Sarkanlapu plūmes slimības un kaitēkļi: pazīmes, profilakse un kopšanas risinājumi

Sarkanlapu plūme parasti ir izturīgs dekoratīvs koks, tomēr nelabvēlīgos apstākļos to var skart gan sēņu slimības, gan dažādi kaitēkļi. Problēmas biežāk rodas tad, ja vainags ir pārāk blīvs, augsne pārmitra vai koks novājināts sausuma dēļ. Laicīga pazīmju pamanīšana ļauj rīkoties saudzīgi un izvairīties no smagas ķīmiskas iejaukšanās. Veselības pamatā vienmēr ir pareiza vieta, gaisa cirkulācija un sabalansēta kopšana.

Lapu plankumainības un to cēloņi

Lapu plankumainība var parādīties kā tumši, brūngani vai pelēcīgi plankumi uz lapu virsmas. Sarkanajā lapojumā sākumā tie var būt grūti pamanāmi. Vēlāk bojātās vietas kļūst izteiktākas, un lapas var priekšlaicīgi nobirt. Tas vājina koku, īpaši ja atkārtojas vairākus gadus pēc kārtas.

Slimību attīstību veicina mitrs laiks un slikta gaisa cirkulācija. Ja vainags ir sabiezināts, lapas pēc lietus ilgāk paliek mitras. Tieši šādos apstākļos sēņu infekcijas izplatās straujāk. Tāpēc vainaga retināšana ir svarīgs profilakses paņēmiens.

Kritušās slimās lapas rudenī vajadzētu savākt un iznest no dārza. Ja tās paliek zem koka, infekcija var pārziemot un nākamajā gadā atkal izplatīties. Kompostēt šādas lapas drīkst tikai tad, ja komposts pietiekami sakarst. Mājas apstākļos drošāk tās neizmantot mulčai.

Ja slimība atkārtojas katru sezonu, jāizvērtē augšanas apstākļi. Varbūt koks atrodas pārāk ēnainā vai mitrā vietā. Varbūt vainags netiek pietiekami kopts. Ilgtermiņā apstākļu uzlabošana ir efektīvāka nekā tikai bojājumu apsmidzināšana.

Monilioze un zaru kalšana

Monilioze var izpausties kā pēkšņa ziedu, lapu un jauno dzinumu vīšana. Skartie zari izskatās kā apdedzināti, lai gan mehāniska bojājuma nav. Slimība bieži aktivizējas mitrā un vēsā ziedēšanas laikā. Dekoratīvajām plūmēm tā var būt nopietna problēma, ja netiek laikus ierobežota.

Bojātie dzinumi jāizgriež līdz veselai koksnei. Griezumam jābūt zem redzamās bojājuma robežas, jo infekcija var būt iedziļinājusies audos. Izgrieztos zarus nevajadzētu atstāt zem koka. Tie jāiznīcina vai jāizved no dārza.

Pēc griešanas instrumenti jānotīra un vēlams jādezinficē. Tas samazina infekcijas pārnešanas risku uz citiem zariem vai augiem. Griešana jāveic sausā laikā. Mitros apstākļos brūces sliktāk žūst un infekcijas risks palielinās.

Profilaksei svarīga ir vainaga caurlaidība un sabalansēta mēslošana. Pārmērīgi sulīgi dzinumi ir uzņēmīgāki pret slimībām. Arī ilgstošs stress, piemēram, sausums vai sakņu bojājumi, samazina noturību. Vesels koks slimības panes daudz labāk nekā novājināts.

Laputis un sīkie sūcējkaitēkļi

Laputis bieži apmetas uz jaunajiem dzinumiem un lapu apakšpusēs. Tās sūc augu sulu un izraisa lapu krokošanos. Ja invāzija ir spēcīga, jaunie dzinumi deformējas un augšana palēninās. Turklāt laputis izdala lipīgu medusrasu, uz kuras var attīstīties kvēpsarmas sēnes.

Nelielu laputu daudzumu bieži ierobežo dabiskie ienaidnieki. Mārītes, ziedmušas un citi derīgie kukaiņi palīdz uzturēt līdzsvaru. Tāpēc nevajadzētu steigā lietot plaša iedarbības spektra līdzekļus. Tie var iznīcināt arī dārza sabiedrotos.

Ja laputu ir daudz, dzinumus var noskalot ar ūdens strūklu vai izmantot maigus līdzekļus. Svarīgi apstrādāt lapu apakšpuses, kur kaitēkļi slēpjas. Procedūru var nākties atkārtot vairākas reizes. Vienreizēja darbība ne vienmēr atrisina problēmu.

Laputu savairošanos veicina pārmērīgs slāpeklis. Ja koks tiek stipri mēslots, veidojas mīksti dzinumi, kas kaitēkļiem ir īpaši pievilcīgi. Tāpēc barības vielu līdzsvars ir arī kaitēkļu profilakse. Spēcīgs, bet ne pārbarots koks ir daudz noturīgāks.

Ērces, tinēji un lapu bojājumi

Sausā un karstā laikā uz sarkanlapu plūmes var parādīties tīklērces. Tās ir ļoti sīkas, tāpēc sākumā bojājumus pamana pēc lapu blāvuma un sīkiem punktējumiem. Lapas var zaudēt svaigumu un priekšlaicīgi nobirt. Ērču problēma biežāk rodas vietās ar sausu gaisu un putekļainu vidi.

Lapu tinēji vai citi kāpuri var bojāt lapas, satinot tās vai izgraužot audus. Nelieli bojājumi parasti nav bīstami pieaugušam kokam. Tomēr jaunam stādam spēcīga lapu zaudēšana var būt nopietnāka. Tāpēc jauni koki jāapskata regulārāk.

Mehāniska kaitēkļu savākšana var būt pietiekama, ja invāzija ir neliela. Bojātās lapas vai dzinumus var izgriezt un iznīcināt. Tas ir saudzīgs risinājums nelielos dārzos. Regulāra novērošana padara šādu metodi efektīvāku.

Ja kaitēkļu daudzums kļūst liels, jāizvēlas mērķtiecīgi un augam piemēroti līdzekļi. Apstrāde jāveic atbilstošā laikā, jo vēlīna rīcība bieži ir mazāk efektīva. Vienmēr jāievēro norādījumi uz līdzekļa iepakojuma. Nepamatota un bieža apstrāde var izjaukt dārza ekoloģisko līdzsvaru.

Vispārējā profilakse un koka noturības stiprināšana

Veselības profilakse sākas ar pareizu stādīšanas vietu. Saulaina, gaisīga un labi drenēta vieta ievērojami samazina slimību risku. Ja koks aug ēnā un mitrumā, problēmas atkārtojas biežāk. Tad pat labākā apstrāde dod tikai īslaicīgu rezultātu.

Vainaga kopšana ir viens no svarīgākajiem profilakses darbiem. Izretināts vainags ātrāk žūst pēc lietus un rasas. Tas apgrūtina sēņu slimību attīstību. Turklāt labi veidotu koku ir vieglāk apskatīt un laikus pamanīt bojājumus.

Laistīšana un mēslošana tieši ietekmē koka imunitāti. Sausumā novājināts koks kļūst uzņēmīgāks pret kaitēkļiem. Pārbarots koks veido mīkstus audus, kas vieglāk inficējas. Līdzsvars šajā ziņā ir svarīgāks par lielu mēslojuma daudzumu.

Dārza higiēna palīdz samazināt infekciju un kaitēkļu pārziemošanu. Slimās lapas, bojātie dzinumi un sapuvušie augļi jānovāc. Instrumenti jāuztur tīri, īpaši pēc slimu zaru griešanas. Šie vienkāršie ieradumi ilgtermiņā dod ļoti labu rezultātu.