Purpurlapu dižlazdas apgriešana palīdz uzturēt veselīgu, gaisīgu un dekoratīvi līdzsvarotu vainagu. Šis krūms labi panes mērenu veidošanu, taču tam nav vajadzīga pārmērīgi stingra cirpšana. Pareiza griešana uzlabo gaismas piekļuvi vainaga iekšpusei, samazina slimību risku un veicina jaunu, spēcīgu dzinumu veidošanos. Atjaunojošā griešana ir īpaši svarīga vecākiem krūmiem, kuru zari kļuvuši sabiezināti, novecojuši vai vāji ražojoši.

Griešanas laiks

Vispiemērotākais laiks pamata apgriešanai ir agrs pavasaris, pirms sākusies aktīva lapu plaukšana. Šajā periodā labi redzama vainaga struktūra, bojātie zari un krustojošies dzinumi. Pavasara griešana ļauj augam sezonas laikā ātri aizdziedēt brūces. Tomēr nevajadzētu griezt ļoti stipra sala laikā, jo audi var būt trauslāki.

Vasarā var veikt vieglu koriģējošu griešanu. Tā noder, ja jāizņem atsevišķi bojāti, slimību skarti vai nepareizā virzienā augoši dzinumi. Vasaras griešanai jābūt mērenai, jo pārāk spēcīga lapu masas noņemšana samazina fotosintēzi. Ja krūms tiek audzēts arī ražai, vasarā jābūt īpaši saudzīgam.

Rudenī spēcīga griešana nav vēlama. Tā var stimulēt nevajadzīgu ataugšanu vai atstāt brūces, kas līdz ziemai nepaspēj pietiekami nobriest. Rudenī drīkst izņemt tikai sausos, nolūzušos vai slimību skartos zarus. Galveno veidošanu labāk atlikt līdz pavasarim.

Ja krūms ir ļoti vecs un sabiezināts, atjaunošanu nevajadzētu veikt vienā reizē. Strauja visu veco zaru izgriešana var radīt lielu stresu un izraisīt pārmērīgu atvašu veidošanos. Labāk sadalīt darbu divās vai trīs sezonās. Šāda pakāpeniska pieeja saglabā krūma spēku un formu.

Vainaga veidošana

Jaunam krūmam jāizvēlas spēcīgākie pamatzari. Vāji, krustojošies un uz iekšpusi augoši dzinumi jāizņem jau sākumā. Tas palīdz izveidot stabilu un gaisīgu vainaga pamatu. Labi izveidots krūms vēlāk prasa mazāk intensīvu kopšanu.

Pieaugušam augam svarīgi uzturēt līdzsvaru starp vecajiem un jaunajiem dzinumiem. Vecākie zari pakāpeniski zaudē vitalitāti, tāpēc tos jāaizstāj ar jauniem, labi novietotiem dzinumiem. Tomēr nevajag atstāt visus jaunos dzinumus, jo tie ātri sabiezina krūmu. Jāizvēlas tikai tie, kas uzlabo vainaga struktūru.

Zari, kas beržas cits gar citu, jāizgriež. Berzes vietās rodas mizas bojājumi, kas var kļūt par infekcijas ieejas punktiem. Jāizņem arī zari, kas aug strauji uz vainaga centru. Gaisīgs vainags ir veselīgāks un dekoratīvi pievilcīgāks.

Griezumam jābūt tīram un pareizā vietā. Nedrīkst atstāt garus celmus, jo tie slikti aizaug un var atmirt. Vienlaikus nedrīkst griezt pārāk tuvu stumbram, lai nesabojātu zara valnīti. Pareiza tehnika paātrina dzīšanu un samazina infekcijas risku.

Atjaunojošā griešana

Atjaunojošā griešana nepieciešama, ja krūms kļuvis pārāk biezs, vāji lapo vai zaudējis formu. Veci zari bieži ir tumšāki, resnāki un ar vājāku jauno pieaugumu. Tos var pakāpeniski izgriezt pie pamatnes, dodot vietu jauniem dzinumiem. Šāda metode atjauno krūma spēku bez pēkšņas dekoratīvās vērtības zaudēšanas.

Vienā sezonā nevajadzētu izņemt pārāk lielu daļu vainaga. Parasti drošāk ir izgriezt daļu vecāko zaru un novērtēt auga reakciju. Nākamajā gadā darbu var turpināt, izvēloties nākamos novecojušos zarus. Pakāpeniskums ir īpaši svarīgs augiem, kas jau iepriekš bijuši novājināti.

Pēc atjaunojošās griešanas jānodrošina laba kopšana. Krūmam nepieciešams vienmērīgs mitrums, mulča un mērena barības vielu pieejamība. Spēcīga mēslošana nav vajadzīga, jo tā var veicināt pārlieku daudz mīkstu atvašu. Labāk veidot kvalitatīvu jauno dzinumu izlasi un pakāpeniski nostiprināt vainagu.

Atjaunošanas laikā īpaša uzmanība jāpievērš pamatnes dzinumiem. Daļa no tiem būs vērtīgi jaunā vainaga veidošanai, bet daļa tikai sabiezinās krūmu. Jāatstāj spēcīgi, labi novietoti un veselīgi dzinumi. Pārējie jāizņem laikus, kamēr tie nav kļuvuši par nevajadzīgu konkurenci.