Gaisma ir galvenais dzinējspēks, kas darbina arbūza augšanu, salduma uzkrāšanu un spēju pretoties dažādiem vides stresiem. Bez pietiekama saules enerģijas daudzuma pat labāk mēslotais un laistītais augs nespēs dot cerēto ražu, paliekot vājš un nīkulīgs. Arbūzi nāk no reģioniem ar intensīvu saules starojumu, tāpēc mūsu platuma grādos katrs gaismas stars ir vērtīgs. Šajā rakstā mēs izpētīsim, kāpēc apgaismojums ir tik kritisks un kā mēs varam palīdzēt saviem augiem saņemt to pēc iespējas vairāk.

Arbūzs
Citrullus lanatus
Vidēja kopšana
Dienvidāfrika
Viengadīgs vijolīte
Vide un Klimats
Gaismas vajadzība
Pilna saule
Ūdens vajadzība
Augsts (pastāvīgs mitrums)
Gaisa mitrums
Mērens (50-70%)
Temperatūra
Silts (20-30°C)
Sala izturība
Salnas jutīgs (0°C)
Pārziemošana
Nav (Viengadīgs)
Augšana un Ziedēšana
Augstums
20-40 cm
Platums
200-400 cm
Augšana
Ātrs
Apgriešana
Minimāla (galotņošana)
Ziedēšanas kalendārs
Jūnijs - Augusts
J
F
M
A
M
J
J
A
S
O
N
D
Augsne un Stādīšana
Augsnes prasības
Smilšaina, labi drenēta
Augsnes pH
Nedaudz skāba (6,0-7,0)
Barības vielu vajadzība
Augsts (reizi 2 nedēļās)
Ideāla vieta
Saulains sakņu dārzs
Īpašības un Veselība
Dekoratīvā vērtība
Zems (koncentrējas uz augļiem)
Lapotne
Dziļi daivainas zaļas
Smarža
Nav
Toksicitāte
Nav toksisks (augļi ēdami)
Kaitēkļi
Laputis, tīklērces
Pavairošana
Sēklas

Tiešas saules gaismas nozīme attīstībā

Arbūziem ir nepieciešama tieša saules gaisma vismaz astoņas līdz desmit stundas dienā, lai tie spētu pilnvērtīgi funkcionēt. Gaisma ir nepieciešama fotosintēzes procesam, kura laikā augs ražo ogļhidrātus, kas vēlāk tiek pārvērsti cukurā augļos. Ja saules gaismas ir par maz, augs sāk stiepties, lapas kļūst bālas un plānas, bet ziedēšana ir novēlota un nabadzīga. Jo intensīvāks ir starojums, jo spēcīgāka un kompaktāka veidojas arbūza cerība.

Saules stari ne tikai baro augu, bet arī silda augsni ap to, kas arbūza saknēm ir vitāli nepieciešams. Silta zeme veicina barības vielu uzņemšanu un paātrina visus bioloģiskos procesus auga iekšienē. Ja arbūzi aug koku vai ēku ēnā, tie cieš ne tikai no gaismas trūkuma, bet arī no zemākas temperatūras. Tāpēc dārzā arbūziem ir jāatvēl visatklātākā un saulainākā vieta, kur nekas neaizsedz dienvidu un rietumu debespuses.

Fotosintēzes efektivitāte tieši ietekmē arbūza imūnsistēmu un tā spēju atgūties pēc nelabvēlīgiem laikapstākļiem. Augi, kas saņem pietiekami daudz gaismas, veido biezāku lapu kutikulu, kas ir grūtāk pārvarama kaitēkļiem un sēnīšu sporām. Tāpat gaisma palīdz ātri nožāvēt rasu un lietus pilienus no lapām, ievērojami samazinot puves risku. Gaisma dārzniekam ir bezmaksas resurss, kura pareiza izmantošana dod milzīgu atdevi bez jebkādām papildu izmaksām.

Ja audzējat arbūzus siltumnīcā, jāatceras, ka pat vistīrākais stikls vai plēve aiztur daļu no saules spektra. Tāpēc siltumnīcas novietojumam jābūt tādam, lai tā neiekļūtu koku vai citu būvju ēnā pat rīta vai vakara stundās. Regulāra siltumnīcas seguma mazgāšana no putekļiem un netīrumiem var palielināt gaismas caurlaidību par desmit līdz pat divdesmit procentiem. Šie “sīkumi” bieži vien ir izšķiroši, lai arbūzi spētu pilnībā nogatavoties mūsu salīdzinoši īsajās vasarās.

Ēnojuma un orientācijas pārvaldība

Plānojot dārzu, arbūzu dobes ir jāorientē virzienā no austrumiem uz rietumiem, lai rindu izvietojums saņemtu maksimālo saules daudzumu visas dienas garumā. Tas nodrošina, ka viena rinda neaizēno otru un katrs augs tiek vienmērīgi apspīdēts. Ja Jūsu dārzs atrodas nogāzē, arbūziem vispiemērotākā būs dienvidu vai dienvidrietumu nogāze, kas sasilst visstraujāk. Pareiza orientācija telpā ir vienkāršākais veids, kā maksimizēt dabisko resursu izmantošanu.

Jāuzmanās no tā sauktā “iekšējā ēnojuma”, kas rodas, kad arbūza stīgas un lapas saaug pārāk cieši un sāk ēnot pašas sevi. Šādos apstākļos apakšējās lapas nesaņem gaismu, kļūst dzeltenas un var kļūt par infekcijas avotu visam augam. Regulāra stīgu virzīšana un nepieciešamības gadījumā lieko sānu dzinumu izgriešana palīdz uzturēt lapotni “caurspīdīgu” saulei. Katrai lapai jādod iespēja strādāt augļa labā, nevis jātērē enerģija izdzīvošanai tumsā.

Dažreiz dārznieki pieļauj kļūdu, stādot arbūzus pārāk tuvu augstiem augiem, piemēram, kukurūzai vai saulespuķēm. Lai gan šie augi var kalpot kā aizvēja josla, tie nedrīkst mest ēnu uz arbūziem vismaz lielāko dienas daļu. Ja nepieciešams veidot vēja aizsegu, novietojiet to ziemeļu pusē, kur tas pildīs savu funkciju, neaizsedzot sauli. Plānošana ar mērlenti un izpratni par ēnu garumiem dažādos diennakts laikos pasargās no nepatīkamiem pārsteigumiem vasaras vidū.

Ja audzējat arbūzus vertikāli uz treliāžām, jānodrošina, ka augļi un lapas netiek aizsegti ar pašu konstrukciju. Izmantojiet plānus, bet izturīgus tīklus vai stieples, kas minimāli aiztur gaismu. Vertikālā audzēšana patiesībā var uzlabot gaismas piekļuvi visām auga daļām, salīdzinot ar ložņāšanu pa zemi. Galvenais ir sekot līdzi auga augšanai un laikus palīdzēt tam ieņemt optimālo stāvokli pret sauli.

Gaismas ietekme uz cukura līmeni augļos

Cukura uzkrāšanās arbūzā sasniedz kulmināciju pēdējās divās līdz trīs nedēļās pirms pilnīgas nogatavošanās, un šajā laikā saule ir neaizstājama. Jo vairāk saulainu dienu būs šajā periodā, jo saldāks un aromātiskāks būs mīkstums. Mākoņains un lietains laiks sezonas beigās var ievērojami samazināt augļa kvalitāti, pat ja tas ir izaudzis liels un skaists. Gaisma aktivizē enzīmus, kas atbild par cietes pārvēršanu vienkāršajos cukuros augļa iekšienē.

Interesanti, ka arī gaisma, kas atstarojas no augsnes, var ietekmēt augļu nogatavošanos. Izmantojot gaišu mulču vai speciālas atstarojošas plēves, var palielināt apgaismojuma intensitāti lapu apakšpusē un ap augļiem. Daži profesionālie audzētāji izmanto šo tehniku, lai paātrinātu ražas novākšanu un iegūtu vienmērīgāku augļu iekrāsošanos. Atstarotā gaisma darbojas kā papildu enerģijas avots, ko augs labprāt izmanto.

Pārāk liela saules intensitāte gan var radīt arī apdegumus uz pašiem augļiem, īpaši dienvidu reģionos vai ļoti karstās vasarās. Ja pamanāt uz arbūza mizas bālus, it kā izdegušus plankumus, tas var liecināt par saules dūrienu. Šādos gadījumos augļus var viegli piesegt ar to pašu lapotni vai izmantot speciālus vieglus aizsargtīklus. Mūsu klimatā gan šī problēma ir reti sastopama, un saule drīzāk ir deficīts nekā pārpilnība.

Vakara gaisma un nakts tumsas iestāšanās arī spēlē savu lomu auga ritmā un enerģijas sadalē. Naktī augs izmanto dienā saražoto enerģiju augšanai un elpošanai, tāpēc mērena temperatūra naktīs palīdz cukuriem palikt auglī, nevis tikt patērētiem elpošanai. Starpība starp saulainu dienu un vēsu nakti ir ideālā kombinācija, ko arbūzi dievina. Nodrošinot maksimālu gaismas piekļuvi, Jūs sniedzat saviem arbūziem iespēju kļūt par īstiem vasaras salduma čempioniem.

Augu biedrošana
Citrullus lanatus
Ceļvedis
Pilna saule, vismaz 8 stundas dienā
Regulāra un dziļa laistīšana
Augsne, kas bagāta ar kompostu un slāpekli
Ideāli pavadoņi
Ridīsi
Raphanus sativus
Izcils
Palīdz atbaidīt vaboles, kas bojā arbūzu dzinumus.
J F M A M J J A S O N D
Kapucīne
Tropaeolum majus
Izcils
Piesaista laputis un atbaida dažādus kaitēkļus.
J F M A M J J A S O N D
Samtene
Tagetes patula
Labs partneris
Saknes izdala vielas, kas apkaro augsnes nematodes.
J F M A M J J A S O N D
Raudene
Origanum vulgare
Labs partneris
Spēcīgā smarža maskē augus no lidojošiem kukaiņiem.
J F M A M J J A S O N D
Izvairāmie kaimiņi

Gurķis (Cucumis sativus)

Konkurē par vietu un piesaista līdzīgus kaitēkļus.

Kartupelis (Solanum tuberosum)

Patērē daudz barības vielu un veicina sēnīšu slimības.

Cukīni (Cucurbita pepo)

Agresīva augšana noēno arbūzus un atņem vietu.

Valrieksts (Juglans regia)

Izdala juglonu, kas ir toksisks arbūzu augšanai.