Kostarikas ķiverene ir siltumu mīlošs augs, kas mērenā klimata ziemu ārā nepārcieš. Rudenī tā savlaicīgi jāpārvieto uz gaišu telpu, pirms nakts temperatūra kļūst pārāk zema. Ziemošanas laikā auga augšana parasti palēninās, tādēļ jāmaina laistīšanas un mēslošanas režīms. Stabils siltums, pietiekama gaisma un piesardzīga kopšana palīdz saglabāt augu līdz pavasarim.
Sagatavošana pārvietošanai telpās
Augu nevajadzētu atstāt ārā līdz pirmajai salnai. Pat īslaicīgs aukstums var bojāt lapas, jaunos dzinumus un sakņu sistēmu. Ķivereni ienes telpās, kamēr temperatūras starpība starp āru un iekštelpām vēl nav ļoti liela. Pakāpeniska pāreja samazina lapu nomešanas risku.
Pirms ienešanas rūpīgi pārbauda visu lapojumu un dzinumus. Īpaša uzmanība jāpievērš lapu apakšpusēm, pumpuriem un dzinumu savienojuma vietām. Ja redzami kaitēkļi, augu apstrādā vēl pirms novietošanas pie citiem telpaugiem. Profilaktiski var noskalot lapas ar remdenu ūdeni.
Nokaltušas lapas, vecos ziedus un vājus dzinumus noņem. Ļoti garus zarus iespējams mēreni saīsināt, lai augs telpā aizņemtu mazāk vietas. Tomēr spēcīgu atjaunojošu apgriešanu rudenī labāk neveikt. Liela zaļās masas zaudēšana vienlaikus ar vides maiņu augam rada papildu stresu.
Pēc ienešanas ķivereni dažas nedēļas tur atsevišķi no pārējās augu kolekcijas. Karantīnas laikā regulāri pārbauda, vai neparādās tīklērces, baltblusiņas vai miltutis. Kaitēkļu olas un kāpuri sākumā var būt grūti saskatāmi. Izolēšana ļauj savlaicīgi sākt ārstēšanu un pasargā pārējos augus.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Ziemas temperatūra un apgaismojums
Ziemā ķiverenei piemērota ir gaiša, mēreni silta telpa. Augu nevajadzētu novietot pie bieži atvērtām ārdurvīm vai auksta loga stikla. Sakņu kamols aukstā palodzē var atdzist pat tad, ja telpas gaiss šķiet pietiekami silts. Zem poda iespējams novietot koka vai korķa paliktni.
Jo siltāka ir ziemošanas vieta, jo vairāk gaismas augam nepieciešams. Siltumā un tumsā veidojas gari, bāli un vāji dzinumi. Ja dabiskās gaismas ir maz, vēlams izmantot augu lampu. Papildu apgaismojumam jābūt regulāram, nevis ieslēgtam tikai atsevišķās dienās.
Pie loga lapas nedrīkst pieskarties aukstam stiklam. Saulainā ziemas dienā aiz stikla var būt silts, bet naktī temperatūra strauji pazeminās. Šādas svārstības izraisa audu bojājumus un lapu plankumus. Poda novietojumu pielāgo tā, lai augs saņemtu gaismu, bet neciestu no aukstuma.
Radiatora tuvumā gaiss bieži ir pārāk sauss. Sausumā lapu malas brūnē, bet uz auga vieglāk savairojas tīklērces. Gaisa mitrumu var paaugstināt ar mitrinātāju vai plašu trauku ar ūdeni. Vienlaikus telpa regulāri jāvēdina, sargājot augu no auksta caurvēja.
Laistīšana un barošana ziemas periodā
Ziemā ķiverene patērē mazāk ūdens nekā vasarā. Substrāta virskārtai ļauj izžūt nedaudz dziļāk, bet visu sakņu kamolu pilnīgi neizkaltē. Pirms laistīšanas jāpārbauda arī poda svars un mitrums dziļāk augsnē. Vēsa, slapja augsne ir viens no galvenajiem sakņu puves cēloņiem.
Ūdenim jābūt istabas temperatūrā. Auksts ūdens strauji pazemina substrāta temperatūru un palēnina sakņu darbību. Laista dienas pirmajā pusē, lai liekais mitrums līdz vakaram varētu aizplūst. Paliktnī palikušo ūdeni vienmēr izlej.
Ja augs ziemā neaug, mēslošanu pārtrauc. Barības vielas neaktīvās saknes nespēj pilnvērtīgi izmantot, tādēļ substrātā uzkrājas sāļi. Tas var bojāt sakņu galus un izraisīt lapu brūnēšanu. Mēslojumu atsāk tikai līdz ar stabilu jauno dzinumu veidošanos.
Augs, kas pārziemo siltumā zem papildu apgaismojuma, var turpināt lēnu augšanu. Šādā gadījumā iespējams reizēm izmantot ļoti vāju mēslojuma šķīdumu. Tomēr ziemas deva vienmēr ir mazāka nekā vasaras augšanas laikā. Pēc katras barošanas jāvēro, vai uz lapām neparādās pārbarošanas pazīmes.
Pavasara atmodināšana un kopšanas maiņa
Pavasarī laistīšanu nepalielina tikai tādēļ, ka kalendārā mainījies gadalaiks. Vispirms jāparādās jaunām lapām un aktīvi augošiem dzinumu galiem. Tad augs sāk patērēt vairāk ūdens, un substrāts izžūst straujāk. Laistīšanas ritmu palielina pakāpeniski.
Pavasaris ir piemērots laiks vainaga sakārtošanai. Izstīdzējušos, vājos un nokaltušos dzinumus nogriež līdz veselai vietai. Veselus zarus var saīsināt, lai veicinātu sānu dzinumu veidošanos. Pēc apgriešanas augam nepieciešama laba gaisma un vienmērīgs mitrums.
Ja saknes piepildījušas visu podu, augu pārstāda svaigā substrātā. Jaunais pods nedrīkst būt nesamērīgi liels. Pēc pārstādīšanas ķivereni dažas dienas sargā no tiešas saules un nemēslo. Barošanu sāk pēc tam, kad augs atsācis augt.
Ārā ķivereni iznes tikai pēc stabila silta laika iestāšanās. Sākumā to novieto ēnainā, no vēja aizsargātā vietā uz dažām stundām. Uzturēšanās laiku un gaismas intensitāti palielina pakāpeniski. Strauja pārvietošana tiešā saulē var izraisīt plašus lapu apdegumus.
