti atklātās vietās no sausinoša ziemas vēja. Elpojošs aizsegs ir drošāks nekā necaurlaidīga plēve.
Ja nepieciešama aizsardzība, var izmantot agrotīklu, niedru paklāju vai egļu zarus. Materiālam
