Sarkanlapu plūme labi panes mērenu ziemu, tomēr jaunākiem kokiem un nelabvēlīgās vietās augošiem eksemplāriem nepieciešama papildu uzmanība. Ziemas bojājumus bieži izraisa ne tikai sals, bet arī temperatūras svārstības, sauss vējš, slapja augsne un dzīvnieku radīti mizas bojājumi. Pareiza sagatavošana sākas jau vasaras beigās, kad jāļauj dzinumiem nobriest. Jo veselīgāks koks ieiet ziemā, jo drošāk tas sagaida pavasari.
Sagatavošana pirms sala perioda
Rudens kopšanā svarīgi pārtraukt slāpekļa mēslošanu pietiekami agri. Slāpeklis veicina jaunu, sulīgu dzinumu augšanu, kas var nepaspēt nobriest. Šādi dzinumi ziemā apsalst vieglāk. Tāpēc vasaras otrajā pusē mēslošanai jābūt ļoti piesardzīgai.
Ja rudens ir sauss, kokam pirms augsnes sasalšanas var būt vajadzīga dziļāka laistīšana. Saknēm nevajadzētu ieiet ziemā pilnīgā sausumā. Tomēr augsnei jābūt tikai mēreni mitrai. Pārmitra vide var radīt sakņu bojājumus un samazināt ziemcietību.
Rudenī vēlams sakopt apdobi un savākt slimās lapas. Tas palīdz samazināt slimību ierosinātāju daudzumu nākamajai sezonai. Veselas lapas var izmantot kompostā, bet slimās labāk iznest no dārza. Tīra sakņu zona arī atvieglo ziemas aizsardzības darbus.
Ja koks ir stādīts rudenī, tam vajadzīga īpaši rūpīga pieskatīšana. Saknes vēl nav pilnībā ieaugušās apkārtējā augsnē. Tāpēc stāds jutīgāk reaģē uz salu un vēju. Balsts, mulča un stumbra aizsardzība šādā gadījumā ir ļoti nozīmīgi.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Sakņu zonas aizsardzība
Mulča palīdz izlīdzināt augsnes temperatūras svārstības un aizsargā saknes no straujas sasalšanas. Īpaši noderīga tā ir jauniem kokiem un vieglās augsnēs. Mulčai jābūt elpojošai un ne pārāk slapjai. Piemēroti ir lapu komposts, smalkāka miza vai cits sadalījies organisks materiāls.
Mulčas slāni nevajadzētu bērt tieši pie stumbra. Ja mitrs materiāls ilgstoši pieskaras mizai, var rasties bojājumi. Ap stumbra pamatni jāatstāj brīva josla. Tas samazina puves un grauzēju bojājumu risku.
Smagās augsnēs ziemas laikā īpaši svarīga ir drenāža. Ja ūdens sakņu zonā stāv ilgi, sals var radīt papildu stresu. Saknes cieš ne tikai no aukstuma, bet arī no skābekļa trūkuma. Tāpēc stādīšanas vietas izvēle ietekmē pārziemošanu vairāk nekā vēlāk uzlikta aizsardzība.
Sniegs var kalpot kā dabiska izolācija, ja tas nav pārāk sablīvēts. Viegls sniega slānis aizsargā saknes no krasām temperatūras izmaiņām. Tomēr smags slapjš sniegs vainagā var būt bīstams. Sakņu zonā tas ir vērtīgs, bet zaros tas reizēm jānoņem.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Stumbra un zaru aizsardzība
Jauniem kokiem stumbrs ziemā jāpasargā no zaķiem, stirnām un grauzējiem. Mizas nograušana var būt ļoti nopietna un dažkārt pat neatgriezeniska. Aizsardzībai var izmantot speciālas spirāles, sietu vai elpojošu aptinumu. Materiālam jāļauj mizai ventilēties.
Ziemas saule var izraisīt mizas plaisāšanu, īpaši februārī un martā. Dienā stumbrs saulē uzsilst, bet naktī strauji atdziest. Šādas svārstības rada spriegumu mizā. Balināšana vai aizsargaptinums palīdz mazināt šo risku.
Zariem bīstams ir slapjš un smags sniegs. Sarkanlapu plūmes zari var būt trausli, īpaši ja vainags ir pārāk blīvs. Sniegu vajadzētu uzmanīgi nokratīt ar vieglām kustībām. Nedrīkst sist pa zariem, jo aukstumā tie viegli lūst.
Ja ziemā atklājas nolauzts zars, to nevajadzētu atstāt ar saplēstu brūci. Labāk brūci sakopt, kad apstākļi ļauj veikt tīru griezumu. Tomēr ļoti stiprā salā griešanu labāk atlikt. Pavasarī bojājumi jānovērtē rūpīgāk un jāveic korekcijas.
Pavasara atjaunošanās pēc ziemas
Pavasarī nevajadzētu steigties ar secinājumu, ka koks ir apsalis neatgriezeniski. Daļa pumpuru var plaukt vēlāk, īpaši pēc smagākas ziemas. Vispirms jāpagaida stabilāks siltums un tikai tad jāvērtē bojājumi. Pāragra griešana var noņemt dzīvotspējīgus zarus.
Apsalušie dzinumi parasti kļūst tumši, sausi un trausli. Tos izgriež līdz veselai koksnei, kad bojājuma robeža ir skaidri redzama. Griešanai jāizmanto asi instrumenti. Tīrs griezums palīdz kokam ātrāk atjaunoties.
Pavasarī pēc ziemas stresa kokam var palīdzēt ar kompostu un mērenu laistīšanu. Tomēr nevajag stimulēt pārāk strauju augšanu ar spēcīgu slāpekļa devu. Koksnei vispirms jāatjauno līdzsvars. Saudzīga kopšana ir drošāka par agresīvu atdzīvināšanu.
Ja bojājumi atkārtojas vairākus gadus, jāizvērtē stādīšanas vieta. Varbūt koks aug vējainā ieplakā, pārmitrā augsnē vai vietā ar krasām temperatūras svārstībām. Šādos gadījumos aizsardzība palīdz tikai daļēji. Ilgtermiņā piemērota vieta ir labākā ziemas drošības garantija.
