Zemās mandeles stādīšana un pavairošana

Zemās mandeles stādīšana un pavairošana ir process, kas nav pārlieku sarežģīts, taču prasa uzmanību pret detaļām, lai nodrošinātu auga veiksmīgu ieaugšanos un turpmāko attīstību. Šis dekoratīvais krūms ir iecienīts tā agrās un krāšņās ziedēšanas dēļ, kas pavasara dārzam piešķir īpašu noskaņu. Pareizi izvēlēts stādīšanas laiks un vieta, kā arī kvalitatīva stādāmā materiāla sagatavošana ir pamatu pamats veselīgam un bagātīgi ziedošam krūmam. Turklāt, apgūstot pavairošanas metodes, ir iespējams patstāvīgi iegūt jaunus stādus, lai paplašinātu savus apstādījumus vai dalītos ar dārza draugiem. Šajā rakstā mēs soli pa solim apskatīsim, kā pareizi iestādīt zemo mandeli un kādas ir efektīvākās tās pavairošanas metodes.

Labākais laiks zemās mandeles stādīšanai ir pavasaris, kad augsne jau ir pietiekami iesilusi un vairs nedraud stipras salnas, vai arī rudens, apmēram mēnesi pirms sala iestāšanās. Pavasara stādīšanai ir priekšrocība, jo augam ir visa sezona, lai kārtīgi iesakņotos un sagatavotos pirmajai ziemai. Savukārt rudens stādīšana ļauj sakņu sistēmai attīstīties vēl pirms veģetācijas perioda sākuma, nodrošinot spēcīgāku startu pavasarī. Jāizvairās no stādīšanas karstā un sausā vasaras periodā, jo tad jaunajam stādam būs grūti ieaugties un būs nepieciešama pastiprināta laistīšana.

Pirms stādīšanas ir ļoti svarīgi rūpīgi sagatavot stādu. Ja stāds ir ar kailām saknēm, pirms stādīšanas to uz dažām stundām ieteicams iemērkt ūdenī, lai saknes atgūtu mitrumu. Stādīšanas laikā jāapskata sakņu sistēma un jānogriež visi bojātie vai nolūzušie sakņu gali. Ja stāds ir audzēts konteinerā, tas pirms stādīšanas ir kārtīgi jāaplaista, lai sakņu kamolu būtu vieglāk izņemt no poda. Ja saknes ir cieši savijušās poda apakšā, tās uzmanīgi jāatritina, lai veicinātu to augšanu jaunajā vietā.

Stādāmās bedres sagatavošana ir nākamais atbildīgais solis. Tai jābūt pietiekami lielai, lai saknes tajā varētu brīvi izvietoties – parasti ap 50×50 cm. Bedres dibenā obligāti jāieklāj drenāžas slānis, piemēram, no oļiem vai grants, un pēc tam bedre jāpiepilda ar auglīgu augsnes maisījumu. Stādu ievieto bedres centrā tā, lai sakņu kakliņš (vieta, kur saknes pāriet stumbrā) atrastos vienā līmenī ar zemes virsmu vai nedaudz augstāk. Pēc tam bedri uzmanīgi aizber ar sagatavoto augsni, viegli to pieblīvējot, lai neveidotos gaisa kabatas, un bagātīgi aplaista.

Stādīšanas laika izvēle

Optimāla stādīšanas laika izvēle ir viens no galvenajiem faktoriem, kas nosaka, cik veiksmīgi zemā mandele ieaugsies jaunajā vietā. Pavasaris tiek uzskatīts par vislabvēlīgāko periodu, īpaši reģionos ar aukstām un neparedzamām ziemām. Stādīšanu vislabāk veikt aprīļa beigās vai maija sākumā, kad augsne ir pietiekami iesilusi un ir beigušās pavasara salnas. Šajā laikā iestādītajam krūmam ir priekšā visa vasara, lai attīstītu spēcīgu sakņu sistēmu, adaptētos jaunajiem apstākļiem un uzkrātu spēkus gaidāmajai ziemai. Pavasarī stādītiem augiem ir nepieciešama regulāra laistīšana visas sezonas garumā.

Rudens stādīšanai arī ir savas priekšrocības. Labākais laiks ir no septembra vidus līdz oktobra vidum, lai augam būtu vismaz 3-4 nedēļas laika iesakņoties pirms ziemas sala iestāšanās. Šajā periodā augsne vēl ir silta, un gaisa mitrums parasti ir augstāks nekā pavasarī, kas veicina sakņu veidošanos. Rudenī iestādīti krūmi pavasarī sāk augt agrāk un spēcīgāk. Tomēr pastāv risks, ka neparedzēti agrs un bargs sals var bojāt vēl nepietiekami iesakņojušos stādu. Tāpēc rudenī stādītus jaunos krūmus uz ziemu ieteicams īpaši rūpīgi piesegt.

Neatkarīgi no izvēlētās sezonas, stādīšanai jāizvēlas apmākusies, bezvēja diena. Stādīšana spilgtā saulē vai vējā rada papildu stresu augam, jo tas ātri zaudē mitrumu caur lapām un saknēm. Ja tomēr nākas stādīt saulainā laikā, pēc iestādīšanas jauno krūmu uz dažām dienām ieteicams noēnot, lai pasargātu to no apdegšanas. Pēc stādīšanas augsne ap krūmu ir bagātīgi jāaplaista, pat ja tā šķiet mitra, lai nodrošinātu labu kontaktu starp saknēm un augsni.

Stādīšanas laika izvēle var būt atkarīga arī no stādāmā materiāla veida. Stādi ar kailām saknēm ir jūtīgāki, un tos vislabāk stādīt miera periodā – agrā pavasarī pirms pumpuru plaukšanas vai vēlā rudenī pēc lapu nobiršanas. Savukārt konteineros audzētus stādus ar slēgtu sakņu sistēmu var stādīt praktiski visas veģetācijas sezonas laikā, no pavasara līdz rudenim. Tomēr arī šajā gadījumā ieteicams izvairīties no karstākajiem un sausākajiem vasaras mēnešiem, lai atvieglotu auga ieaugšanos.

Pavairošana ar spraudeņiem

Pavairošana ar zaļajiem spraudeņiem ir viena no populārākajām un efektīvākajām zemās mandeles pavairošanas metodēm. Spraudeņus vislabāk griezt jūnijā, kad jaunie dzinumi ir sasnieguši optimālu nobriešanas pakāpi – tie vairs nav pārāk mīksti, bet vēl nav pilnībā pārkoksnējušies. Spraudenim jābūt apmēram 10-15 cm garam, ar 2-3 lapu mezgliem. Griezumu veic slīpi, tieši zem apakšējā lapu mezgla. Apakšējās lapas no spraudeņa noņem, atstājot tikai divas augšējās, kuras var saīsināt uz pusi, lai samazinātu mitruma iztvaikošanu.

Lai veicinātu sakņu veidošanos, spraudeņu apakšējo galu ieteicams apstrādāt ar kādu no sakņošanās stimulatoriem, piemēram, “Kornevin” vai līdzīgu preparātu. Pēc tam spraudeņus sprauž vieglā, mitrā substrātā, kas sastāv no kūdras un smilts vai perlīta maisījuma. Substrātam jābūt labi drenētam, lai novērstu spraudeņu pūšanu. Spraudeņus sprauž apmēram 2-3 cm dziļi un viegli nosedz ar substrātu. Ir svarīgi nodrošināt, lai spraudeņi substrātā būtu stabili.

Apsakņošanās procesam ir nepieciešams augsts gaisa mitrums un siltums. Lai to nodrošinātu, kasti vai podu ar spraudeņiem pārklāj ar caurspīdīgu plēvi, stiklu vai nogrieztu plastmasas pudeli, izveidojot mini siltumnīcu. Šo konstrukciju novieto gaišā, bet no tiešiem saules stariem pasargātā vietā. Regulāri, vismaz reizi dienā, pārsegu noņem, lai izvēdinātu spraudeņus un nopūstu kondensātu, kas var veicināt pelējuma attīstību. Substrātam jābūt pastāvīgi mitram, bet ne slapjam.

Apsakņošanās parasti notiek 3-4 nedēļu laikā. Par to liecina jaunu lapiņu un dzinumu parādīšanās. Pēc tam, kad ir izveidojusies stabila sakņu sistēma, jaunos augus sāk pakāpeniski pieradināt pie apkārtējās vides apstākļiem, arvien biežāk un uz ilgāku laiku noņemot pārsegu. Kad augi ir pilnībā adaptējušies, tos var pārstādīt atsevišķos podos tālākai audzēšanai. Pastāvīgā vietā dārzā jaunos stādus vislabāk izstādīt nākamajā pavasarī.

Pavairošana ar sakņu atvasēm

Zemā mandele dabiski veido sakņu atvases, kas ir vienkāršs un efektīvs veids, kā iegūt jaunus stādus, kas pilnībā saglabā mātesauga īpašības. Šī metode ir īpaši piemērota šķirnes mandelēm. Atvases veidojas no saknēm, kas atrodas tuvu zemes virsmai, un parādās kā jauni dzinumi ap galveno krūmu. Lai iegūtu kvalitatīvus stādus, jāizvēlas spēcīgas, labi attīstītas atvases, kas ir vismaz 15-20 cm garas un atrodas nelielā attālumā no mātesauga.

Labākais laiks atvašu atdalīšanai ir agrs pavasaris, pirms pumpuru plaukšanas, vai rudens, pēc lapu nobiršanas. Šajā laikā augs atrodas miera periodā, un pārstādīšana tam radīs mazāku stresu. Ar asu lāpstu uzmanīgi atrok zemi ap izvēlēto atvasi, lai atsegtu vietu, kur tā savienojas ar mātesauga sakni. Pēc tam atvasi ar daļu no saknes (apmēram 10-15 cm garu) atdala no mātesauga ar asu dārza nazi vai šķērēm. Ir svarīgi censties saglabāt pēc iespējas vairāk smalko saknīšu.

Iegūto jauno stādu uzreiz stāda iepriekš sagatavotā vietā vai podā tālākai audzēšanai. Stādīšanas princips ir tāds pats kā jebkuram citam stādam: sagatavo atbilstoša izmēra bedri, nodrošina drenāžu un izmanto auglīgu augsnes maisījumu. Pēc iestādīšanas augs ir kārtīgi jāaplaista, un tā virsējo daļu ieteicams nedaudz saīsināt, lai līdzsvarotu virszemes un pazemes daļu attiecību un samazinātu mitruma iztvaikošanu. Tas palīdzēs jaunajam augam labāk iesakņoties.

Pirmajā gadā jaunajam stādam ir nepieciešama rūpīga kopšana. Īpaša uzmanība jāpievērš regulārai laistīšanai, lai augsne ap saknēm neizžūtu. Tāpat ir svarīgi pasargāt jauno augu no nezālēm, kas var konkurēt par barības vielām un mitrumu. Ja stāds tiek audzēts podā, tas regulāri jāmēslo. Pastāvīgā vietā dārzā šādi iegūtu stādu var izstādīt pēc gada vai diviem, kad tas būs pietiekami nostiprinājies.

Pavairošana ar potēšanu

Potēšana ir sarežģītāka pavairošanas metode, ko parasti izmanto, lai iegūtu noteiktas šķirnes augus vai veidotu stumbrveida formas. Zemajai mandelei kā potcelmu visbiežāk izmanto plūmes, ērkšķu plūmes (prunus spinosa) vai citus saderīgus prunus ģints augus. Potcelms nodrošina spēcīgu sakņu sistēmu un ietekmē nākotnes auga augstumu un salcietību. Potzaru, kas ir šķirnes mandeles dzinuma fragments ar vairākiem pumpuriem, iegūst no veselīga, labi attīstīta mātesauga. Potzarus parasti sagatavo ziemā un uzglabā vēsā, mitrā vietā līdz potēšanas brīdim.

Visizplatītākā potēšanas metode ir acošana jeb okulēšana, ko veic vasaras vidū, parasti jūlijā vai augusta sākumā, kad potcelmam ir aktīva sulu cirkulācija un miza viegli atdalās no koksnes. Šajā metodē kā potzaru izmanto vienu pumpuru ar nelielu mizas gabaliņu (“actiņu”). Potcelma stumbrā vai zarā veic T-veida iegriezumu mizā, uzmanīgi atdala mizu un aiz tās ieliek sagatavoto “actiņu”. Potēšanas vietu cieši notin ar speciālu potēšanas lentu vai plēvi, atstājot pašu pumpuru brīvu.

Ja acošana ir bijusi veiksmīga, pēc 2-3 nedēļām pumpurs pieaugs un paliks zaļš. Lenti noņem nākamajā pavasarī, kad pumpurs sāk plaukt. Virs potēšanas vietas esošo potcelma zaru nogriež, lai visa enerģija tiktu novirzīta jaunā šķirnes dzinuma augšanai. No ieaugušā pumpura vasaras laikā izaugs jauns dzinums, kas būs nākotnes krūma vai koka stumbra pamats. Šī metode prasa zināmas iemaņas un precizitāti, bet ļauj iegūt augstas kvalitātes šķirnes stādus.

Vēl viena potēšanas metode ir spraudeņošana, ko parasti veic agrā pavasarī, pirms sulu cirkulācijas sākšanās. Šajā gadījumā kā potzaru izmanto nelielu dzinuma fragmentu ar 2-3 pumpuriem. To ievieto potcelma stumbra vai zara sāniskā iegriezumā vai galotnē, saskaņojot abu komponentu kambija slāņus. Arī šajā gadījumā potēšanas vietu cieši notin. Potēšana ir efektīvs veids, kā pavairot retas vai grūti apsakņojamas šķirnes, kā arī radīt interesantas dekoratīvās formas, piemēram, potējot zemo mandeli uz augstāka potcelma stumbra.

📷  Le.Loup.Gris, CC BY-SA 3.0, via Wikimedia Commons