Stādīšana un pavairošana ir būtiski procesi, kas ļauj ne tikai saglabāt esošo augu veselīgu, bet arī palielināt savu kolekciju. Melnā dārgakmeņu orhideja ir pateicīgs augs šajā ziņā, jo tā relatīvi viegli padodas pavairošanai, ja tiek ievēroti pamatnosacījumi. Galvenais priekšnoteikums veiksmīgam rezultātam ir pareizā laika izvēle un tīru, sterilu rīku izmantošana visā procesā. Šajā pamācībā apskatīsim soļus, kas palīdzēs sasniegt labākos rezultātus stādīšanas un pavairošanas darbos.

Substrāta sagatavošana un podu izvēle

Pirms uzsākt stādīšanu, ir jāsagatavo piemērots substrāts, kas atbilst šīs orhidejas specifiskajām vajadzībām. Tā kā tas ir sauszemes augs, parastā orhideju miza vien nebūs pietiekama, tādēļ nepieciešams veidot kompleksu maisījumu. Ideāla kombinācija sastāv no sasmalcinātas sfagnu sūnas, lapu zemes, kūdras un perlīta vai vermikulīta. Šāds sastāvs nodrošinās nepieciešamo mitruma līmeni, vienlaikus saglabājot izcilu gaisa piekļuvi saknēm.

Podu izvēlei ir tikpat liela nozīme kā pašai augsnei, jo tai jānodrošina efektīva ūdens novadīšana. Ieteicams izmantot plastmasas vai keramikas podus ar vairākiem drenāžas caurumiem pamatnē. Plastmasas podi labāk saglabā mitrumu, kas var būt noderīgi sausākās telpās, savukārt māla podi ļauj saknēm labāk elpot. Svarīgi izvēlēties poda izmēru, kas ir proporcionāls auga sakņu sistēmai, lai izvairītos no lieka, neapgūta substrāta apjoma.

Pavairošana ar ceru dalīšanu

Ceru dalīšana ir vienkāršākais un drošākais veids, kā pavairot nobriedušu un veselīgu orhideju. Šo procesu vislabāk veikt pārstādīšanas laikā, kad augs tiek izņemts no poda un saknes ir viegli pieejamas apskatei. Rūpīgi jāatdala atsevišķi dzinumi tā, lai katrai jaunajai daļai būtu vismaz divi vai trīs spēcīgi stumbri un sava sakņu sistēma. Jāizmanto ass, dezinficēts nazis, lai griezuma vietas būtu gludas un ātri sadzītu.

Pēc dalīšanas visas griezuma vietas ieteicams apkaisīt ar sasmalcinātu kokogli vai kanēli, lai novērstu infekciju iekļūšanu. Jauniegūtie augi nekavējoties jāiestāda sagatavotajā substrātā un viegli jāpiespiež augsne ap stumbru pamatni. Pirmās divas nedēļas pēc dalīšanas augi jātur ēnainā vietā un laistīšana jāveic ļoti piesardzīgi. Šajā periodā augs koncentrējas uz jaunu sakņu veidošanu un adaptāciju jaunajos apstākļos.

Pavairošana ar stublāju spraudeņiem

Stublāju spraudeņi ir vēl viena efektīva metode, īpaši, ja augs ir kļuvis pārāk garš vai “izstīdzējis”. No mātesauga nogriež stublāja daļu, kurai ir vismaz divi vai trīs mezglu punkti, jo tieši no tiem attīstīsies jaunie dzinumi un saknes. Spraudeņus var griezt gan no stublāja galotnes, gan no vidusdaļas, nodrošinot, ka katrs gabaliņš ir veselīgs. Griezumus veic apmēram vienu centimetru zem mezgla punkta, izmantojot sterilu instrumentu.

Sagatavotos spraudeņus var sakņot vai nu ūdenī, vai tieši mitrā substrātā vai sfagnu sūnās. Sakņošana sfagnu sūnās bieži sniedz vislabākos rezultātus, jo tās nodrošina nemainīgu mitrumu un antiseptiskas īpašības. Spraudeņi jāievieto mini siltumnīcā vai jāpārklāj ar caurspīdīgu plēvi, lai uzturētu augstu gaisa mitrumu. Parasti pēc trim līdz sešām nedēļām parādās pirmās saknes un jauno lapu aizmetņi.

Pēcapstrāde un jauno augu nostiprināšana

Kad jaunie augi ir iesakņojušies un sāk rādīt pirmās augšanas pazīmes, tos var pakāpeniski pieradināt pie parastiem telpas apstākļiem. Sākotnēji siltumnīcas pārsegu noņem uz dažām stundām dienā, pakāpeniski palielinot šo laiku. Ir svarīgi nepieļaut strauju mitruma kritumu, kas varētu traumēt jaunos un vēl trauslos audus. Mēslošanu var uzsākt tikai tad, kad augs ir acīmredzami nostiprinājies un sāk aktīvi veidot jaunas lapas.

Jauno orhideju novietojumam jābūt gaišam, bet pasargātam no tiešiem saules stariem, lai veicinātu stabilu augšanu. Regulāra substrāta mitruma pārbaude ir kritiska, jo jaunie augi ir jutīgāki pret izžūšanu nekā pieaugušie. Pirmā gada laikā jaunie augi prasa nedaudz vairāk uzmanības, taču drīz vien tie kļūst izturīgi un krāšņi. Sekmīga pavairošana sniedz lielu gandarījumu un ļauj dalīties ar šo skaisto augu ar citiem audzētājiem.