Klīvijas apgriešana un atzarošana

Runājot par klīvijas kopšanu, apgriešana un atzarošana nav tās procedūras, kas nāk prātā pirmās. Atšķirībā no daudziem citiem telpaugiem, kuriem nepieciešama regulāra zaru veidošana, lai uzturētu kompaktu formu, klīvija aug no centrālas rozetes un tai nav zaru, ko griezt. Tās dabiskā augšanas forma ir simetriska un estētiski pievilcīga pati par sevi. Tomēr termins “apgriešana” klīvijas kontekstā nav pilnībā svešs. Tas galvenokārt attiecas uz sanitāro apkopi – bojātu vai vecu lapu noņemšanu un noziedējušu ziedkātu likvidēšanu. Šīs darbības ir svarīgas ne tikai auga vizuālā izskata uzturēšanai, bet arī tā veselības un enerģijas resursu pareizai novirzīšanai.

Sanitārā apgriešana: lapu noņemšana

Galvenais apgriešanas veids, kas tiek piemērots klīvijai, ir sanitārā apgriešana. Tās mērķis ir atbrīvot augu no vecām, bojātām vai slimām lapām, kas ne tikai bojā tā dekoratīvo izskatu, bet arī var kļūt par infekciju perēkli un nevajadzīgi patērē auga enerģiju. Laika gaitā ir dabiski, ka klīvijas apakšējās, vecākās lapas sāk dzeltēt un pakāpeniski nokalst. Šis ir normāls auga dzīves cikla process, jo tas audzē jaunas lapas no rozetes centra, un vecākās pamazām atmirst.

Kad lapa ir pilnībā nodzeltējusi un kļuvusi sausa, to var uzmanīgi noņemt. Parasti šādas lapas atdalās no pamatnes diezgan viegli, tās vienkārši pavelkot uz leju un uz sāniem. Ja lapa neatdalās viegli, nevajadzētu to plēst ar spēku, jo tas var sabojāt auga pamatni. Šādā gadījumā labāk izmantot ļoti asu, sterilu nazi vai šķēres un nogriezt lapu pēc iespējas tuvāk pamatnei. Šo procedūru var veikt jebkurā gada laikā, tiklīdz pamanāt nokaltušu lapu.

Tāpat ir jānoņem lapas, kurām ir acīmredzami bojājumi vai slimību pazīmes. Piemēram, ja uz lapas ir lieli, sausi saules apdeguma plankumi vai tumši, mitri plankumi, kas liecina par sēnīšu infekciju, šādas lapas daļas vai visu lapu ieteicams noņemt. Ja bojājums ir tikai lapas galā (piemēram, tas ir apkaltis pārāk sausa gaisa dēļ), var nogriezt tikai bojāto daļu, cenšoties saglabāt lapas dabisko formu, nedaudz noapaļojot griezuma vietu. Griešanai vienmēr jāizmanto tīrs instruments, lai neinficētu augu.

Pēc jebkādas apgriešanas ir svarīgi nodrošināt, lai griezuma vietas pēc iespējas ātrāk apžūtu. Nav nepieciešams tās apstrādāt ar kādiem īpašiem līdzekļiem, ja vien netiek noņemtas lielas, sulīgas lapas daļas. Regulāra veco un bojāto lapu noņemšana palīdz uzturēt augu koptu, veselīgu un novirza tā spēkus jaunu lapu un ziedu veidošanai. Tas arī uzlabo gaisa cirkulāciju ap auga pamatni, samazinot puves risku.

Noziedējušo ziedkātu noņemšana

Pēc tam, kad klīvija ir beigusi savu krāšņo ziedēšanu, ir ļoti svarīgi noņemt noziedējušo ziedkātu. Ja to atstāj, augs sāks tērēt milzīgu enerģijas daudzumu, lai veidotu sēklas. Šis process, kas ilgst vairākus mēnešus, ļoti novājina augu. Rezultātā nākamajā gadā klīvija var neziedēt vispār vai arī ziedēšana būs ļoti nabadzīga. Tāpēc, ja vien jūsu mērķis nav iegūt sēklas pavairošanai, ziedkāts ir jānogriež.

Ziedkātu noņem, kad visi ziedi ir novītuši un nobrukuši. To nogriež pēc iespējas tuvāk auga pamatnei, izmantojot asu un tīru nazi vai šķēres. Jāuzmanās, lai griešanas laikā netraumētu blakus esošās lapas. Dažreiz pēc kāda laika ziedkāts sāk kalst un to var viegli izņemt no lapu rozetes, vienkārši to izvelkot. Tomēr drošāk ir to nogriezt, lai neradītu lielu brūci auga pamatnē.

Savlaicīga ziedkāta noņemšana ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem, lai nodrošinātu regulāru ziedēšanu katru gadu. Tas ļauj augam visu savu enerģiju pēc ziedēšanas novirzīt jaunu lapu audzēšanai un barības vielu uzkrāšanai saknēs, kas ir nepieciešams nākamās sezonas ziedpumpuru ieriešanai. Ja esat nolēmis atstāt ziedkātu sēklu iegūšanai, jārēķinās, ka augam būs nepieciešama pastiprināta mēslošana visā augšanas periodā, lai kompensētu lielo enerģijas zudumu.

Dažreiz gadās, ka ziedkāts ir īss un ziedi atveras starp lapām. Tas parasti notiek, ja augs pēc miera perioda pārāk ātri tiek pārvietots siltumā vai sākts pārāk intensīvi laistīt. Šādā situācijā neko daudz labot nevar. Pēc noziedēšanas arī šāds īss ziedkāts ir jānogriež, cik zemu vien iespējams. Nākamajā gadā, ievērojot pareizu “modināšanas” režīmu, ļaujot ziedkātam paaugties vēsākos apstākļos, šai problēmai nevajadzētu atkārtoties.

Kad un kāpēc apgriešana nav nepieciešama

Ir svarīgi saprast, ka klīvijai nav nepieciešama formējošā apgriešana, kāda tiek veikta, piemēram, krūmiem vai kokiem. Mēģinājumi apgriezt veselīgas zaļās lapas, lai samazinātu auga izmēru vai mainītu tā formu, nodarīs tam tikai kaitējumu. Katra lapa ir svarīga fotosintēzes procesam, un tās noņemšana bez iemesla novājina augu. Klīvijas lapas aug ļoti lēni, un jaunas lapas vietā ātri neizaugs. Tāpēc veselīgas lapas griezt nedrīkst.

Auga izmēru var kontrolēt, izvēloties atbilstoša izmēra podu. Klīvijai patīk nedaudz šauri apstākļi, un, turot to ne pārāk lielā podā, var nedaudz ierobežot tās augšanu. Tomēr jāsaprot, ka klīvija ir liels augs, un ar laiku tā sasniegs iespaidīgus izmērus. Mēģinājumi to mākslīgi padarīt mazu un kompaktu ir pretrunā ar tās dabu. Tā vietā ir jānovērtē tās dabiskā, elegantā un simetriskā forma.

Arī sakņu apgriešana nav procedūra, kas būtu jāveic regulāri. Saknes apgriež tikai pārstādīšanas laikā un tikai tad, ja tās ir bojātas, slimas (mīkstas, tumšas, pūstošas) vai nokaltušas. Veselas, gaļīgas saknes apgriezt nedrīkst, jo tajās augs uzkrāj ūdeni un barības vielas. Pārmērīga sakņu apgriešana var radīt augam lielu stresu un pat izraisīt tā bojāeju.

Būtībā, ja klīvija ir veselīga un labi kopta, apgriešana tai praktiski nav nepieciešama, izņemot periodisku veco lapu noņemšanu un ziedkāta nogriešanu pēc ziedēšanas. Nav jācenšas mākslīgi uzlabot tās formu. Labāk ir koncentrēties uz pareizu kopšanas apstākļu nodrošināšanu – atbilstošu gaismu, laistīšanu un miera periodu. Tas ir labākais veids, kā uzturēt klīviju veselīgu un skaistu daudzu gadu garumā.