Sarkanlapu plūmes stādīšana un pavairošana: drošs sākums spēcīgam kokam

Sarkanlapu plūmes veiksmīga audzēšana sākas ar pareizu stādīšanu, jo tieši pirmajā sezonā tiek noteikts sakņu sistēmas spēks un turpmākā vainaga attīstība. Kvalitatīvs stāds, piemērota vieta un rūpīgi sagatavota augsne būtiski palielina iespēju, ka koks ātri ieaugsies. Šis dekoratīvais koks nav kaprīzs, taču tam nepatīk pārmitra, sablīvēta vai ēnaina vide. Ja sākums ir pārdomāts, vēlāk kopšana kļūst daudz vieglāka.

Stāda izvēle un sagatavošana

Stādu vislabāk iegādāties uzticamā kokaudzētavā, kur augi ir audzēti vietējam klimatam piemērotos apstākļos. Veselam stādam jābūt ar elastīgiem dzinumiem, nebojātu mizu un labi attīstītu sakņu sistēmu. Konteinerstādiem saknes nedrīkst būt pilnībā savijušās ciešā kamolā. Ja saknes ir pāraugušas, pirms stādīšanas tās uzmanīgi jāatbrīvo.

Kailsakņu stādiem īpaši svarīgi, lai saknes nebūtu izžuvušas. Pirms stādīšanas tās var iemērkt ūdenī uz vairākām stundām. Tas palīdz atjaunot mitruma līdzsvaru un uzlabo ieaugšanos. Bojātas vai sapuvušas sakņu daļas jānogriež ar asu instrumentu.

Stāda virszemes daļai jābūt samērīgai ar sakņu apjomu. Ja koks ir ļoti garš, bet sakņu sistēma vāja, ieaugšanās var būt lēna. Šādos gadījumos nepieciešama rūpīgāka laistīšana un aizsardzība pret vēju. Pirmajā sezonā svarīgākais nav straujš pieaugums, bet sakņu nostiprināšanās.

Pirms stādīšanas jāizvērtē arī potējuma vieta, ja tā ir redzama. Tā nedrīkst nonākt zem augsnes līmeņa. Pārāk dziļa stādīšana var veicināt stumbra bojājumus un nevēlamu dzinumu veidošanos. Pareizs stādīšanas dziļums ir viens no galvenajiem ilgmūžības nosacījumiem.

Stādīšanas vieta un darba gaita

Stādīšanai piemērotākais laiks ir pavasaris vai rudens, kad augsne ir mitra un temperatūra mērena. Pavasara stādīšana dod kokam visu sezonu sakņu attīstībai. Rudens stādīšana ir laba tad, ja to veic pietiekami agri pirms noturīga sala. Ļoti karstā vasaras laikā stādīt nav vēlams.

Stādāmā bedre jārok platāka par sakņu kamolu, lai saknēm būtu viegli ieaugt apkārtējā augsnē. Bedres dziļumam jābūt tādam, lai stāds atrastos tajā pašā līmenī kā audzētavā. Apakšā nevajadzētu veidot pārmērīgi bagātu mēslojuma slāni. Saknēm labāk ir vienmērīgi sajaukta, strukturēta augsne.

Aizpildot bedri, augsne jāpieber pakāpeniski un viegli jāpiespiež. Mērķis ir likvidēt lielas gaisa kabatas, bet nesablīvēt augsni pārmērīgi. Pēc stādīšanas jāizveido laistīšanas apmale. Tā palīdz ūdenim nonākt tieši sakņu zonā.

Ja stāds ir garš vai vieta ir vējaina, nepieciešams balsts. Mietu iedzen pirms vai stādīšanas laikā, lai nebojātu saknes vēlāk. Saites jālieto elastīgas un pietiekami platas. Tām jātur stāds stabili, bet tās nedrīkst iegriezties mizā.

Pirmā sezona pēc iestādīšanas

Pirmajā gadā pēc stādīšanas svarīgākais uzdevums ir mitruma režīma uzturēšana. Saknes vēl nav pietiekami plaši izaugušas, tāpēc koks ir jutīgāks pret sausumu. Laistīšana jāveic retāk, bet pamatīgi. Virspusēja slapināšana neveicina dziļu sakņu veidošanos.

Mulčēšana palīdz stādam vieglāk pārciest temperatūras svārstības un mitruma trūkumu. Mulčas slānim jābūt pietiekamam, bet tas nedrīkst pieskarties stumbram. Ja mulča guļ tieši pie mizas, tā var radīt mitru vidi un bojājumus. Ap stumbru jāatstāj neliela brīva josla.

Pirmajā sezonā nevajadzētu spēcīgi mēslot ar slāpekli. Stādam vispirms jāizveido saknes, nevis jādzina pārmērīgi gari dzinumi. Komposts vai maigs organisks papildinājums ir pietiekams. Pārmērīga mēslošana var padarīt jauno koku jutīgāku pret salu.

Jāseko arī tam, vai stāds nestāv šķībi un vai saites nav pārāk ciešas. Vējš var pakāpeniski izkustināt sakņu kamolu, ja balsts nav pietiekams. Savukārt pārāk stingras saites var bojāt mizu. Pirmā gada kontrole bieži novērš problēmas, kas vēlāk būtu grūtāk labojamas.

Pavairošanas iespējas dārzkopībā

Sarkanlapu plūmi var pavairot vairākos veidos, taču ne visi ir vienlīdz piemēroti mājas apstākļiem. Sēklu pavairošana nav droša, jo pēcnācēji var neatkārtot dekoratīvās īpašības. Lapu krāsa, augums un vainaga forma var būt atšķirīga. Tāpēc sēklas vairāk izmanto selekcijā, nevis šķirnes saglabāšanai.

Veģetatīvā pavairošana ļauj labāk saglabāt mātesauga īpašības. To var veikt ar spraudeņiem, atvasēm vai potēšanu. Tomēr sakņošanās ne vienmēr ir viegla, un rezultāts prasa pacietību. Labākie panākumi parasti ir tad, ja izmanto jaunu, veselīgu un labi nobriedušu materiālu.

Spraudeņus var mēģināt sakņot vasaras sākumā, kad dzinumi ir daļēji nobrieduši. Tiem nepieciešams mitrs, gaisīgs substrāts un augsts gaisa mitrums. Tieša saule sakņošanās laikā nav vēlama. Bez stabila mitruma režīma spraudeņi ātri vīst un neveido saknes.

Potēšana ir profesionālākais un drošākais veids kvalitatīvu stādu iegūšanai. Tā nodrošina vienmērīgāku augšanu un paredzamāku dekoratīvo izskatu. Mājas dārzniekam tā var būt sarežģītāka, jo nepieciešama pieredze un piemērots potcelms. Tāpēc praktiskai dārza ierīkošanai visdrošāk ir iegādāties jau izaudzētu stādu.