Zemās mandeles laistīšana un mēslošana

Pareiza laistīšana un sabalansēta mēslošana ir divi stūrakmeņi, kas nodrošina zemās mandeles veselīgu augšanu, vitalitāti un, pats galvenais, krāšņu un bagātīgu ziedēšanu. Lai gan šis krūms ir pazīstams ar savu izturību un spēju pielāgoties dažādiem apstākļiem, pārdomāta mitruma un barības vielu nodrošināšana ļauj tam pilnībā atklāt savu dekoratīvo potenciālu. Nepietiekama laistīšana var izraisīt vāju augšanu un nabadzīgu ziedēšanu, savukārt pārmērīgs mitrums var novest pie sakņu slimībām. Tāpat arī barības vielu trūkums vai pārbagātība var negatīvi ietekmēt auga attīstību. Šajā rakstā detalizēti aplūkosim, kā izveidot optimālu laistīšanas un mēslošanas režīmu, lai tava zemā mandele priecētu acis gadu no gada.

Zemās mandeles ūdens patēriņš mainās atkarībā no sezonas, auga vecuma un laika apstākļiem. Vislielākā nepieciešamība pēc mitruma ir jaunajiem, tikko iestādītajiem krūmiem, kuriem aktīvi jāveido sakņu sistēma. Pirmajā gadā pēc iestādīšanas laistīšanai jābūt regulārai un pietiekamai, neļaujot augsnei pilnībā izžūt. Pieauguši krūmi ir krietni sausumizturīgāki, taču arī tiem ir nepieciešams papildu mitrums ilgstoša sausuma periodos, īpaši pavasarī ziedēšanas laikā un vasaras otrajā pusē, kad veidojas nākamā gada ziedpumpuri. Mitruma deficīts šajos kritiskajos periodos var būtiski samazināt ziedēšanas krāšņumu.

Mēslošanas galvenais mērķis ir nodrošināt augu ar visiem nepieciešamajiem makro un mikroelementiem, kas nepieciešami augšanai, ziedēšanai un ziemcietībai. Pirmā mēslošana parasti tiek veikta pavasarī, kad sākas aktīva veģetācija. Šajā laikā galvenais uzsvars ir uz slāpekli, kas veicina jauno dzinumu un lapotnes attīstību. Pēc ziedēšanas, kad augs sāk uzkrāt resursus nākamajam gadam, svarīgāki kļūst fosfors un kālijs. Fosfors ir atbildīgs par ziedpumpuru ieriešanos un sakņu sistēmas stiprināšanu, savukārt kālijs paaugstina auga noturību pret slimībām, kaitēkļiem un nelabvēlīgiem vides apstākļiem.

Ir svarīgi atrast pareizo līdzsvaru starp minerālo un organisko mēslojumu. Minerālmēsli nodrošina ātru un koncentrētu barības vielu devu, savukārt organiskie mēslošanas līdzekļi, piemēram, komposts vai sadalījušies kūtsmēsli, darbojas lēnāk, bet ilgstoši, vienlaikus uzlabojot augsnes struktūru un auglību. Vislabākā pieeja ir apvienot abus šos veidus. Piemēram, pavasarī var lietot kompleksos minerālmēslus, bet reizi divos trijos gados rudenī apdobē iestrādāt organisko mēslojumu. Pārmērīga mēslošana, īpaši ar slāpekli, var būt kaitīga, jo tā veicina strauju zaļās masas augšanu, bet negatīvi ietekmē ziedēšanu.

Pareizas laistīšanas tehnikai arī ir liela nozīme. Vislabāk ir laistīt retāk, bet pamatīgi, lai ūdens samitrinātu augsni vismaz 30-40 cm dziļumā, kur atrodas galvenā sakņu masa. Sekla un bieža laistīšana veicina virspusējas sakņu sistēmas veidošanos, kas ir jutīgāka pret sausumu. Laistīt ieteicams agri no rīta vai vēlu vakarā, lai samazinātu ūdens iztvaikošanu no augsnes virsmas. Mulčēšana ap krūmu ir lielisks paņēmiens, kā ilgāk saglabāt augsnē mitrumu un samazināt laistīšanas biežumu.

Laistīšanas pamatprincipi jaunajiem stādiem

Jauno, tikko iestādīto zemās mandeles stādu laistīšana ir kritiski svarīga tā veiksmīgai ieaugšanai un izdzīvošanai. Pirmajās nedēļās pēc iestādīšanas augsnei ap stādu jābūt pastāvīgi mitrai, bet ne slapjai, lai saknes varētu sākt aktīvi augt un nostiprināties jaunajā vietā. Pirmajā mēnesī ieteicams laistīt 1-2 reizes nedēļā, atkarībā no laika apstākļiem, katrā reizē izlietojot apmēram 10 litrus ūdens uz vienu stādu. Ir svarīgi sekot līdzi augsnes stāvoklim, nepieļaujot tās pilnīgu izžūšanu.

Visas pirmās augšanas sezonas laikā jaunajam krūmam nepieciešama regulāra laistīšana. Pat ja augs šķietami labi aug, sakņu sistēma vēl ir vāja un nespēj iegūt mitrumu no dziļākiem augsnes slāņiem. Sausā un karstā vasarā laistīšanas biežums var būt jāpalielina līdz pat 2-3 reizēm nedēļā. Vislabākais indikators ir pati augsne – ja tās virskārta 3-5 cm dziļumā ir sausa, ir pienācis laiks laistīt. Regulāra mitruma nodrošināšana pirmajā gadā ieliek pamatus spēcīgam un veselīgam augam nākotnē.

Laistot jaunos stādus, ūdens strūkla jāvirza uz apdobes zonu, cenšoties neslapināt lapas un stumbru. Ūdens liešana tieši uz lapām, īpaši karstā, saulainā dienā, var izraisīt apdegumus, kā arī veicināt sēnīšu slimību attīstību. Lai ūdens neaizplūstu prom, ap jauno stādu var izveidot nelielu zemes valnīti, kas palīdzēs ūdenim iesūkties tieši sakņu zonā. Šis paņēmiens ir īpaši noderīgs, ja krūms iestādīts nelielā nogāzē.

Rudenī, tuvojoties miera periodam, laistīšanas biežumu pakāpeniski samazina. Tomēr pirms ziemas iestāšanās, ja rudens ir bijis sauss, obligāti jāveic pēdējā, bagātīgā mitruma uzlādes laistīšana. Tas palīdzēs jaunajam krūmam labāk pārziemot, jo mitra augsne labāk saglabā siltumu un pasargā vēl trauslās saknes no izsalšanas. Šī pēdējā laistīšana jāveic pēc lapu nobiršanas, bet pirms stabila sala iestāšanās.

Pieaugušu krūmu laistīšanas režīms

Pieauguši, labi iesakņojušies zemās mandeles krūmi ir ievērojami sausumizturīgāki nekā jauni stādi, pateicoties to dziļajai un plašajai sakņu sistēmai. Normālos laika apstākļos ar pietiekamu nokrišņu daudzumu tiem var nebūt nepieciešama papildu laistīšana. Tomēr ilgstošos sausuma periodos, kas Latvijas vasarās kļūst arvien biežāki, arī pieaugušiem krūmiem ir nepieciešams palīdzēt. Kritiskie periodi, kad mitruma trūkums ir īpaši nevēlams, ir agrs pavasaris (ziedēšanas laikā) un vasaras vidus (ziedpumpuru veidošanās laikā).

Pavasarī, ja tas ir sauss un silts, bagātīga laistīšana ziedēšanas sākumā un laikā palīdzēs pagarināt ziedēšanas periodu un padarīs ziedus krāšņākus. Mitruma trūkums šajā laikā var izraisīt priekšlaicīgu ziedu novīšanu un nobriešanu. Pēc ziedēšanas, kad sāk augt jaunie dzinumi, arī ir svarīgi nodrošināt pietiekamu mitruma daudzumu, jo tieši uz šiem dzinumiem veidosies nākamā gada raža. Laistīšanas norma pieaugušam krūmam ir apmēram 20-30 litri ūdens, lai samitrinātu augsni pietiekamā dziļumā.

Vasarā, īpaši jūlijā un augustā, zemā mandele ierieš ziedpumpurus nākamajam gadam. Lai gan šajā laikā krūms var neizrādīt acīmredzamas vīšanas pazīmes, mitruma deficīts var būtiski ietekmēt nākamā pavasara ziedēšanas intensitāti. Ja vasara ir karsta un sausa, reizi 1-2 nedēļās krūms ir kārtīgi jāaplaista. Tas ne tikai nodrošinās bagātīgu ziedēšanu, bet arī palīdzēs uzturēt lapotnes veselību un novērst priekšlaicīgu lapu dzeltēšanu un biršanu.

Mulčēšana ir ļoti efektīvs veids, kā samazināt laistīšanas nepieciešamību pieaugušiem krūmiem. Biezs organiskās mulčas slānis (5-10 cm) ap krūmu palīdz saglabāt augsnes mitrumu, nomāc nezāles, pasargā saknes no pārkaršanas un, lēni sadaloties, bagātina augsni ar barības vielām. Kā mulču var izmantot kompostu, kūdru, priežu mizas vai nopļautu zāli. Mulčējot jāatceras atstāt brīvu vietu ap pašu stumbru, lai izvairītos no tā puves.

Pavasara un vasaras mēslošana

Pavasara mēslošana ir pirmais un svarīgākais solis, lai nodrošinātu zemajai mandelei spēcīgu startu jaunajā veģetācijas sezonā. To veic agri pavasarī, tiklīdz nokusis sniegs un augsne sāk atsalt, bet pirms pumpuru plaukšanas. Šajā laikā galvenais barības elements ir slāpeklis (N), kas ir vitāli nepieciešams jauno dzinumu un lapu augšanai. Kā slāpekļa avotu var izmantot amonija nitrātu, karbamīdu (urīnvielu) vai kompleksos minerālmēslus ar augstu slāpekļa saturu. Mēslojuma granulas vienmērīgi izkaisa apdobē un viegli iestrādā augsnē.

Otra svarīga mēslošanas reize ir tūlīt pēc ziedēšanas, parasti maija beigās vai jūnija sākumā. Šajā periodā krūms aktīvi audzē jaunos dzinumus, uz kuriem veidosies nākamā gada ziedi, tāpēc tam nepieciešams pilns barības vielu komplekss. Šoreiz uzsvars ir uz fosforu (P) un kāliju (K), kas veicina ziedpumpuru ieriešanos, stiprina sakņu sistēmu un palielina auga vispārējo izturību. Var izmantot kompleksos mēslojumus, kas paredzēti ziedošiem krūmiem (piemēram, ar NPK attiecību 10-20-20), vai arī atsevišķi iestrādāt superfosfātu un kālija sulfātu.

Vasaras vidū, ja krūms izskatās vājš vai lapas ir bālas, var veikt papildu mēslošanu caur lapām. Šim nolūkam izmanto šķīstošos kompleksos mēslojumus ar mikroelementiem, kurus izsmidzina uz lapām saskaņā ar instrukciju. Lapu mēslošana nodrošina ļoti ātru barības vielu uzsūkšanos un var ātri uzlabot auga stāvokli. Tomēr jāatceras, ka lapu mēslošana neaizstāj sakņu mēslošanu, bet tikai to papildina. Apsmidzināšanu veic no rīta vai vakarā, vai arī apmākušās dienās, lai neapdedzinātu lapas.

Sākot ar augusta vidu, slāpekli saturošu mēslojumu lietošana ir jāpārtrauc. Slāpeklis šajā periodā var stimulēt jaunu dzinumu augšanu, kas nepaspēs nobriest un pārkoksnēties līdz ziemai un neizbēgami apsals. Pārmērīga dzinumu augšana rudenī novājina krūmu un samazina tā ziemcietību. Tā vietā vasaras beigās var koncentrēties uz kālija un fosfora mēslojumu, kas palīdzēs dzinumiem labāk sagatavoties miera periodam.

Rudens mēslošana un augsnes sagatavošana ziemai

Rudens mēslošanas galvenais uzdevums ir palīdzēt zemajai mandelei sagatavoties ziemai, stiprinot tās dzinumus un sakņu sistēmu, un palielinot salcietību. To veic septembrī vai oktobra sākumā. Šajā periodā kategoriski nedrīkst lietot slāpekļa mēslojumu. Galvenie elementi, kas nepieciešami rudenī, ir fosfors (P) un kālijs (K). Šie elementi veicina dzinumu pārkoksnēšanos, palīdz uzkrāt barības vielu rezerves un uzlabo šūnu sulas koncentrāciju, kas padara augu izturīgāku pret salu.

Kā rudens mēslojumu var izmantot superfosfātu un kālija sulfātu vai kālija magnēziju. Šos mēslojumus iestrādā augsnē apdobes zonā, nedaudz to uzrokot. Lielisks dabīgais rudens mēslojuma avots ir koksnes pelni. Tie satur daudz kālija, fosfora un citus svarīgus mikroelementus, turklāt tie samazina augsnes skābumu, kas ir labvēlīgi mandelēm. Pelnus vienkārši izkaisa ap krūmu un iestrādā augsnes virskārtā.

Reizi 2-3 gados rudenī ir ļoti lietderīgi veikt organisko mēslošanu. Šim nolūkam var izmantot labi sadalījušos kūtsmēslus, kompostu vai kūdru. Organisko mēslojumu vienmērīgā slānī izklāj apdobē un viegli iestrādā augsnē, veicot rudens rakšanu. Ziemas periodā organiskās vielas lēnām sadalīsies, bagātinot augsni ar barības vielām un uzlabojot tās struktūru. Pavasarī augs pamodīsies jau auglīgā un labi sagatavotā augsnē.

Pēc rudens mēslošanas un pirms sala iestāšanās ir svarīgi sakopt apdobi. Jāsavāc visas nobirušās lapas, jo uz tām var ziemot dažādu slimību ierosinātāji un kaitēkļi. Pēc tam augsni ap krūmu var nedaudz uzrušināt, bet ne pārāk dziļi, lai nebojātu saknes. Šī procedūra uzlabo augsnes aerāciju un palīdz iznīcināt kaitēkļu kūniņas. Visbeidzot, apdobes zonu var nomulčēt ar biezu kūdras vai komposta slāni, kas pasargās saknes no sala.

Biežākās kļūdas laistīšanā un mēslošanā

Viena no izplatītākajām kļūdām ir virspusēja laistīšana. Bieža, bet sekla augsnes samitrināšana veicina sakņu sistēmas veidošanos tikai augsnes virskārtā. Šādas saknes ir ļoti jutīgas pret sausumu un karstumu, un augs kopumā kļūst mazāk izturīgs. Ir daudz efektīvāk laistīt retāk, bet pamatīgi, lai ūdens sasniegtu dziļākos augsnes slāņus un veicinātu dziļas un spēcīgas sakņu sistēmas attīstību. Vienmēr labāk laistīt pamatīgi reizi nedēļā, nekā katru dienu nedaudz apsmidzināt augsnes virskārtu.

Pārmērīga laistīšana ir tikpat kaitīga kā sausums, ja ne vēl vairāk. Zemā mandele necieš stāvošu ūdeni un “slapjas kājas”. Pārmērīgs mitrums izraisa skābekļa trūkumu augsnē, kas noved pie sakņu nosmakšanas un puves attīstības. Sakņu puve ir nopietna slimība, kas var izraisīt visa krūma bojāeju. Lai no tā izvairītos, pirms stādīšanas ir jānodrošina laba drenāža un jāizvēlas vieta, kur neuzkrājas ūdens. Pirms katras laistīšanas reizes ir jāpārliecinās, ka augsne ir paspējusi nedaudz apžūt.

Mēslošanā bieži tiek pieļauta kļūda, pārmērīgi lietojot slāpekli, īpaši vasaras otrajā pusē. “Pārbarots” ar slāpekli krūms aug ļoti ātri, veidojot lielu zaļo masu un garus, vājus dzinumus, bet zied vāji vai nezied nemaz. Šādi dzinumi ir arī uzņēmīgāki pret slimībām un kaitēkļiem, kā arī sliktāk ziemo. Ir svarīgi ievērot mērenību un izmantot sabalansētu mēslojumu, kurā bez slāpekļa ir arī pietiekami daudz fosfora un kālija.

Barības vielu trūkuma ignorēšana ir otra galējība. Lai gan zemā mandele ir samērā pieticīga, nabadzīgā, smilšainā augsnē bez papildu mēslošanas tā nespēs pilnvērtīgi attīstīties. Par barības vielu trūkumu var liecināt lēna augšana, sīkas un bālas lapas, vāja ziedēšana un uzņēmība pret slimībām. Regulāra, bet mērena mēslošana saskaņā ar auga attīstības fāzēm ir atslēga uz veselīgu un krāšņi ziedošu krūmu. Pirms mēslošanas vienmēr ir uzmanīgi jāizlasa ražotāja norādītās devas un tās nav ieteicams pārsniegt.

📷  Le.Loup.Gris, CC BY-SA 3.0, via Wikimedia Commons