Burkvuda osmanta apgriešana un vainaga atjaunošana

Burkvuda osmants dabiski veido blīvu un samērā regulāru vainagu, tādēļ tam nav nepieciešama bieža vai agresīva griešana. Apgriešanas galvenais uzdevums ir saglabāt veselus zarus, labu gaisa cirkulāciju un dārzam piemērotu krūma izmēru. Nepareizs darba laiks var samazināt nākamās sezonas ziedēšanu, jo ziedpumpuri veidojas uz nobriedušiem dzinumiem. Visdrošāk lielāko daļu formēšanas darbu veikt tūlīt pēc pavasara ziedēšanas.

Piemērotākais apgriešanas laiks

Sanitāro apgriešanu iespējams veikt agrā pavasarī, kad labi redzami sala bojātie un sausie zari. Pilnīgi nedzīvus dzinumus izgriež līdz veselai koksnei. Ja nav skaidrs, vai zars ir dzīvs, labāk nogaidīt līdz pumpuru plaukšanai. Pārāk agra griešana var noņemt dzinumus, kas vēl spētu atjaunoties.

Galveno formēšanu veic pēc ziedēšanas beigām. Šajā laikā iespējams saīsināt pārāk garus dzinumus un koriģēt vainaga kontūru. Krūmam pēc darba paliek visa vasara jaunu dzinumu nobriešanai. Uz šiem dzinumiem var veidoties nākamās sezonas ziedpumpuri.

Rudenī spēcīga griešana nav vēlama. Tā var izraisīt vēlu jauno dzinumu augšanu, kas nepaspēj pārkoksnēties pirms sala. Griezumu vietas aukstā un mitrā laikā dzīst lēnāk. Rudenī izņem tikai acīmredzami nolauztus, slimus vai bīstami novietotus zarus.

Dzīvžogā audzētu osmantu iespējams viegli pielīdzināt arī vasaras sākumā. Darbu nevajadzētu atkārtot pārāk bieži, jo katra griešana noņem lapas un iespējamos ziedpumpurus. Labāku rezultātu dod viena vai divas pārdomātas korekcijas, nevis pastāvīga apcirpšana. Ļoti stingri ģeometriska forma prasa vairāk darba un parasti samazina ziedēšanas bagātību.

Formējošā un sanitārā griešana

Sanitārās griešanas laikā izņem sausos, slimos, apsalušos un savstarpēji berzējošos zarus. Griezumu veic līdz veselam sānu dzinumam vai zara pamatnei. Nevajadzētu atstāt garus celmiņus, jo tie atmirst un var kļūt par infekcijas vietu. Arī pārāk dziļš griezums stumbrā traucē brūces dabiskai aizaugšanai.

Vainaga retināšanu veic pakāpeniski, izvēloties atsevišķus vecākus vai nepareizā virzienā augošus zarus. Mērķis nav padarīt krūmu caurspīdīgu, bet uzlabot gaisa un gaismas piekļuvi. Vienā sezonā vēlams izņemt tikai nelielu daļu veselā vainaga. Pārmērīga retināšana var izraisīt nekontrolētu jaunu ūdenszaru augšanu.

Saīsinot dzinumu, griezumu veic virs uz āru vērsta pumpura vai sānu zara. Tas palīdz jaunajam pieaugumam virzīties prom no vainaga centra. Griežot virs uz iekšu vērsta pumpura, vainags kļūst vēl blīvāks. Slīps, tīrs griezums samazina ūdens uzkrāšanos uz brūces virsmas.

Instrumentiem jābūt asiem un tīriem. Truli asmeņi saspiež un plēš koksni, tādēļ brūces dzīst lēnāk. Pēc slimu zaru griešanas šķēres dezinficē, pirms turpina darbu citā vainaga daļā. Resnākiem zariem izmanto zāģi vai divroku šķēres, nevis mēģina tos saspiest ar pārāk mazu instrumentu.

Atjaunojošā apgriešana un izmēra ierobežošana

Vecs vai pāraudzis Burkvuda osmants spēj atjaunoties no vecākas koksnes, taču reakcija var būt lēna. Visdrošāk atjaunošanu sadalīt divās vai trijās sezonās. Pirmajā gadā izņem daļu vecāko zaru, bet pārējos saglabā fotosintēzei. Nākamajos gados pakāpeniski nomaina atlikušās novecojušās daļas.

Ja krūms kļuvis pārāk plats, zarus saīsina līdz spēcīgam sānu dzinumam. Vienkārša visu dzinumu nogriešana vienādā augstumā rada nedabisku, blīvu ārējo slāni. Vainaga iekšpusē tad trūkst gaismas un veidojas daudz sausu zaru. Selektīva griešana saglabā dabiskāku formu un veselīgāku struktūru.

Radikālu nogriešanu līdz ļoti zemam celmam izmanto tikai galējas nepieciešamības gadījumā. Šāds paņēmiens rada lielu slodzi sakņu sistēmai un pilnībā pārtrauc ziedēšanu uz vairākiem gadiem. Vāji, slimi vai slikti iesakņojušies augi pēc radikālas griešanas var neatjaunoties. Drošāk ir saglabāt daļu veselā vainaga un vērot auga reakciju.

Pēc atjaunojošas apgriešanas krūmam nepieciešams vienmērīgs mitrums. Mēslojumu nedrīkst dot pārmērīgi, jo ļoti daudz slāpekļa rada garus un vājus dzinumus. Plāna komposta kārta un mērena pavasara barošana parasti ir pietiekama. Jaunos dzinumus vēlāk izretina, atstājot spēcīgākos un piemērotākajā virzienā augošos zarus.