Nokarenā esihinante parasti ir izturīga, ja tai nodrošina gaisīgu substrātu, mērenu mitrumu un stabilu siltumu. Tomēr nepiemēroti apstākļi ātri palielina slimību un kaitēkļu risku, jo augs kļūst novājināts. Visbiežāk problēmas sākas ar pārlaistīšanu, sausu gaisu, sliktu ventilāciju vai jaunu augu ievietošanu blakus bez pārbaudes. Savlaicīga diagnostika ir svarīgāka par spēcīgu līdzekļu lietošanu pēdējā brīdī.
Sakņu puve un pārlaistīšanas sekas
Sakņu puve ir viena no nopietnākajām nokarenās esihinantes problēmām, un tā bieži attīstās nemanāmi. Virszemē sākumā redzama tikai lapu vīšana, dzeltēšana vai dzinumu mīkstināšanās. Daudzi šādu augu kļūdaini aplaista vēl vairāk, jo tas izskatās izslāpis. Patiesībā bojātas saknes vairs nespēj uzņemt ūdeni.
Puves cēlonis parasti ir pārāk slapjš substrāts, nepietiekama drenāža vai pārāk liels pods. Blīva augsne aiztur ūdeni un izspiež gaisu no sakņu zonas. Bez skābekļa saknes kļūst vājākas un vieglāk pakļaujas patogēniem. Problēmu pastiprina vēsa telpa un zems apgaismojums.
Ja ir aizdomas par sakņu puvi, augs jāizņem no poda un saknes rūpīgi jāpārbauda. Veselās daļas ir stingras, bet bojātās parasti ir tumšas, mīkstas un nepatīkami smakojošas. Bojājumi jānogriež ar tīru instrumentu, un augs jāpārstāda svaigā, gaisīgā substrātā. Pēc tam laistīšana jāveic ļoti piesardzīgi.
Profilakse ir daudz efektīvāka nekā ārstēšana, jo smagi bojātu sakņu sistēmu atjaunot ir grūti. Vienmēr jālieto pods ar drenāžas caurumiem un viegls substrāts. Pēc laistīšanas ūdens no paliktņa jāizlej. Šie vienkāršie soļi ir labākā aizsardzība pret sakņu puvi.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Lapu plankumainība un sēņu slimības
Lapu plankumainība var parādīties kā brūni, melnīgi vai dzeltenīgi ierobežoti laukumi uz lapām. Bieži tā saistīta ar ilgstoši mitrām lapām, sliktu gaisa kustību un vēsu vidi. Ja lapas bieži smidzina vakarā, tās var palikt mitras pārāk ilgi. Šādos apstākļos sēņu slimības attīstās daudz vieglāk.
Slimās lapas vēlams noņemt, lai samazinātu infekcijas izplatīšanos. Instruments pēc griešanas jānotīra, jo patogēni var pāriet uz veselām auga daļām. Augu nevajag blīvi iespiest starp citiem telpaugiem, kur gaiss slikti cirkulē. Laba ventilācija ir īpaši svarīga mitrā vidē.
Svarīgi atšķirt slimības plankumus no saules apdegumiem. Saules apdegumi parasti ir sausāki, gaišāki un parādās tajā lapas pusē, kas saņēmusi spēcīgu starojumu. Sēņu plankumi biežāk paplašinās, kļūst tumši vai veido mitru malu. Precīza atšķiršana palīdz izvēlēties pareizu rīcību.
Profilaksei jālaista substrāts, nevis lapu rozete vai dzinumu pamatne. Smidzināšana jāveic tikai tad, ja lapas var ātri nožūt. Ja slimība atkārtojas, jāuzlabo apgaismojums, jāretina augu novietojums un jāpārskata laistīšanas režīms. Ķīmiskie līdzekļi bez apstākļu maiņas dod tikai īslaicīgu rezultātu.
Tīklērces un sausa gaisa radītie riski
Tīklērces bieži parādās sausā, siltā gaisā, īpaši ziemā centrālapkures periodā. To klātbūtni var pamanīt pēc smalkiem gaišiem punktiņiem uz lapām, lapu blāvuma un reizēm ļoti smalka tīmekļa. Kaitēkļi dzīvo galvenokārt lapu apakšpusē, tāpēc tie jāmeklē rūpīgi. Agrīnā stadijā bojājumi var šķist tikai kā vispārējs auga nogurums.
Ja tīklērces tiek pamanītas laikus, augu var noskalot ar remdenu ūdeni, īpaši lapu apakšpuses. Pēc tam jāuzlabo gaisa mitrums un jāizolē augs no citiem telpaugiem. Smagi invadēti dzinumi jāapgriež, lai samazinātu kaitēkļu daudzumu. Nepietiek tikai noslaucīt redzamās lapas, jo kaitēkļi ātri vairojas.
Tīklērču kontrolei var izmantot piemērotus akaricīdus vai saudzīgākus līdzekļus, piemēram, insekticīdās ziepes, ja invāzija nav smaga. Apstrāde parasti jāatkārto, jo vienā reizē netiek iznīcinātas visas attīstības stadijas. Līdzeklis jālieto saskaņā ar norādēm, īpaši uz jutīgām lapām. Pirms plašas apstrādes vēlams pārbaudīt nelielu auga daļu.
Profilakse balstās uz regulāru lapu apskati un mitruma līdzsvaru. Sauss gaiss ne vienmēr uzreiz bojā augu, bet tas rada labvēlīgu vidi kaitēkļiem. Ja telpā ir daudz telpaugu, jaunie augi sākumā jātur atsevišķi. Šāda karantīna pasargā visu kolekciju.
Laputis, bruņutis un miltainās bruņutis
Laputis biežāk apmetas uz jaunajiem dzinumiem un pumpuriem, kur audi ir mīkstāki. Tās sūc augu sulu un var izraisīt lapu deformāciju, li
