Fuksijas stādīšana un pavairošana

Fuksiju stādīšana un pavairošana ir aizraujošs process, kas ļauj ne tikai papildināt savu dārza kolekciju, bet arī dalīties ar šiem skaistajiem augiem ar draugiem un kaimiņiem. Lai gan varētu šķist, ka šis ir sarežģīts uzdevums, kas paredzēts tikai pieredzējušiem dārzniekiem, patiesībā fuksijas ir pārsteidzoši viegli pavairojamas, īpaši ar spraudeņiem. Pareizi izvēlēts laiks, piemērots substrāts un nedaudz pacietības ir galvenie priekšnoteikumi, lai veiksmīgi iestādītu jaunu fuksiju vai iegūtu jaunus stādus no jau esoša mātesauga. Šajā rakstā mēs soli pa solim apskatīsim gan jaunu augu stādīšanas procesu, gan efektīvākās pavairošanas metodes, lai Tu varētu viegli un veiksmīgi paplašināt savu fuksiju dārzu.

Ideālais stādīšanas laiks un process

Labākais laiks fuksiju stādīšanai atklātā laukā vai lielākos podos ir pavasaris, kad salnu draudi ir pilnībā garām un augsne ir sākusi iesilt. Parasti tas ir maija beigās vai jūnija sākumā. Stādīšana šajā laikā ļauj augam ātri adaptēties jaunajā vietā un izveidot spēcīgu sakņu sistēmu pirms vasaras karstuma iestāšanās. Ja iegādājies jaunus stādus no dārzniecības, pirms stādīšanas ārā ieteicams tos dažas dienas pakāpeniski aklimatizēt jeb “norūdīt”, novietojot ārā uz dažām stundām dienā un pakāpeniski palielinot laiku.

Pirms stādīšanas sagatavo augsni. Ja stādi fuksiju dobē, izroc bedri, kas ir nedaudz lielāka par auga sakņu kamolu, un ielabo to ar kompostu vai citām organiskām vielām, lai uzlabotu augsnes struktūru un auglību. Ja stādi podā, izvēlies kvalitatīvu, labi drenējošu substrātu, kas paredzēts ziedošiem augiem. Poda apakšā ieteicams iebērt drenāžas slāni no oļiem vai keramzīta, lai nodrošinātu, ka liekais ūdens var brīvi notecēt un neizraisa sakņu puvi.

Pats stādīšanas process ir vienkāršs. Uzmanīgi izņem augu no pagaidu poda, cenšoties nesabojāt sakņu kamolu. Ja saknes ir cieši savijušās ap augsni, vari tās nedaudz uzmanīgi papluinīt ar pirkstiem, lai veicinātu to augšanu jaunajā augsnē. Ievieto augu sagatavotajā bedrē vai podā tādā pašā dziļumā, kādā tas audzis iepriekš. Aizpildi atlikušo telpu ar augsni, viegli to noblietējot ap augu, lai likvidētu gaisa kabatas.

Pēc stādīšanas augs ir kārtīgi jāaplaista. Pirmajā laistīšanas reizē ūdeni lej bagātīgi, lai visa augsne ap saknēm būtu mitra un labi nosēstos. Turpmākajās nedēļās pēc stādīšanas ir svarīgi uzturēt vienmērīgu augsnes mitrumu, neļaujot tai pilnībā izžūt, kamēr augs pilnībā ieaugas un sāk aktīvi augt. Pirmās pāris nedēļas pēc stādīšanas nav ieteicams augu mēslot, lai ļautu saknēm nostiprināties jaunajā vidē.

Pavairošana ar spraudeņiem

Fuksiju pavairošana ar spraudeņiem ir vispopulārākā un efektīvākā metode, kas ļauj iegūt jaunus augus, kas ir identiski mātesaugam. Labākais laiks spraudeņu griešanai ir pavasaris vai vasaras sākums, kad augs aktīvi aug un dzinumi ir spēcīgi. Izvēlies veselīgus, jaunus dzinumus, kas vēl nav pilnībā pārkoksnējušies, un nogriez apmēram 7-10 cm garu galotnes spraudeni tieši zem lapu mezgla. Griezumam jābūt slīpam, lai palielinātu virsmu, kur veidoties saknēm.

Pēc spraudeņa nogriešanas noņem apakšējās lapas, atstājot tikai divus vai trīs lapu pārus galotnē. Apakšējo lapu noņemšana ir svarīga, jo tās, saskaroties ar augsni vai ūdeni, var sākt pūt un inficēt spraudeni. Lai veicinātu ātrāku un veiksmīgāku apsakņošanos, spraudeņa galu var iemērkt sakņošanās hormonā (pulverī vai šķidrumā), taču fuksijas bieži labi apsakņojas arī bez tā. Šis solis nav obligāts, bet var palielināt panākumu līmeni.

Sagatavotos spraudeņus var sakņot divos veidos: ūdenī vai tieši substrātā. Sakņojot ūdenī, ievieto spraudeņus glāzē ar ūdeni tā, lai lapas nesaskartos ar ūdens virsmu, un novieto gaišā, siltā vietā, bet ne tiešos saules staros. Saknes parasti parādās divu līdz četru nedēļu laikā. Kad saknes ir sasniegušas pāris centimetru garumu, spraudeņus var stādīt nelielos podiņos ar vieglu substrātu.

Sakņojot tieši substrātā, sagatavo nelielus podiņus ar mitru, vieglu augsni (piemēram, kūdras un perlīta maisījumu). Ar zīmuli vai pirkstu izveido nelielu iedobi un ievieto tajā spraudeni. Viegli piespied augsni ap spraudeni. Lai radītu siltumnīcas efektu un uzturētu augstu mitruma līmeni, podiņu var pārklāt ar caurspīdīgu plastmasas maisiņu vai nogrieztu plastmasas pudeli. Regulāri vēdini, lai novērstu pelējuma veidošanos. Jauni dzinumi vai lapas liecinās par veiksmīgu apsakņošanos.

Sēklu sēšana un audzēšana

Lai gan fuksiju pavairošana no sēklām ir retāk izmantota metode, tā var būt interesants process, īpaši, ja vēlies eksperimentēt un, iespējams, iegūt jaunu, unikālu hibrīdu. Ir svarīgi atcerēties, ka no hibrīdo šķirņu sēklām izaudzētie augi, visticamāk, neatkārtos mātesauga īpašības. Sēklas var iegādāties specializētos veikalos vai ievākt paša spēkiem no nogatavojušiem augļiem, kas izveidojušies pēc ziedēšanas. Pirms sēšanas sēklas rūpīgi jānotīra no mīkstuma un jānožāvē.

Labākais laiks sēklu sēšanai ir agrs pavasaris, apmēram 8-10 nedēļas pirms pēdējām gaidāmajām salnām. Sagatavo seklu sēšanas trauku ar vieglu, sterilu substrātu. Izlīdzini un viegli samitrini augsni. Izvieto fuksiju sēklas uz augsnes virsmas, atstājot nelielas atstarpes. Fuksiju sēklām dīgšanai ir nepieciešama gaisma, tāpēc tās nevajag apbērt ar augsni, bet gan tikai viegli piespiest pie virsmas.

Pēc sēklu izsēšanas apsmidzini tās ar ūdeni no pulverizatora, lai nodrošinātu labu kontaktu ar augsni. Pārklāj sēšanas trauku ar caurspīdīgu vāku vai plēvi, lai uzturētu nemainīgu mitrumu un siltumu. Novieto trauku gaišā vietā, bet ne tiešos saules staros, un uzturi temperatūru ap 20-24 grādiem pēc Celsija. Sēklas parasti sāk dīgt trīs līdz četru nedēļu laikā, bet process var būt arī ilgāks un nevienmērīgs.

Kad sējeņiem ir izaugušas pirmās divas īstās lapiņas (papildus dīgļlapām), ir pienācis laiks tos piķēt jeb pārstādīt atsevišķos, nelielos podiņos. Esi ļoti uzmanīgs, lai nesabojātu smalko sakņu sistēmu. Turpini audzēt jaunos stādiņus siltā un gaišā vietā, pakāpeniski pieradinot tos pie āra apstākļiem, pirms stādi tos pastāvīgā vietā. Audzēšana no sēklām prasa pacietību, bet var sniegt lielu gandarījumu, vērojot auga attīstību no pašiem pirmsākumiem.

Jauno stādu aprūpe

Neatkarīgi no tā, vai jauno stādu esi izaudzējis no spraudeņa vai sēklas, tā turpmākā aprūpe ir izšķiroša veselīga un spēcīga auga attīstībai. Pēc apsakņošanās un pārstādīšanas savā pirmajā podiņā, jaunajam augam nepieciešama gaiša, bet no tiešiem saules stariem pasargāta vieta. Pārāk spēcīga saule var apdedzināt jaunās, maigās lapiņas. Uzturi augsni vienmērīgi mitru, bet ne slapju. Jaunajiem stādiem ir maza sakņu sistēma, tāpēc tie ir jutīgi gan pret iekaltēšanu, gan pret pārlaistīšanu.

Kad jaunais stāds ir labi iesakņojies un sāk aktīvi augt, ir laiks sākt veidot tā formu. Regulāri nokniebjot (pincējot) dzinumu galotnes, Tu veicināsi sānu zaru veidošanos, kas rezultēsies kuplākā un kompaktākā augā. Pirmo pincēšanu var veikt, kad stādam ir izauguši trīs līdz četri lapu pāri. Pēc tam noknieb katra jaunā sānu zara galotni, kad tam izveidojušies divi vai trīs lapu pāri. Šo procesu atkārto vairākas reizes, līdz esi apmierināts ar auga formu.

Ar mēslošanu jāsāk uzmanīgi. Kad stāds ir skaidri sācis augt pēc pārstādīšanas, vari sākt to mēslot ar ļoti atšķaidītu, sabalansētu komplekso mēslojumu (piemēram, ceturtdaļu no ieteicamās devas). Pakāpeniski palielini mēslojuma koncentrāciju un biežumu, augam pieaugot. Pārmērīga mēslošana agrīnā stadijā var “sadedzināt” jaunās saknes un kaitēt augam, tāpēc šajā posmā labāk pieturēties pie principa “mazāk ir vairāk”.

Pārstādīšana lielākā podā ir nepieciešama tad, kad redzi, ka saknes sāk parādīties caur drenāžas caurumiem vai ir piepildījušas visu poda tilpumu. Katru reizi izvēlies podu, kas ir tikai nedaudz lielāks par iepriekšējo. Rūpīga un pacietīga jauno stādu aprūpe pirmajos mēnešos ieliek pamatu veselīgam un bagātīgi ziedošam augam nākotnē. Šis ir laiks, kad Tu veido sava nākamā dārza lepnuma struktūru un veselību.