Jaungvinejas balzamīni daudzviet audzē kā viengadīgu sezonas puķi, tomēr to var mēģināt pārziemināt gaišā un siltā telpā. Veiksme ir atkarīga no auga veselības, gaismas daudzuma, temperatūras un ļoti piesardzīgas laistīšanas. Ziemā šis augs neaug tik aktīvi kā vasarā, tāpēc pārmērīga kopšana tam drīzāk kaitē. Mērķis nav panākt greznu ziemas ziedēšanu, bet saglabāt dzīvotspējīgu augu līdz pavasarim.

Sagatavošana pirms ienesešanas telpās

Pārziemināšanai jāizvēlas tikai veselīgi un spēcīgi augi. Ja augs jau rudenī ir stipri kaitēkļu bojāts, ar puves pazīmēm vai novājināts, ziemā tas parasti kļūst vēl problemātiskāks. Labāk saglabāt vienu kvalitatīvu augu nekā vairākus vājus stādus. Pirms ienesešanas telpās augs rūpīgi jāapskata no visām pusēm.

Īpaša uzmanība jāpievērš lapu apakšpusēm, dzinumu galiem un substrāta virsmai. Tur visbiežāk slēpjas tīklērces, laputis, baltblusiņas vai to attīstības stadijas. Ja kaitēkļi tiek ienesti telpās, siltumā tie var strauji savairoties. Tāpēc aizdomīgus augus labāk izolēt un novērot pirms novietošanas blakus citiem telpaugiem.

Pirms ziemas perioda augu var nedaudz apgriezt. Saīsinot pārāk garus un vājus dzinumus, samazinās lapu masa un ūdens patēriņš. Tas palīdz augam vieglāk pielāgoties mazākam gaismas daudzumam. Tomēr nevajadzētu veikt pārāk radikālu griešanu, ja augs jau ir stresa stāvoklī.

Ja balzamīne aug lielā āra traukā, to var pārstādīt nedaudz ērtākā podā. Svarīgi nesabojāt saknes un neizvēlēties pārāk smagu substrātu. Pārstādīšana īsi pirms ziemas ir papildu stress, tāpēc to dara tikai tad, ja trauks vai substrāts tiešām nav piemērots. Ja sakņu kamols ir veselīgs, bieži labāk augu tikai sakopt un pārvietot telpās.

Ziemas vieta un gaismas nodrošinājums

Ziemā Jaungvinejas balzamīnei vajadzīga pēc iespējas gaišāka vieta. Īsās dienas un vājš apgaismojums ir galvenais iemesls, kāpēc augi izstīdz un zaudē dekoratīvo formu. Vislabāk piemērots gaišs logs, veranda vai ziemas dārzs. Ja gaismas ir ļoti maz, papildu augu apgaismojums var ievērojami uzlabot rezultātu.

Tieša ziemas saule parasti nav tik bīstama kā vasaras pusdienlaika saule, tomēr augs jāvēro. Ja lapas pieskaras aukstam stiklam, tās var ciest no aukstuma bojājumiem. Logs nedrīkst būt ar spēcīgām auksta gaisa plūsmām. Stabils mikroklimats ir svarīgāks nekā īslaicīgi ļoti spilgta vieta.

Temperatūrai jābūt mēreni siltai, bez krasām svārstībām. Pārāk vēsa telpa kopā ar mitru substrātu palielina sakņu puves risku. Pārāk silta un tumša vieta savukārt veicina izstīdzēšanu un kaitēkļu attīstību. Tāpēc ideāls ir līdzsvars starp gaismu, siltumu un ierobežotu augšanas tempu.

Radiatoru tuvums nav vēlams, jo tur gaiss ir sauss un temperatūra svārstīga. Sauss gaiss īpaši veicina tīklērču izplatību. Ja nav citas vietas, podu var novietot tālāk no tieša karstuma avota. Jānodrošina arī laba gaisa kustība, bet bez auksta caurvēja.

Laistīšana un mēslošana ziemā

Ziemā laistīšana jāsamazina, jo augs patērē mazāk ūdens. Substrātam jābūt tikai viegli mitram, nevis slapjam. Pirms katras laistīšanas jāpārbauda virskārta un poda svars. Pārlaistīšana ziemā ir viens no biežākajiem pārziemināšanas neveiksmju iemesliem.

Ūdeni vēlams liet mazākās devās, bet tik daudz, lai sakņu zona nekļūtu pilnīgi sausa. Ja augs ilgstoši stāv sausumā, lapas novīst un var nobirt. Tomēr īslaicīgs vieglāks sausums ziemā ir mazāk bīstams nekā ilgstošs slapjums. Svarīgi atrast režīmu, kur saknes elpo un vienlaikus nezaudē visu mitrumu.

Mēslošana ziemā parasti nav vajadzīga vai arī tā jāveic ļoti reti un vājā koncentrācijā. Ja gaismas ir maz, augs nespēj izmantot daudz barības vielu. Liekais mēslojums uzkrājas substrātā un var bojāt saknes. Aktīvu mēslošanu atsāk tikai pavasarī, kad dienas kļūst garākas un parādās jauna augšana.

Ja augs tiek audzēts zem papildu apgaismojuma un turpina mēreni augt, barības vielu vajadzība var būt lielāka. Tomēr arī šādos apstākļos jāizvairās no spēcīgām devām. Ziemā labāk saglabāt stabilu, kompaktu augu nekā stimulēt pārmērīgi mīkstu dzinumu augšanu. Pavasarī šāds augs daudz vieglāk atjaunojas.

Pavasara atmodināšana un atjaunošana

Pavasarī, kad dienas kļūst garākas, Jaungvinejas balzamīne sāk aktīvāk augt. Šajā brīdī var pakāpeniski palielināt laistīšanu, jo saknes sāk patērēt vairāk ūdens. Tomēr pārmaiņām jābūt pakāpeniskām, nevis straujām. Pēc ziemas augs joprojām ir jutīgs pret pārmērīgu mitrumu.

Pavasarī var veikt formējošu apgriešanu. Izstīdzējušos, vājos vai bojātos dzinumus saīsina, lai veicinātu jaunu sāndzinumu veidošanos. Griešana palīdz atjaunot kompaktu formu un sagatavot augu jaunai ziedēšanas sezonai. Nogrieztos veselīgos dzinumu galus var izmantot spraudeņiem.

Ja substrāts ir sablīvējies vai saknes aizpildījušas visu podu, augu var pārstādīt. Jaunajam substrātam jābūt vieglam, auglīgam un labi drenētam. Pārstādīšanas laikā jāizvairās no sakņu pārmērīgas traumēšanas. Pēc pārstādīšanas augu dažas dienas tur saudzīgos apstākļos.

Pirms iznešanas ārā augs jānorūda. To sāk ar dažām stundām aizsargātā, ēnainā vietā un pakāpeniski palielina ārā pavadīto laiku. Tieša saule, vējš un vēsas naktis pēc telpu apstākļiem var būt pārāk liels šoks. Kad laiks ir stabils un silts, pārzieminātā balzamīne var atkal kļūt par pilnvērtīgu vasaras stādījuma daļu.