Ūdenssalāti nav sala izturīgi, tādēļ Latvijas klimatā tie āra dīķī ziemu nepārdzīvo. Augus telpās jāpārvieto vēl pirms aukstas rudens naktis ir sabojājušas lapas un saknes. Veiksmīgai pārziemināšanai nepieciešams silts ūdens, pietiekami spēcīgs apgaismojums, augsts gaisa mitrums un mierīga ūdens virsma. Ziemā augšanas temps parasti samazinās, tāpēc galvenais mērķis ir saglabāt dažas veselīgas rozetes līdz pavasarim.
Pārziemināšanai izvēlas kompaktus augus ar stingru rozetes centru un labi attīstītām saknēm. Ļoti lielas, vecas rozetes bieži pielāgojas sliktāk nekā vidēji jauni eksemplāri. Augi ar puves pazīmēm vai izteiktu kaitēkļu invāziju nav piemēroti. Labāk saglabāt vairākus veselīgus augus, jo ne visi vienmēr vienādi labi pārnes ziemas apstākļus.
Pirms pārvietošanas telpās noņem bojātās ārējās lapas un rūpīgi pārbauda lapu apakšpusi. Saknes var noskalot traukā ar tīru, līdzīgas temperatūras ūdeni. Augus sākumā tur karantīnā, lai pamanītu laputis, gliemežus vai citus nevēlamus organismus. Tikai pēc novērošanas tos ievieto pastāvīgajā ziemas audzēšanas vietā.
Piemērots ir apsildāms akvārijs vai plats, sekls trauks. Tam jāatrodas vietā, kur nav auksta caurvēja un strauju temperatūras svārstību. Ūdens virsmai jābūt mierīgai, bet pašam ūdenim tīram un viegli barības vielām bagātam. Nelielu trauku ir grūtāk stabilizēt, tāpēc tas prasa biežāku uzraudzību.
Rudens sagatavošana un pārvietošana
Pārvietošanu nevajadzētu atlikt līdz pirmajai salnai. Jau ilgstošs ūdens temperatūras kritums zem aptuveni 15–16 grādiem ievērojami novājina augus. Aukstuma bojājumi reizēm kļūst redzami tikai pēc pārvietošanas telpās. Tāpēc drošāk rīkoties, kamēr rozetes vēl izskatās pilnīgi veselīgas.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Āra un iekštelpu ūdens temperatūru izlīdzina pakāpeniski. Augus var ievietot traukā ar dīķa ūdeni un vairāku stundu laikā pievienot siltāku sagatavoto ūdeni. Pēkšņa pāreja no vēsa dīķa ļoti siltā akvārijā rada papildu stresu. Lēna pielāgošana palīdz saknēm saglabāt funkcionalitāti.
Pirms ievietošanas ziemas traukā pārāk garās vai bojātās saknes drīkst nedaudz saīsināt. Veselo sakņu masu nevajag radikāli apgriezt, jo tā augam nepieciešama barības vielu uzņemšanai. Dzeltējušās ārējās lapas noņem pie pamatnes ar tīrām šķērēm. Rozetes centru nedrīkst spiest vai mērcēt zem ūdens.
Karantīnas trauks jānovieto gaišā, siltā vietā. Augus novēro vismaz vairākas dienas, īpaši rūpīgi pārbaudot lapu apakšpusi un centru. Ja parādās kaitēkļi, tos noņem mehāniski un augu turpina izolēt. Šī darbība pasargā citus akvārija augus un dzīvniekus no nevēlamas invāzijas.
Temperatūra un gaisa mitrums ziemā
Ziemas periodā ūdens temperatūru vēlams uzturēt aptuveni 20–25 grādu robežās. Vēsākā ūdenī augšana kļūst ļoti lēna, bet augs ir jutīgāks pret puvi. Pārāk augsta temperatūra bez pietiekamas gaismas izraisa izstīdzējušu un vāju augšanu. Siltumam vienmēr jābūt līdzsvarotam ar atbilstošu apgaismojumu.
Svarīga ir arī gaisa temperatūra tieši virs ūdens virsmas. Ja siltais ūdens atrodas pie auksta loga, lapas regulāri saskaras ar vēsu gaisu. Tas izraisa malu brūnēšanu un rozetes centra bojājumus. Trauku novieto tālāk no loga stikla un ventilācijas atverēm.
Augsts gaisa mitrums palīdz samazināt lapu izžūšanu. Akvārija vāks rada piemērotu mikroklimatu, tomēr tas nedrīkst pieskarties rozetēm. Starp lapām un vāku jāpaliek brīvai gaisa telpai. Kondensāta pilienus regulāri noslauka, lai tie nekristu uz augu centra.
Pilnīgi noslēgtā traukā var pasliktināties gaisa cirkulācija. Tad uz lapām ilgāk saglabājas mitrums un palielinās puves risks. Vāku var atstāt nedaudz pavērtu, ja telpa ir pietiekami silta. Jāatrod līdzsvars starp mitruma saglabāšanu un svaiga gaisa apmaiņu.
Mākslīgais apgaismojums un dienas garums
Ziemā ar dabisko gaismu pie loga parasti nepietiek. Īsās dienas un zemais saules leņķis izraisa rozešu samazināšanos un lapu bālēšanu. Papildu augu vai akvārija apgaismojums būtiski uzlabo izdzīvošanas iespējas. Lampai jānodrošina vienmērīga gaisma visai ūdens virsmai.
Apgaismojumu parasti ieslēdz aptuveni 10–12 stundas dienā. Pārāk īss periods neveicina stabilu augšanu, bet nepārtraukta gaisma traucē auga dabiskajam ritmam. Taimeris palīdz uzturēt nemainīgu režīmu. Regulārs dienas un nakts cikls ir tikpat svarīgs kā gaismas intensitāte.
Lampu nedrīkst novietot tik tuvu, ka lapas pārkarst vai izžūst. Piemēroto attālumu nosaka pēc lampas jaudas un izstarotā siltuma. Ja lapu gali kļūst sausi, bet ūdens temperatūra ir normāla, iespējams, gaismas avots atrodas pārāk tuvu. Lampu paceļ augstāk vai nedaudz samazina tās darbības intensitāti.
Arī pārāk vāja gaisma rada raksturīgas pazīmes. Rozetes kļūst plakanas, lapu kāti pagarinās un krāsa zaudē piesātinājumu. Augs veido maz sānu dzinumu un pakāpeniski samazinās. Šādā gadījumā jāpalielina gaismas intensitāte, nevis mēslojuma deva.
Ziemas kopšana un pavasara atgriešana dīķī
Ziemā ūdenssalātus mēslo ļoti mēreni. Ja akvārijā ir zivis, papildu barības vielas bieži nav nepieciešamas. Tukšā traukā var izmantot vāju šķidrā ūdensaugu mēslojuma devu, ja lapas sāk bālēt. Pārbarošana vājā apgaismojumā ātri izraisa aļģu savairošanos.
Regulāri jāizņem dzeltējošās lapas un jāpārbauda rozetes centrs. Ziemā bojāti audi sadalās lēnāk, tomēr slēgtā traukā tie var pasliktināt ūdens kvalitāti. Daļēju ūdens maiņu veic ar siltu, sagatavotu ūdeni. Vienā reizē nevajadzētu radikāli mainīt visu vidi.
Pavasarī augus neizvieto dīķī uzreiz pēc pirmajām siltajām dienām. Jāgaida, līdz ūdens ir stabili iesilis un aukstu nakšu risks ir ievērojami samazinājies. Pirms pārvietošanas rozetes pakāpeniski pieradina pie intensīvākas saules. Sākumā tās novieto ārā tikai uz dažām stundām aizsargātā vietā.
Pārejai no akvārija uz dīķi jābūt pakāpeniskai arī ūdens temperatūras ziņā. Augus ievieto traukā ar telpas ūdeni un lēnām pievieno dīķa ūdeni. Pirmajās dienās dīķī tos tur mierīgā, daļēji noēnotā zonā. Kad parādās jaunas saknes un lapas, ūdenssalāti atkal var augt pilnā vasaras režīmā.
