Dīfenbahija ziemā nepāriet pilnīgā miera periodā, tomēr īsās dienas un vājāks apgaismojums ievērojami palēnina tās augšanu. Šajā laikā augam vajadzīgs mazāk ūdens un barības vielu, bet vairāk uzmanības jāpievērš temperatūrai un gaisa mitrumam. Lielākos zaudējumus ziemā parasti izraisa aukstas saknes, pārlaistīšana un karsts gaiss no radiatoriem. Pareizi sagatavota dīfenbahija ziemu pārvar ar minimālu lapu zudumu un pavasarī ātri atsāk augšanu.

Sagatavošana ziemas periodam

Jau rudenī dīfenbahiju pakāpeniski pārvieto uz iespējami gaišāku vietu. Strauja pārvietošana no tumša stūra tieši saulainā logā nav vēlama, pat ja rudens saule ir maigāka. Augam jāļauj dažu dienu vai nedēļu laikā pielāgoties lielākam gaismas daudzumam. Jo labāks apgaismojums ziemā, jo stabilāks būs tā lapojums.

Pirms apkures sezonas sākuma jāpārbauda auga atrašanās vieta. Pods nedrīkst būt tieši virs radiatora vai karstā gaisa plūsmā. Ja palodze ziemā kļūst auksta, zem poda novieto siltumizolējošu paliktni. Tas pasargā saknes no krasas atdzišanas, kas var rasties pat siltā telpā.

Rudenī rūpīgi pārbauda, vai uz auga nav kaitēkļu. Sausais apkures sezonas gaiss var īpaši veicināt tīklērču vairošanos. Lapu apakšpusi notīra un pārbauda spilgtā gaismā. Ja kaitēkļi tiek atrasti, tos ierobežo vēl pirms ziemas, kad auga atjaunošanās spējas ir mazākas.

Mēslošanas biežumu samazina atbilstoši augšanas palēninājumam. Ja augs vairs neveido jaunas lapas, regulāra mēslošana nav nepieciešama. Barības vielas neizmantotā veidā uzkrājas substrātā un paaugstina sāļu koncentrāciju. Rudenī pēdējo mēslojuma devu parasti dod vairākas nedēļas pirms izteikti tumšā perioda.

Ziemas temperatūra un apgaismojums

Dīfenbahijai ziemā piemērota ir aptuveni 18 līdz 24 grādu temperatūra. Naktī tā var būt nedaudz zemāka, taču krasas svārstības nav vēlamas. Ilgstoši vēsā telpā zem 16 grādiem būtiski pieaug sakņu un stumbra puves risks. Jo zemāka temperatūra, jo sausākam jābūt substrātam.

Augs jāsargā no auksta caurvēja vēdināšanas laikā. Pat īsa ļoti auksta gaisa plūsma var radīt tumšus, mīkstus plankumus uz lapām. Pirms loga atvēršanas podu pārvieto uz drošāku vietu vai aizsedz no tiešās plūsmas. Pēc vēdināšanas augu atgriež tikai tad, kad temperatūra pie loga ir izlīdzinājusies.

Ziemā dīfenbahiju vēlams novietot pie gaišākā pieejamā loga. Dienvidu vai dienvidaustrumu logs šajā sezonā bieži ir piemērotāks nekā vasarā. Tomēr jāuzrauga, lai lapas nepieskartos aukstam stiklam. Regulāra poda pagriešana palīdz izvairīties no izteiktas noliekšanās gaismas virzienā.

Ļoti tumšās telpās noder papildu augu apgaismojums. Lampu ieslēdz katru dienu līdzīgā laikā, nodrošinot stabilu dienas garumu. Gaismas avotam jāatrodas pietiekami tuvu, lai augs saņemtu labumu, bet tas nedrīkst sakarsēt lapas. Ar labu papildu apgaismojumu dīfenbahija var turpināt lēnu, vienmērīgu augšanu arī ziemā.

Laistīšana un gaisa mitrums ziemā

Ziemā laistīšanas intervāli kļūst garāki, jo augs patērē mazāk ūdens. Pirms katras laistīšanas pārbauda ne tikai virskārtu, bet arī augsni dziļāk podā. Lielā traukā substrāts var būt mitrs vēl ilgi pēc tam, kad virsma jau šķiet sausa. Aukstā un mitrā augsnē sakņu bojājumi attīstās īpaši ātri.

Laistīšanai izmanto remdenu vai istabas temperatūras ūdeni. Auksts ūdens vēl vairāk pazemina temperatūru sakņu zonā. Augu labāk aplaistīt no rīta, lai dienas laikā liekais mitrums varētu iztvaikot. Vakarā laista tikai tad, ja substrāts tiešām ir pārāk sauss un augs sāk vīst.

Radiatoru darbības laikā gaiss telpās bieži kļūst ļoti sauss. Dīfenbahijas lapu gali šādos apstākļos var kalst pat tad, ja substrāts ir pietiekami mitrs. Problēmu nedrīkst risināt ar arvien biežāku laistīšanu, jo lapu un sakņu mitruma vajadzības nav vienādas. Drošāk ir izmantot gaisa mitrinātāju vai grupēt augus vienuviet.

Lapu apsmidzināšanu ziemā veic tikai siltā un labi vēdināmā telpā. Ūdens nedrīkst ilgstoši palikt uz vēsām lapām vai uzkrāties lapu žāklēs. Regulāra noslaucīšana ar mitru drānu ir kontrolējamāka metode. Tā vienlaikus noņem putekļus un ļauj pārbaudīt kaitēkļu klātbūtni.

Atgriešanās aktīvajā augšanas periodā

Ziemas beigās dīfenbahiju sāk rūpīgāk vērot, lai pamanītu jaunā pieauguma sākumu. Ja parādās jauna lapa un substrāts žūst ātrāk, laistīšanas biežumu pakāpeniski palielina. Pēkšņa ūdens daudzuma palielināšana vēl nav nepieciešama. Kopšanas režīmu maina atbilstoši auga faktiskajai aktivitātei.

Mēslošanu atsāk tikai tad, kad redzama stabila augšana. Pirmo mēslojuma devu lieto vājākā koncentrācijā nekā vasaras vidū. Tas samazina slodzi saknēm, kas pēc ziemas vēl tikai kļūst aktīvākas. Turpmāk devu un biežumu palielina pakāpeniski.

Pavasaris ir piemērots laiks sakņu pārbaudei un pārstādīšanai. Ja saknes blīvi aizpildījušas podu vai substrāts zaudējis struktūru, augu pārstāda nedaudz lielākā traukā. Pārāk agri pārstādīts augs vēsā telpā atjaunojas lēni. Vislabāk darbu veikt, kad dienas kļuvušas garākas un parādījies jauns pieaugums.

Pēc ziemas lapas pie spēcīgākas pavasara saules jāpieradina pakāpeniski. Pat pie gaiša loga audzis augs var iegūt apdegumus, ja saules intensitāte strauji palielinās. Dienas vidū sākumā izmanto plānu aizkaru vai pārvieto podu nedaudz tālāk no stikla. Pakāpeniska pielāgošana ļauj saglabāt visas veselās ziemas lapas.