Arbūzu apgriešana jeb veidošana dārznieku vidū bieži vien tiek uzskatīta par sarežģītu mākslu, taču tās pamatā ir loģiska nepieciešamība kontrolēt auga enerģiju. Ja arbūzam ļauj augt savā vaļā, tas var izveidot milzīgu zaļo masu un desmitiem mazu, negatavu augļu, kas tā arī nesasniegs baudāmu kvalitāti. Veidošanas mērķis ir panākt, lai augs koncentrētu visus savus spēkus tikai dažiem, bet izciliem augļiem. Šajā rakstā mēs aplūkosim, kā un kad veikt apgriešanu, lai Jūsu dārzā augtu nevis džungļi, bet gan kārtīga un ražīga arbūzu dobe.
Kāpēc apgriešana ir nepieciešama
Arbūzs pēc savas dabas ir enerģisks ložņātājs, kura stīgas var sasniegt pat trīs līdz piecu metru garumu, ja netiek ierobežotas. Šāda strauja augšana prasa milzīgu daudzumu barības vielu un ūdens, ko augs tērē lapām un jauniem dzinumiem. Apgriešana palīdz pārvirzīt šo barības vielu plūsmu tieši uz augļiem, kas rezultātā aug lielāki un saldāki. Tas ir veids, kā dārznieks “pasaka” augam, kas šajā sezonā ir galvenā prioritāte.
Vēl viens būtisks iemesls veidošanai ir gaisa cirkulācijas uzlabošana un slimību riska mazināšana. Pārāk biezā lapotnē ilgstoši saglabājas mitrums pēc lietus vai rasas, kas ir ideāla vide miltrasai un puvei. Atbrīvojot augu no liekā “balasta”, Jūs ļaujat vējam izvēdināt dobi un saulei apspīdēt katru stūri. Sakārtots augs ir veselīgāks augs, jo tam ir mazāk slēptu vietu, kur attīstīties patogēniem un kaitēkļiem.
Apgriešana atvieglo arī dārznieka ikdienas darbu – laistīšanu, mēslošanu un ražas novākšanu. Pārskatāmā dobē Jūs uzreiz pamanīsiet pirmos kaitēkļus vai slimību pazīmes un varēsiet reaģēt savlaicīgi. Turklāt ir daudz patīkamāk strādāt dārzā, kurā ir skaidra sistēma un katra stīga atrodas savā vietā. Kontrolēta augšana ir efektīvas dārzkopības pamatā, īpaši ierobežotās platībās.
Visbeidzot, apgriešana palīdz paātrināt ražas nogatavošanos, kas mūsu mainīgajos laikapstākļos ir kritiski svarīgi. Ja uz viena auga ir pārāk daudz augļu, tie visi nobriest lēnāk un var nepaspēt uzkrāt cukuru pirms pirmajām salnām. Ierobežojot augļu skaitu un saīsinot stīgas, Jūsu arbūzi saņems “triecienizglītību” gatavošanās procesā. Šis nelielais darbs vasaras vidū var kļūt par noteicošo faktoru, vai Jums būs salda raža vai tikai zaļi bumbuļi.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Galvenās stīgas vadība un galotņošana
Lielākajai daļai arbūzu šķirņu sievišķie ziedi, no kuriem veidojas augļi, visvairāk rodas uz sānu dzinumiem, nevis uz galvenās stīgas. Tāpēc viens no pirmajiem soļiem ir galvenās stīgas galotņošana, kad tā sasniegusi aptuveni piecu līdz sešu lapu stadiju. Šī darbība stimulē augu veidot spēcīgus sānu dzinumus, kas būs ražas pamatā. Griezumu veic ar asām, tīrām šķērēm virs pēdējās lapas, cenšoties nesavainot pašu stublāju.
Kad ir izauguši sānu dzinumi, no tiem ieteicams atstāt tikai trīs vai četrus spēcīgākos, kas vērsti uz dažādām pusēm. Pārējos vājākos dzinumus uzmanīgi izņem, lai tie nekonkurētu par barību un telpu. Šāda struktūra veido “skeletu”, ko ir viegli pārraudzīt un vadīt pa dobes virsmu vai treliāžu. Atcerieties, ka katram šādam dzinumam ir nepieciešama sava dzīves telpa, lai lapas nepārklātos vairākās kārtās.
Sekojiet galvenajām ražojošajām stīgām un neļaujiet tām augt bezgalīgi tālu no saknes zonas. Kad uz stīgas ir aizmeties auglis un tas sāk palielināties, stīgu var saīsināt, atstājot aiz augļa tikai trīs līdz četras lapas. Šīs lapas darbosies kā lokāla “barošanas stacija” konkrētajam arbūzam, nodrošinot to ar visu nepieciešamo. Pārējais stīgas garums augam vairs nav vajadzīgs un tikai patērēs enerģiju elpošanai.
Ja audzējat arbūzus siltumnīcā uz balstiem, veidošana ir vēl stingrāka, parasti atstājot tikai vienu galveno stublāju. Šajā gadījumā visi sānu dzinumi tiek nogriezti virs pirmā vai otrā zieda, atkarībā no pieejamās vietas. Šāda vertikāla sistēma prasa regulāru pieskatīšanu katru nedēļu, jo arbūzs aug ļoti ātri. Profesionāla apgriešana siltumnīcā ļauj maksimāli izmantot vertikālo telpu un iegūt skaistus, vienmērīgus augļus.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Sānu dzinumu un lieko ziedu izņemšana
Regulāra “pazaru” jeb lieko sānu dzinumu izņemšana ir process, kas turpinās visu vasaras pirmo pusi. Šie dzinumi mēdz parādīties lapu padusēs un ļoti ātri izstīdzēt, it īpaši pēc bagātīgas laistīšanas vai mēslošanas. Centieties tos pamanīt un izlauzt, kamēr tie vēl ir mazi, lai brūce pēc iespējas ātrāk aizvilktos. Šis darbs prasa pacietību, bet nodrošina, ka augs neiztērē enerģiju tukšgaitā.
Kad uz auga ir aizmetušies divi līdz trīs labi, veselīgi augļi, visi jaunie sievišķie ziedi būtu jānoņem. Augs vienmēr centīsies izaudzēt pēc iespējas vairāk sēklu, taču mēs kā dārznieki gribam kvalitāti, nevis kvantitāti. Noņemot vēlākos ziedus, Jūs garantējat, ka jau esošie arbūzi saņems visu iespējamo uzmanību un barošanu. Tas ir īpaši svarīgi reģionos ar īsu vasaru, kur vēlīnie aizmetņi tik un tā nepaspētu nogatavoties.
Vērojiet augu un izņemiet arī visas deformētās vai slimās lapas, kas atrodas krūma iekšienē. Dažreiz ir vērts noņemt arī dažas pilnīgi veselas lapas, ja tās pārāk cieši nosedz topošo augli. Gaisma un gaiss, kas piekļūst augļa pamatnei, veicina mizas sacietēšanu un mazina puves risku saskares vietā ar zemi. Tomēr nepārcentieties – lapas ir auga galvenais barošanās orgāns, tāpēc to kopējam apjomam jāpaliek pietiekamam.
Visi apgriešanas darbi jāveic sausā, saulainā laikā, lai griezuma vietas ātri izkalst un nerastos infekcijas risks. Nekad neapgrieziet arbūzus pēc lietus vai agrā rītā, kamēr vēl nav nokritusi rasa. Tīri un asi darba rīki ir obligāti, un tos ieteicams dezinficēt pēc katra auga apstrādes, lai nepārnēsātu iespējamās slimības. Rūpīga un pārdomāta veidošana ir meistarības zīme, kas atšķir parastu audzētāju no izcila arbūzu dārznieka.
