Gazānijas gaismas prasības košai ziedēšanai
Gazānija pieder pie tiem dekoratīvajiem augiem, kuru izskatu un ziedēšanu tieši nosaka saules gaismas daudzums. Pilnā saulē tā veido stingru, kompaktu lapojumu un daudz košu ziedpumpuru. Nepietiekamā apgaismojumā dzinumi izstīdz, ziedu kļūst mazāk un ziedkopas bieži neatveras pilnībā. Tāpēc piemērotas vietas izvēle ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem veselīgas gazānijas audzēšanai.
Tiešās saules nozīme
Gazānijai vēlams saņemt vismaz sešas līdz astoņas stundas tiešas saules dienā. Vislabāk augs jūtas vietā, kuru saule apspīd no rīta līdz vēlai pēcpusdienai. Ilgstošs un spilgts apgaismojums veicina īsus, stingrus dzinumus un bagātīgu pumpuru veidošanos. Pilnā saulē arī ziedu krāsas parasti izskatās intensīvākas.
Gazānijas ziedkopas reaģē uz apgaismojumu un mākoņainā laikā bieži aizveras. Šī parādība nav slimības pazīme, bet gan auga dabiska reakcija. Kad saule atkal parādās, nobriedušie ziedi parasti atveras. Ja ziedkopas paliek aizvērtas arī ilgstoši saulainā laikā, jāpārbauda auga veselība un mitruma režīms.
Rīta saule gazānijai ir vērtīga, jo ātri nožāvē rasu un lietus pilienus. Sausas lapas un ziedi ir mazāk pakļauti pelēkajai puvei un citām sēņu slimībām. Pēcpusdienas saule nodrošina augstu gaismas intensitāti, taču podos var izraisīt strauju substrāta izžūšanu. Šādos apstākļos rūpīgi jākontrolē mitrums un sakņu zonas temperatūra.
Gaismas daudzumu ietekmē ne tikai debespuse, bet arī tuvumā esošas ēkas, koki un jumta pārkares. Vieta, kas pavasarī šķiet saulaina, vasarā pēc koku salapošanas var kļūt ievērojami ēnaināka. Pirms stādīšanas lietderīgi vairākas dienas novērot saules kustību. Tas ļauj izvēlēties vietu, kur gazānija saņems pietiekami daudz gaismas visas sezonas laikā.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Gaismas trūkuma pazīmes
Nepietiekamā apgaismojumā gazānijas dzinumi kļūst garāki un attālumi starp lapām palielinās. Augs zaudē kompaktu formu un var sākt noliekties gaismas avota virzienā. Lapas mēdz kļūt lielākas, plānākas un tumšāk zaļas. Šāds lapojums ir maigāks un vieglāk cieš no slimībām un mehāniskiem bojājumiem.
Viena no raksturīgākajām gaismas trūkuma pazīmēm ir vāja ziedēšana. Augs var veidot daudz lapu, bet tikai dažus pumpurus. Izveidojušās ziedkopas atveras uz īsu laiku vai neatveras pilnībā. Papildu mēslošana šādā situācijā parasti nepalīdz un var vēl vairāk pastiprināt lapu augšanu.
Pārvietojot augu no ēnas uz pilnu sauli, nepieciešama pakāpeniska pieradināšana. Ēnā veidojušās lapas nav pielāgotas pēkšņam intensīvam starojumam. Uz tām var parādīties gaiši, sausi apdeguma plankumi. Sākumā gazāniju novieto rīta saulē, bet pēc dažām dienām saules ilgumu palielina.
Ja gazānija aug dobē un to noēno blakus augi, iespējams saīsināt apkārtējo stādījumu vai pārstādīt gazāniju. Podā audzētu augu pārvietot ir vienkāršāk, taču jāņem vērā vējš un laistīšanas iespējas jaunajā vietā. Pēc pārvietošanas vecie izstīdzējušie dzinumi paši nekļūs īsāki. Tos var pakāpeniski saīsināt, lai veicinātu jaunu, kompaktu augšanu.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Audzēšana uz balkona un telpās
Saulains dienvidu balkons gazānijai parasti nodrošina ļoti piemērotus apstākļus. Tur augs saņem daudz gaismas un ir daļēji pasargāts no ilgstoša lietus. Tomēr mazi trauki šādā vietā var pārkarst un izžūt dažu stundu laikā. Vasaras karstumā mitrums jāpārbauda katru dienu.
Austrumu balkonā gazānija saņem maigu rīta sauli un parasti aug labi, ja vieta nav noēnota pēcpusdienā. Rietumu balkons nodrošina intensīvu pēcpusdienas gaismu un var būt ļoti karsts. Ziemeļu balkons vairumā gadījumu nav pietiekami saulains bagātīgai ziedēšanai. Tur augs var izdzīvot, taču tā forma un ziedu daudzums parasti pasliktinās.
Telpās gazāniju ilgstoši audzēt ir sarežģīti, jo aiz loga stikla gaismas intensitāte ir zemāka nekā ārā. Pat uz dienvidu palodzes ziemā dabiskās gaismas var nepietikt kompaktai augšanai. Silta telpa kopā ar gaismas trūkumu izraisa izstīdzēšanu. Pārziemināšanai labāka ir gaiša un vēsa telpa, nevis silta dzīvojamā istaba.
Papildapgaismojumu izvieto pietiekami tuvu auga galotnei, lai gaisma būtu efektīva, bet neradītu pārkaršanu. Apgaismojuma ilgumam jāatbilst auga miera vai augšanas režīmam. Ziemā vēsā telpā nav nepieciešams stimulēt ļoti aktīvu augšanu. Pavasarī, palielinot temperatūru un laistīšanu, var pagarināt apgaismojuma laiku un veicināt spēcīgu jauno dzinumu attīstību.