Lielās strutenes stādīšana ir vienkārša, ja izvēlas piemērotu vietu un ņem vērā auga spēju izplatīties ar sēklām. Tā nav prasīga kultūra, tomēr pārdomāta sākuma vieta ievērojami atvieglo turpmāko kopšanu. Pavairošanu iespējams veikt gan ar sēklām, gan ar jaunajiem pašizsējas augiem, gan uzmanīgu cera dalīšanu. Svarīgi ir saglabāt līdzsvaru starp veiksmīgu ieaudzēšanu un nevēlamas izplatības ierobežošanu.
Piemērotas vietas izvēle
Strutenei vislabāk piemērotas vietas, kur augsne ir mēreni mitra, irdena un nav pakļauta ilgstošai pārkaršanai. Tā labi aug pusēnā, piemēram, pie krūmiem, žogiem vai saimniecības ēku malām. Pilnā saulē augs var attīstīties, taču sausās vasarās lapojums ātrāk novīst. Ēnaināka un vēsāka vieta parasti nodrošina stabilāku augšanu.
Pirms stādīšanas jāizvērtē, cik daudz vietas strutenei var atvēlēt ilgtermiņā. Tā nav agresīva kā daži sakneņu augi, tomēr pašizsēja var būt bagātīga. Ja dārzs ir mazs, stādīšanas vietai jābūt viegli pārskatāmai. Tas ļauj savlaicīgi izravēt liekos sējeņus un saglabāt stādījumu kārtīgu.
Augu nevajadzētu stādīt tieši blakus smalkiem alpīnajiem augiem vai zemām paklājveida sugām. Strutenes dzinumi var tos noēnot un radīt pārāk spēcīgu konkurenci. Labāk tā iederas dabiskās dobēs, ēnainos stūros vai ārstniecības augu kolekcijās. Šādās vietās tās savvaļas raksturs izskatās organiski.
Ja struteni paredzēts audzēt podā, jāizvēlas pietiekami dziļš trauks ar noteces caurumiem. Saknēm vajadzīga telpa, bet substrātam jāspēj vienlaikus noturēt mitrumu un novadīt lieko ūdeni. Pods nedrīkst pārkarst tiešā saulē, jo tas bojā sakņu zonu. Vislabāk trauku novietot gaišā pusēnā.
Augsnes sagatavošana stādīšanai
Augsni pirms stādīšanas vēlams uzirdināt vismaz lāpstas dziļumā. Tas palīdz saknēm ātrāk ieaugt un uzlabo ūdens kustību augsnē. Ja vietā ir daudz daudzgadīgo nezāļu, tās jāizņem pirms stādīšanas. Vēlāk ravēšana būs grūtāka, jo strutenes jaunie dzinumi var sajaukties ar citiem augiem.
Komposta pievienošana ir viens no labākajiem veidiem, kā sagatavot dobi. Tam jābūt nobriedušam, smalkam un bez svaigu organisko atlieku pārpalikumiem. Pārmērīgi svaigs materiāls var piesaistīt kaitēkļus un radīt nevienmērīgu barības vielu atbrīvošanos. Strutenei pietiek ar mērenu, nevis ļoti bagātīgu augsni.
Smagā mālā ieteicams iestrādāt lapu trūdzemi vai rupjāku kompostu, lai uzlabotu gaisa apmaiņu. Ja augsne pēc lietus ilgi saglabājas slapja, jāizvēlas paaugstināta dobe vai cita vieta. Pastāvīgs mitrums ap saknēm ir lielāks risks nekā īslaicīgs sausums. Laba struktūra ir svarīgāka par intensīvu mēslošanu.
Smilšainā augsnē pirms stādīšanas jāpalielina organisko vielu daudzums. Tas palīdz uzturēt mitrumu un veicina augsnes mikroorganismu aktivitāti. Vienkārša komposta deva bieži dod labāku rezultātu nekā minerālmēsli. Šāda sagatavošana ļauj jaunajam augam ātrāk izveidot stabilu sakņu sistēmu.
Pavairošana ar sēklām un sējeņiem
Strutene dabiski veido sēklas pēc ziedēšanas, un tās var izmantot pavairošanai. Sēklas vislabāk sēt svaigas, jo dabiskos apstākļos tās ātri nonāk augsnē un iziet sezonālās temperatūras svārstības. Sēja var notikt tieši dobē, kur paredzēts audzēt augus. Šāda metode vislabāk atdarina dabisko dzīves ciklu.
Sēklas nevajadzētu iestrādāt pārāk dziļi, jo sīkiem dīgstiem vajadzīga viegla piekļuve virskārtai. Pietiek tās viegli piespiest pie augsnes un pārklāt ar ļoti plānu irdenas zemes kārtu. Dobes virsma jāuztur mēreni mitra, bet ne slapja. Dīgšana var būt nevienmērīga, tāpēc jābūt pacietībai.
Pašizsējas sējeņi bieži ir vienkāršākais pavairošanas materiāls. Tos var uzmanīgi izrakt agrā pavasarī vai pēc lietus, kad augsne ir mīksta. Pārstādīšanai vislabāk der jauni augi ar nelielu lapu rozeti un pietiekamu sakņu kamolu. Jo mazāks stāds, jo vieglāk tas pārvar pārvietošanas stresu.
Pēc pārstādīšanas sējeņi jālaista saudzīgi un regulāri, līdz tie sāk augt. Pirmās dienas vēlams pasargāt tos no spēcīgas saules un vēja. Ja lapas īslaicīgi noliecas, tas ne vienmēr nozīmē neveiksmi. Par veiksmīgu ieaugšanu liecina jaunu lapu veidošanās un stingrāks dzinumu stāvoklis.
Cera dalīšana un ieaugšanās aprūpe
Cera dalīšana iespējama pie vecākiem augiem, taču tā jāveic uzmanīgi. Strutenes audi ir trausli, un saknes var viegli tikt bojātas. Vispiemērotākais laiks ir agrs pavasaris, kad augšana vēl tikai sākas. Var dalīt arī rudenī, ja pēc tam ir pietiekami daudz laika sakņu atjaunošanai.
Dalīšanai jāizvēlas veselīgs, spēcīgs augs bez slimību pazīmēm. Cers jāizrok ar pietiekamu augsnes kamolu, lai nesaplēstu sakņu sistēmu. Dala tikai tā, lai katrai daļai būtu saknes un dzīvotspējīgi pumpuri. Pārāk sīkas daļas ieaugas lēnāk un ir jutīgākas pret izžūšanu.
Pēc iestādīšanas jaunās daļas jāaplej un jānostiprina augsne ap saknēm. Augsni nedrīkst sablīvēt pārmērīgi, jo saknēm vajadzīgs skābeklis. Mulčas kārta palīdz uzturēt vienmērīgu mitrumu un samazina temperatūras svārstības. Mulča jānovieto tā, lai tā nepieskartos tieši stublāju pamatnei.
Pirmās nedēļas pēc stādīšanas ir izšķirošas stabilai ieaugšanai. Jāuztur mēreni mitra augsne un jāizvairās no spēcīgas mēslošanas. Ja parādās ziedpumpuri, tos var noņemt, lai augs vairāk enerģijas novirzītu saknēm. Šāda pieeja veicina veselīgu, ilgmūžīgu un viegli kopjamu stādījumu.
