Gaisma ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas nosaka jebkura auga, tostarp elegantās klīvijas, veselību, augšanu un spēju ziedēt. Lai gan klīvija ir pazīstama kā samērā ēncietīgs telpaugs, kas spēj pielāgoties dažādiem apgaismojuma apstākļiem, tās prasības pret gaismu mainās atkarībā no dzīves cikla fāzes. Izpratne par to, cik daudz un kāda veida gaisma klīvijai ir nepieciešama aktīvās augšanas periodā un cik svarīga tā ir miera laikā, ir izšķiroša, lai nodrošinātu ne tikai skaistu lapotni, bet arī regulāru un krāšņu ziedēšanu. Nepareizs apgaismojums ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc šis citādi mazprasīgais augs atsakās priecēt savus saimniekus ar ziediem. Tāpēc ir vērts iedziļināties klīvijas gaismas prasību niansēs.
Optimālais apgaismojums aktīvās augšanas periodā
Aktīvās augšanas periodā, kas ilgst no pavasara līdz rudenim, klīvijai nepieciešams daudz spilgtas, bet izkliedētas gaismas. Dabiskos apstākļos tā aug mežu pamežā, kur to no tiešiem saules stariem pasargā koku lapotnes. Līdzīgi apstākļi tai jānodrošina arī telpās. Vislabākā vieta klīvijai ir pie austrumu vai rietumu puses loga, kur tā saņem maigu rīta vai vakara sauli. Šāds apgaismojums ir pietiekami intensīvs, lai veicinātu fotosintēzi un enerģijas uzkrāšanu, bet nav tik agresīvs, lai radītu lapu apdegumus.
Ziemeļu puses logs arī var būt piemērots, taču jāraugās, lai augs tiktu novietots pēc iespējas tuvāk logam un lai to neaizēnotu aizkari vai citi priekšmeti. Dienvidu puses logs klīvijai parasti ir pārāk saulains, it īpaši vasarā. Ja nav citas iespējas, tad dienvidu pusē augs jānovieto tālāk no loga vai jāaizēno ar viegliem aizkariem vai žalūzijām, lai pasargātu to no apdegšanas pusdienlaika saulē. Tieša, intensīva saule var izraisīt neglītu, brūnu plankumu parādīšanos uz lapām.
Pietiekams gaismas daudzums aktīvajā periodā ir ļoti svarīgs, jo tieši šajā laikā augs uzkrāj spēkus nākamā gada ziedēšanai. Ja gaismas būs par maz, augs varbūt izdzīvos, bet tā augšana būs lēna, lapas izstīdzējušas un bālākas, un, visticamāk, tas neziedēs. Labs indikators ir lapu krāsa – veselīgam augam, kas saņem optimālu gaismas daudzumu, lapas ir tumši zaļas un spīdīgas. Ja tās kļūst gaiši zaļas vai dzeltenīgas, tas var liecināt par gaismas trūkumu.
Vasarā, ja ir tāda iespēja, klīviju ir ļoti ieteicams iznest ārā – dārzā vai uz balkona. Svaigs gaiss un dabiskais, izkliedētais apgaismojums zem koku vainagiem vai nojumē ļoti labvēlīgi ietekmē auga attīstību. Tomēr arī ārā tā ir jāsargā no tiešiem saules stariem, stipra vēja un lietus. Šāda “vasaras atpūta” palīdz augam kļūt spēcīgākam un labāk sagatavoties ziemas miera periodam.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Gaismas nozīme miera periodā
Bieži vien maldīgi tiek uzskatīts, ka miera periodā, kad augs atpūšas, tam gaisma nav nepieciešama. Attiecībā uz klīviju tas ir pilnīgi nepareizi. Lai gan auga dzīvības procesi palēninās, tam joprojām ir nepieciešama gaisma, lai uzturētu lapotni un, kas ir vissvarīgāk, lai pareizi attīstītos ziedpumpuri. Ziemošana pilnīgā tumsā, piemēram, pagrabā, var novest pie lapu dzeltēšanas, nobriešanas un vispārējas auga novājināšanās, un ziedēšana šādā gadījumā ir maz ticama.
Miera periodā, kas parasti ilgst no novembra līdz janvārim, klīviju novieto vēsā (10-15°C), bet gaišā telpā. Tā var būt tā pati ziemeļu vai austrumu palodze, ja vien tur ir pietiekami vēss. Ziemas saule nav tik intensīva, tāpēc pat rietumu puse var būt piemērota. Galvenais ir nodrošināt, lai augs saņemtu pēc iespējas vairāk no pieejamās dienasgaismas. Ja telpa ir vēsa, bet tumša, ir vērts apsvērt mākslīgā apgaismojuma, piemēram, fitolampas, izmantošanu.
Pietiekams apgaismojums ziemā ne tikai palīdz saglabāt auga dekorativitāti, bet arī tieši ietekmē ziedkāta attīstību. Kad no lapu rozetes parādās ziedkāta aizmetnis, gaisma kļūst īpaši svarīga. Ja gaismas būs par maz, ziedkāts var izstīdzēt, būt vājš un noliekties. Tāpēc, parādoties ziedkātam, ir jānodrošina pēc iespējas labāks apgaismojums, lai tas augtu spēcīgs un taisns.
Klīvijai ir interesanta īpašība – tās lapas un ziedkāts tiecas uz gaismas avotu. Lai nodrošinātu simetrisku un taisnu lapu rozetes veidošanos, augu ieteicams laiku pa laikam nedaudz pagriezt. Tomēr tas attiecas tikai uz aktīvās augšanas periodu. Kad parādās ziedkāts un sāk veidoties ziedpumpuri, augu grozīt vairs nav ieteicams. Ja to turpinās darīt, augs var “apjukt” un nomest pumpurus. Tāpēc, parādoties ziedkātam, pods jānovieto tā, lai tas būtu vērsts pret gaismas avotu, un šajā pozīcijā tas jāatstāj līdz pat ziedēšanas beigām.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Gaismas trūkuma un pārākuma pazīmes
Klīvija pati diezgan skaidri signalizē par to, ja apgaismojuma apstākļi tai nav piemēroti. Ir svarīgi iemācīties atpazīt šos signālus, lai laikus veiktu nepieciešamās korekcijas. Visbiežākā problēma ir gaismas trūkums, īpaši, ja augs tiek turēts telpas dziļumā, tālu no loga. Pirmā pazīme ir lapu krāsas maiņa – tās zaudē savu piesātināto, tumši zaļo toni, kļūstot gaišākas. Ja gaismas trūkums ir ilgstošs, lapas sāk izstīdzēt, kļūst garākas un šaurākas nekā parasti.
Vēl viena droša gaismas trūkuma pazīme ir ziedēšanas izpalikšana. Ja klīvija vairākus gadus pēc kārtas audzē tikai lapas, bet nezied, pat ja tiek ievērots miera periods, ļoti iespējams, ka problēma ir nepietiekamā apgaismojumā. Augam vienkārši nepietiek enerģijas, ko tas iegūst fotosintēzes procesā, lai izveidotu ziedpumpurus. Šādā gadījumā augs jāpārvieto uz gaišāku vietu, bet tas jādara pakāpeniski, lai neradītu tam stresu.
Arī pārmērīgs apgaismojums un tieši saules stari klīvijai ir kaitīgi. Visredzamākā pazīme ir saules apdegumi – uz lapām parādās sausi, bāli dzelteni vai brūni plankumi, kas ar laiku kļūst plāni kā papīrs. Šie bojājumi ir neatgriezeniski, un bojātās lapas daļas neatjaunosies. Ja lapas sāk dzeltēt, bet paliek stingras, un tas notiek vasarā, kad augs atrodas pie saulaina loga, tas ir skaidrs signāls, ka gaisma ir pārāk intensīva.
Ja pamanāt saules apdeguma pazīmes, augs nekavējoties jāpārvieto uz vietu, kur tas ir pasargāts no tiešiem saules stariem, vai arī jānoēno. Vasarā pat austrumu loga saule dienas vidū var būt pārāk spēcīga. Ir svarīgi atrast zelta vidusceļu – vietu, kur ir daudz gaismas, bet nav tiešas, dedzinošas saules. Pareizs apgaismojums ir pamatu pamats, lai klīvija justos labi un katru gadu priecētu ar savu karalisko ziedēšanu.
