Zemās mandeles ziemošana

Zemā mandele ir iecienīts krūms Latvijas dārzos ne tikai tās krāšņās pavasara ziedēšanas dēļ, bet arī pateicoties tās labajai ziemcietībai. Šis augs ir labi pielāgojies kontinentālajam klimatam ar aukstām ziemām un spēj izturēt salu pat līdz -25 vai -30 grādiem, ja tam ir nodrošināti piemēroti augšanas apstākļi. Tomēr, lai garantētu veiksmīgu pārziemošanu un bagātīgu ziedēšanu nākamajā pavasarī, ir svarīgi veikt dažus sagatavošanās pasākumus rudenī, īpaši jaunajiem un vēl nenobriedušajiem stādiem. Pareiza sagatavošana ziemai palīdzēs krūmam vieglāk pārciest sala, krasu temperatūras svārstību un citu nelabvēlīgu ziemas faktoru ietekmi. Šajā rakstā aplūkosim, kādi darbi jāveic rudenī, lai zemā mandele droši sagaidītu pavasari.
Viens no galvenajiem veiksmīgas ziemošanas nosacījumiem ir pareiza auga sagatavošana veģetācijas perioda beigās. Sākot ar augusta otro pusi, ir pilnībā jāpārtrauc jebkāda mēslošana ar slāpekli saturošiem līdzekļiem. Slāpeklis stimulē jaunu dzinumu augšanu, un rudenī augošie dzinumi nepaspēj nobriest un pārkoksnēties pirms sala iestāšanās, tāpēc tie neizbēgami nosals. Tā vietā septembrī ieteicams veikt mēslošanu ar fosfora un kālija mēslojumu, kas palīdz dzinumiem nobriest, stiprina sakņu sistēmu un kopumā paaugstina auga salcietību.
Rudens laistīšanai ir būtiska nozīme, īpaši, ja rudens ir bijis sauss. Pirms ziemas iestāšanās augam ir jāuzkrāj pietiekami daudz mitruma, lai ziemā neciestu no fizioloģiskā sausuma. Šī parādība rodas, kad sasalusi zeme neļauj saknēm uzņemt ūdeni, bet auga virszemes daļa turpina to iztvaikot, īpaši saulainās un vējainās ziemas dienās. Tāpēc oktobra beigās vai novembra sākumā, pēc lapu nobiršanas, bet pirms stabila sala, ir jāveic pēdējā, bagātīgā mitruma uzlādes laistīšana, samitrinot augsni vismaz 50-60 cm dziļumā.
Jaunie stādi, kas iestādīti tekošajā gadā, ir visjutīgākie pret ziemas nelabvēlīgajiem apstākļiem. To sakņu sistēma vēl nav pietiekami attīstījusies, tāpēc tiem nepieciešama papildu aizsardzība. Visefektīvākais veids, kā pasargāt saknes, ir apdobes mulčēšana. Pēc pēdējās laistīšanas un pirmajām salnām apdobes zonu ap jauno krūmu noklāj ar 10-15 cm biezu sausas mulčas slāni. Šim nolūkam var izmantot kūdru, kompostu, sausas koku lapas vai skujas. Šāds “segu” slānis pasargās saknes no krasām temperatūras svārstībām un dziļas sasalšanas.
Pieaugušiem, labi iesakņojušiem zemās mandeles krūmiem parasti nav nepieciešama īpaša piesegšana, ja tie aug no vējiem pasargātā vietā. Tomēr, ja krūms aug atklātā, vējainā vietā vai ja tiek prognozēta ļoti auksta ziema bez sniega, arī pieaugušus augus var nedaudz pasargāt. Zarzaru sazarojumu vietas un stumbra pamatni var apbērt ar sausu kūdru vai zemi. Sniegs ir labākais dabiskais siltumizolators, tāpēc ziemā ieteicams ap krūmu uzmest pēc iespējas vairāk sniega, veidojot kupenu, kas pasargās gan stumbra pamatni, gan saknes.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Rudens sagatavošanas darbi
Rudens sagatavošanās darbi sākas jau vasaras beigās. Ir svarīgi laikus pārtraukt intensīvu auga augšanas stimulēšanu. Tas nozīmē, ka no augusta vidus vairs netiek veikta atzarošana, kas varētu veicināt jaunu dzinumu augšanu, kā arī tiek pārtraukta slāpekļa mēslošana. Šiem pasākumiem ir jāļauj esošajiem dzinumiem pilnībā nobriest un pārkoksnēties, kas ir galvenais nosacījums veiksmīgai pārziemošanai. Zaļie, nenobriedušie dzinumu gali ziemā neizbēgami apsals.
Septembrī ir laiks veikt rudens mēslošanu. Tās mērķis ir stiprināt augu un palielināt tā ziemcietību. Šim nolūkam izmanto fosfora-kālija mēslojumu (piemēram, superfosfātu un kālija sulfātu) vai koksnes pelnus. Fosfors veicina sakņu sistēmas attīstību, savukārt kālijs palīdz dzinumiem nobriest un paaugstina šūnu sulas koncentrāciju, kas padara augu izturīgāku pret salu. Mēslojumu iestrādā apdobē, nedaudz ierušinot to augsnē un aplaistot, ja laiks ir sauss.
Pēc lapkriša ir svarīgi sakopt apdobes zonu ap krūmu. Visas nobirušās lapas ir rūpīgi jāsavāc un jāsadedzina. Nedrīkst tās atstāt uz ziemu, jo uz lapām var saglabāties dažādu slimību, piemēram, sausplankumainības vai moniliozes, ierosinātāji, kā arī kaitēkļu olas un kūniņas. Tīra apdobe samazina infekcijas fonu nākamajā sezonā un ir svarīgs profilaktisks pasākums. Pēc lapu savākšanas var veikt profilaktisko smidzināšanu ar vara saturošu preparātu.
Pirms paša sala iestāšanās ir jāveic jau minētā mitruma uzlādes laistīšana. Šis ir viens no svarīgākajiem rudens darbiem, kas bieži tiek aizmirsts. Augam, kas ziemā ieiet ar pietiekamu mitruma rezervi, ir daudz lielākas izredzes pārziemot veiksmīgi, neapsalt un neciest no saules apdegumiem agrā pavasarī. Laistīšana ir īpaši nepieciešama, ja rudens ir bijis garš un sauss. Pēc šīs laistīšanas var ķerties pie sakņu sistēmas mulčēšanas.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Jauno stādu piesegšana
Jauni, pirmajā vai otrajā gadā pēc iestādīšanas augoši mandeļu krūmi ir īpaši jūtīgi pret salu, tāpēc to sagatavošanai ziemai jāpievērš pastiprināta uzmanība. Galvenais uzdevums ir pasargāt to sakņu sistēmu un jaunos dzinumus no sala un aukstiem vējiem. Pēc apdobes mulčēšanas ar biezu kūdras vai lapu slāni, var ķerties pie paša krūma piesegšanas. To vislabāk darīt, kad gaisa temperatūra stabili noslīdējusi zem nulles, lai augs paspētu norūdīties.
Vienkāršs un efektīvs veids ir aptīt jauno krūmu ar elpojošu materiālu. Šim nolūkam labi noder agrotīkls (vairākās kārtās), džutas audums vai veci maisi. Pirms tam krūma zarus var uzmanīgi sasiet kopā ar auklu, lai tie kļūtu kompaktāki un segmateriāls labāk turētos. Šāda sasieta forma arī pasargās zarus no lūšanas smaga, slapja sniega dēļ. Ir svarīgi izmantot tieši elpojošus materiālus, lai zem seguma neveidotos kondensāts un augs nesāktu pelēt atkušņa laikā.
Polietilēna plēvi vai citus gaisu necaurlaidīgus materiālus kategoriski nedrīkst izmantot krūma tiešai segšanai. Zem tiem saulainās ziemas dienās temperatūra var strauji celties, izraisot auga priekšlaicīgu pamošanos un izsušanu. Pēc tam, naktī strauji atdziestot, šāds “pamodies” augs var stipri apsalt. Plēvi var izmantot tikai kā ārējo aizsardzību pret vēju un mitrumu, veidojot karkasu ap krūmu un atstājot ventilācijas atveres.
Vēl viena alternatīva ir egļu vai priežu skuju zaru izmantošana. Tie ir lielisks segmateriāls, kas labi aiztur sniegu, pasargā no vēja un grauzējiem, kā arī nodrošina gaisa cirkulāciju. Skujas vienkārši apliek ap jauno krūmu, veidojot sava veida būdu. Pavasarī, kad briesmas ir garām, visi segmateriāli ir laikus jānoņem, lai augs nepārkarstu un varētu sākt veģetāciju. To dara pakāpeniski, apmākušās dienās, lai pasargātu augu no pēkšņas saules gaismas.
Aizsardzība pret grauzējiem un sniega radītiem bojājumiem
Ziemā jauno mandeļu krūmu miza var kļūt par vieglu laupījumu dažādiem grauzējiem, piemēram, pelēm un zaķiem. Tie var apgrauzt stumbra pamatni, nodarot nopietnus bojājumus, kas var pat izraisīt visa krūma bojāeju. Lai to novērstu, jauno krūmu stumbrus rudenī var aptīt ar speciāliem aizsargtīkliem, egļu zariem (ar skujām uz leju) vai citiem materiāliem, kas grauzējiem nav “pa zobam”. Svarīgi, lai aizsargmateriāls cieši piekļautos stumbram un būtu pietiekami augsts, lai pasargātu to arī virs sniega segas līmeņa.
Kā papildu aizsardzību var izmantot arī dažādus atbaidošus līdzekļus. Dārzkopības veikalos ir pieejami speciāli preparāti, ar kuriem apziež stumbrus. Var izmantot arī tautas metodes, piemēram, stumbra apsmērēšanu ar māla un svaigu govs mēslu maisījumu, kam pievienota karbolskābe. Pelēm nepatīk arī darvas smaka. Tomēr visefektīvākā ir mehāniskā aizsardzība apvienojumā ar regulāru sniega pieblīvēšanu ap stumbru, kas apgrūtina grauzēju piekļuvi.
Biezs un smags sniegs, lai arī ir labs siltumizolators, var radīt arī problēmas. Slapja sniega sega var nolauzt trauslos mandeles zarus, īpaši, ja krūms nav pareizi veidots. Lai no tā izvairītos, pirms ziemas, kā jau minēts, krūma zarus var sasiet kopā, padarot to kompaktāku. Ziemas laikā, pēc stipras snigšanas, ieteicams periodiski nokratīt lieko sniegu no zariem. To jādara uzmanīgi, lai nesalauztu sasalušos zarus.
Sniega kupenas veidošana ap krūmu ir labs veids, kā pasargāt saknes un stumbra pamatni, taču tai ir arī ēnas puse. Biezā sniega segā zem atkušņa veidojas labvēlīga vide pelējuma un citu slimību attīstībai, kā arī tas ir ideāls patvērums pelēm. Tāpēc, veidojot kupenu, nevajadzētu apbērt krūmu pilnībā, bet gan izveidot ap to valni. Pavasarī, kad sniegs sāk kust, tas laikus jānovāc no stumbra pamatnes, lai neveidotos lieks mitrums un neaizkavētos augsnes atkušana.
Pavasara atmodināšana un ziemas seku novēršana
Pavasarī, kad gaisa temperatūra stabili turas virs nulles un ir beidzies stipru salnu periods, ir laiks noņemt ziemas segumu. To nedrīkst darīt pārāk agri, jo pavasara salnas var bojāt jau pamodušos pumpurus. Tomēr arī kavēties nedrīkst, jo zem seguma augs var pārkarst un izsust. Vislabāk segumu noņemt pakāpeniski, vairāku dienu laikā, un izvēlēties tam apmākušos dienu, lai pasargātu augu no spilgtās pavasara saules radītā stresa.
Pēc seguma noņemšanas un augsnes atkušanas ir rūpīgi jāapskata krūms un jānovērtē ziemošanas sekmes. Pirmais darbs ir sanitārā atzarošana. Ar asām dārza šķērēm jāizgriež visi apsalušie, sausie, nolūzušie un bojātie zari. Apsalušos zaru galus griež līdz veselai, dzīvai koksnei. To ir viegli noteikt pēc griezuma vietas – dzīvai koksnei ir gaiša, zaļgana krāsa, savukārt atmirusī ir brūna. Šī procedūra ne tikai uzlabo krūma izskatu, bet arī stimulē jaunu dzinumu augšanu.
Pavasarī īpaši bīstami var būt saules apdegumi. Tie rodas, kad spilgtā pavasara saule, īpaši februārī un martā, uzsilda tumšo stumbra mizu, bet naktī temperatūra strauji pazeminās. Šādu krasu svārstību rezultātā mizā rodas plaisas, kas var kļūt par infekciju vārtiem. Lai no tā izvairītos, stumbrus rudenī var nobalsināt ar kaļķi vai speciālu dārza krāsu. Ja tas nav izdarīts, agrā pavasarī stumbra dienvidu pusi var noēnot ar kādu materiālu. Ja plaisas tomēr ir radušās, tās jāattīra un jāapstrādā ar vara vitriola šķīdumu un dārza ziedi.
Kad augsne ir pietiekami apžuvusi, var noņemt ziemas mulčas slāni no apdobes vai arī viegli to iestrādāt augsnes virskārtā. Pēc tam augsne ap krūmu ir nedaudz jāuzrušina, lai uzlabotu gaisa piekļuvi saknēm. Šis ir arī īstais laiks pirmajai pavasara mēslošanai ar slāpekli saturošu mēslojumu, lai dotu krūmam spēku jaunajai augšanas sezonai. Pareizi veikti pavasara darbi palīdzēs krūmam ātri atgūties pēc ziemas un sagatavoties krāšņajai ziedēšanai.
📷 Le.Loup.Gris, CC BY-SA 3.0, via Wikimedia Commons