Ausainajai prīmulai nepieciešams daudz gaismas, lai veidotos spēcīga lapu rozete un bagātīgi ziedpumpuri, taču tā slikti panes ilgstošu karstas pusdienlaika saules iedarbību. Vislabāk augs jūtas vēsā vietā ar rīta vai vakara sauli un vieglu ēnojumu dienas vidū. Nepietiekamā apgaismojumā lapas kļūst izstīdzējušas, bet ziedēšana ir vāja. Pārmērīgā saulē savukārt var rasties lapu apdegumi, substrāta pārkaršana un straujš mitruma zudums.
Gaismas intensitāte dažādos gadalaikos
Pavasarī saule vēl nav tik intensīva kā vasaras vidū, tādēļ ausainā prīmula var saņemt vairāk tiešas gaismas. Šajā laikā labs apgaismojums veicina kompaktu augšanu un ziedpumpuru attīstību. Augs īpaši labi jūtas austrumu pusē, kur to apspīd rīta saule. Pēcpusdienā viegla ēna pasargā lapas no pārkaršanas.
Vasarā tiešā saule kļūst ievērojami spēcīgāka. Dienvidu pusē novietoti augi var ciest pat tad, ja substrāts tiek regulāri laistīts. Sakņu pārkaršana traucē ūdens uzņemšanu un izraisa lapu vīšanu. Šajā sezonā nepieciešams ēnojums vai pārvietošana uz vēsāku vietu.
Rudenī saules intensitāte pakāpeniski samazinās. Augu iespējams novietot nedaudz gaišāk, īpaši tad, ja tas aug podā. Pietiekams rudens apgaismojums palīdz nobriedināt lapas un sagatavoties ziemai. Tomēr ilgstoši slapjā laikā svarīga paliek arī laba gaisa cirkulācija.
Ziemā mūžzaļajām lapām joprojām nepieciešama gaisma. Zem pilnīgi necaurspīdīga pārsega tās kļūst bālas un jutīgas pret puvi. Aizsargmateriālam jābūt gaisu un daļēji gaismu caurlaidīgam. Saulainās bezsala dienās ziemas patvērumu iespējams īslaicīgi atvērt.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Nepiemērota apgaismojuma pazīmes
Pārāk dziļā ēnā lapu kāti pagarinās un rozete kļūst vaļīga. Lapas var būt lielākas, plānākas un tumšāk zaļas nekā parasti. Ziednešu veidojas maz, un tie bieži ir vāji. Šādā gadījumā augu pakāpeniski pārvieto gaišākā vietā.
Strauja pārvietošana no ēnas pilnā saulē var izraisīt apdegumus. Uz lapām parādās gaiši dzelteni, vēlāk brūni un sausi laukumi. Bojātie audi neatjaunojas, taču jaunās lapas var izaugt veselas. Augu pie tiešas saules pieradina pakāpeniski vairāku dienu vai nedēļu laikā.
Pārmērīga saules iedarbība bieži izraisa arī lapu malu brūnēšanu. Augs dienas vidū novīst, lai gan no rīta substrāts bijis mitrs. Pods var kļūt ļoti silts, īpaši tad, ja tas ir tumšā krāsā. Šādā situācijā nepieciešams samazināt ne tikai gaismas intensitāti, bet arī sakņu zonas temperatūru.
Ja ziedneši noliecas vienā virzienā, augs, iespējams, saņem gaismu tikai no vienas puses. Podu var regulāri nedaudz pagriezt, lai rozete attīstītos vienmērīgi. Ziedēšanas laikā pagriešanu veic pakāpeniski, jo straujas izmaiņas var mainīt ziednešu novietojumu. Dārzā vienmērīgāku gaismu nodrošina pietiekams attālums no lieliem kaimiņaugiem.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Novietošana dārzā, siltumnīcā un telpās
Dārzā vispiemērotākā ir austrumu vai ziemeļaustrumu ekspozīcija. Zema siena, krūms vai reta koka lapotne var nodrošināt vajadzīgo pēcpusdienas ēnu. Augu nedrīkst pilnīgi noslēpt zem blīviem mūžzaļiem krūmiem. Tur gaismas ir maz, bet gaisa mitrums un slimību risks ir augsts.
Neapkurinātā siltumnīcā ausainās prīmulas iespējams veiksmīgi audzēt, ja nodrošina ēnojumu un ventilāciju. Pavasara saulē temperatūra zem stikla var paaugstināties ļoti ātri. Regulāra vēdināšana novērš lapu pārkaršanu un pelējuma attīstību. Vasarā var būt nepieciešams ēnošanas tīkls vai kaļķots stikls.
Telpās ausainā prīmula nav piemērota ilgstošai audzēšanai siltā istabā. Pie loga tai bieži trūkst vēsuma un gaisa kustības. Apkures sezonā sausais gaiss un augstā temperatūra izraisa lapu vīšanu un kaitēkļu savairošanos. Ziedēšanas laikā augu telpā var turēt īslaicīgi, pēc tam to pārvieto vēsākā vietā.
Uz balkona vai terases podu novieto tā, lai to apspīdētu rīta saule. Stiklots balkons regulāri jāvēdina, jo saulainā laikā tas var pārkarst pat pavasarī. Pods jāpasargā arī no spēcīga lietus, kas ilgstoši samitrina rozeti. Pārvietojams trauks ļauj viegli pielāgot novietojumu sezonas gaitā.
