Zemās mandeles gaismas prasības

Gaisma ir viens no fundamentālajiem faktoriem, kas nosaka jebkura auga, tostarp zemās mandeles, dzīvības procesus, augšanu un attīstību. Kā tipisks stepju un saulainu nogāžu augs, zemā mandele ir izteikti gaismmīloša, un tās dekorativitāte, īpaši ziedēšanas krāšņums, ir tieši atkarīga no saņemtā saules gaismas daudzuma. Nepietiekams apgaismojums var novest pie vājas augšanas, skraja vainaga, slimību attīstības un, pats galvenais, pie ļoti nabadzīgas vai pat pilnīgas ziedēšanas izzušanas. Tāpēc pareizas, labi apgaismotas vietas izvēle ir pats pirmais un svarīgākais solis, plānojot šī brīnišķīgā krūma stādīšanu savā dārzā. Šajā rakstā mēs detalizēti aplūkosim, kāpēc gaisma ir tik svarīga zemajai mandelei un kādi apstākļi jānodrošina, lai tā justos vislabāk.

Fotosintēze ir process, kurā augi, izmantojot saules gaismas enerģiju, no ogļskābās gāzes un ūdens sintezē organiskās vielas, kas nepieciešamas to augšanai. Zemajai mandelei, lai šis process noritētu efektīvi, ir nepieciešams intensīvs un ilgstošs apgaismojums. Jo vairāk gaismas augs saņem, jo vairāk enerģijas tas spēj saražot. Šī enerģija tiek izmantota ne tikai lapu un dzinumu veidošanai, bet arī ziedpumpuru ieriešanai, kas ir nākamā gada ziedēšanas pamats. Tieši tāpēc saulainā vietā augoši krūmi vienmēr ziedēs daudz bagātīgāk un krāšņāk nekā tie, kas atrodas daļējā noēnojumā.

Gaismas trūkums izraisa parādību, ko sauc par etiolāciju. Augs, cenšoties sasniegt gaismu, sāk stīdzēt – tā dzinumi kļūst gari, tievi un vāji, ar lielām atstarpēm starp lapu mezgliem. Lapas kļūst mazākas un bālākas, jo tajās samazinās hlorofila daudzums. Šāds krūms zaudē savu kompakto, dekoratīvo formu, kļūst skrajš un nepievilcīgs. Vājie, izstīdzējušie dzinumi ir arī daudz uzņēmīgāki pret slimībām, kaitēkļiem un mehāniskiem bojājumiem, piemēram, sniega radītiem lūzumiem ziemā.

Optimālai attīstībai zemajai mandelei nepieciešama vieta, kur tā saņem tiešus saules starus vismaz 6-8 stundas dienā. Vislabākā ir dienvidu, dienvidrietumu vai dienvidaustrumu ekspozīcija. Stādot krūmu, ir jāņem vērā arī apkārtējā ainava. Jāizvairās no stādīšanas tuvu lieliem kokiem, ēkām vai blīviem žogiem, kas dienas laikā var radīt ēnu. Plānojot stādīšanu, jāpadomā arī par nākotni – mazi kaimiņos augoši koki un krūmi ar laiku var izaugt lieli un sākt noēnot mandeli, tāpēc ir svarīgi paredzēt pietiekamu attālumu.

Papildus tiešajai ietekmei uz fotosintēzi un ziedēšanu, gaisma ietekmē arī krūma vispārējo veselību. Laba apgaismojums un ar to saistītā laba ventilācija nodrošina ātru lapotnes nožūšanu pēc lietus vai rasas. Tas ievērojami samazina risku attīstīties dažādām sēnīšu slimībām, piemēram, moniliozei un sausplankumainībai, kuru ierosinātājiem patīk mitra vide. Saulainā, atklātā vietā augošs krūms ir daudz spēcīgāks, veselīgāks un labāk spēj pretoties nelabvēlīgiem apstākļiem.

Optimālā vieta dārzā

Ideālās vietas meklējumi zemajai mandelei dārzā sākas ar saules ceļa novērošanu dažādos dienas laikos. Vislabākā vieta būs tā, kas ir pilnībā atklāta saulei no rīta līdz pat pēcpusdienai. Dienvidu nogāze ir klasiski ideāla vieta, jo tā nodrošina maksimālu saules insolāciju un dabisku ūdens noteci. Ja dārzs ir līdzens, tad jāizvēlas visatklātākā un saulainākā tā daļa, kas nav noēnota no ziemeļu vai austrumu puses ar ēkām vai augstiem kokiem. Rīta saule ir īpaši svarīga, jo tā ātri nožāvē rasu no lapām, tādējādi samazinot sēnīšu slimību risku.

Plānojot stādījumus, jāievēro pareizs attālums starp augiem. Zemā mandele ir jāstāda pietiekami tālu no citiem lieliem krūmiem un kokiem, lai tie, augot lielāki, neradītu konkurenci par gaismu. Ja mandele tiek stādīta grupā, arī starp pašiem krūmiem jāatstāj pietiekami daudz vietas, lai tie, sasniedzot pilnu izmēru, nenoēnotu viens otru. Sabiezināts stādījums ne tikai pasliktina apgaismojumu, bet arī traucē gaisa cirkulāciju, kas ir vēl viens faktors, kas veicina slimību attīstību.

Ainaviski zemā mandele lieliski izskatās kā soliteraugs zālienā, kur tā var netraucēti saņemt gaismu no visām pusēm un pilnībā parādīt savu skaisto, noapaļoto formu. Tā ir efektīva arī akmensdārzos vai uz nogāzēm, kur tās sausumizturība un gaismas prasības tiek pilnībā apmierinātas. Stādot to pie ēkas dienvidu sienas, var nodrošināt papildu siltumu un aizsardzību no vēja, kas arī labvēlīgi ietekmēs tās augšanu un ziedēšanu. Jāizvairās tikai no vietām zem jumta pārkarēm, kur var trūkt dabīgo nokrišņu.

Ir svarīgi atcerēties, ka gaismas prasības nemainās visa gada garumā. Arī vasaras otrajā pusē un rudenī, kad krūms aktīvi veido nākamā gada ziedpumpurus, tam ir nepieciešams pietiekams apgaismojums. Ja šajā laikā krūms tiek noēnots, piemēram, ar izaugušām vasaras puķēm vai citiem augiem, tas var negatīvi ietekmēt nākamā pavasara ziedēšanas kvalitāti. Tāpēc, plānojot kompozīciju, jāņem vērā visu augu augstums un platums to pilnbriedā.

Gaismas trūkuma sekas

Viena no pirmajām un acīmredzamākajām gaismas trūkuma pazīmēm ir ziedēšanas pavājināšanās. Krūms, kas iepriekšējos gados bagātīgi ziedējis, pēkšņi sāk ziedēt daudz skopāk, vai arī ziedi veidojas tikai tajos zaros, kas saņem vairāk gaismas. Ziedi var būt arī mazāki un bālāki nekā parasti. Kritiskos gadījumos, kad ēnojums ir ļoti spēcīgs, ziedēšana var izzust pavisam, jo augam vienkārši nepietiek enerģijas, lai izveidotu ziedpumpurus. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc mandele, kas iestādīta ēnainā vietā, nekad nesasniegs savu dekoratīvo maksimumu.

Kā jau minēts, gaismas trūkums ietekmē arī krūma augšanas veidu. Zari stiepjas gaismas virzienā, kļūstot gari, tievi un neproporcionāli. Vainags kļūst skrajš, zaudējot savu raksturīgo blīvo, sfērisko formu. Apakšējie zari, kas saņem vismazāk gaismas, sāk atmirt un nokalst. Lapas uz ēnā augošiem dzinumiem ir bālākas, zaudējot savu piesātināti zaļo krāsu. Šāds krūms kopumā izskatās nīkulīgs un neveselīgs.

Ēnainā un mitrā vidē daudz labāk jūtas dažādi slimību ierosinātāji. Sēnīšu slimības, piemēram, miltrasa un dažādas plankumainības, daudz biežāk skar ēnā augošus augus, jo to lapotne pēc lietus ilgi paliek mitra. Novājināts, izstīdzējis krūms ir arī vieglāks mērķis kaitēkļiem, piemēram, laputīm. Spēcīgā ēnojumā auga imunitāte ir pazemināta, un tas sliktāk spēj pretoties gan slimībām, gan kaitēkļu uzbrukumiem.

Ja ir konstatēts, ka zemā mandele cieš no gaismas trūkuma, labākais risinājums ir to pārstādīt uz piemērotāku, saulaināku vietu. Pārstādīšanu vislabāk veikt agrā pavasarī vai rudenī, auga miera periodā. Ja pārstādīšana nav iespējama, var mēģināt uzlabot apgaismojumu, apzāģējot vai izretinot apkārtējos kokus un krūmus, kas rada ēnu. Tomēr jāatceras, ka šāds risinājums var būt īslaicīgs, jo augi turpinās augt.

Ko darīt, ja nav ideālas vietas?

Ja dārzā nav ideālas, pilnībā saulainas vietas, kas atbilstu visām zemās mandeles prasībām, ir jāmeklē kompromiss. Var izvēlēties vietu, kas ir daļēji noēnota, bet kur saule spīd vismaz pusi dienas, ideālā gadījumā – dienas pirmajā pusē. Rīta saule ir svarīgāka par vakara sauli. Pat 4-5 stundas tiešas saules gaismas dienā ir labāk nekā pilnīga ēna. Šādos apstākļos ziedēšana, iespējams, nebūs tik elpu aizraujoša kā pilnā saulē, bet krūms joprojām varēs augt un attīstīties.

Izvēloties vietu ar daļēju noēnojumu, ir īpaši svarīgi pievērst uzmanību labai gaisa cirkulācijai. Jāizvairās no noslēgtiem pagalmiem vai stūriem, kur gaiss stagnē. Laba ventilācija palīdzēs ātrāk nožūt lapām un samazinās sēnīšu slimību risku, kas daļēji kompensēs gaismas trūkumu. Šādos apstākļos arī krūma vainaga veidošanai un regulārai retināšanai ir vēl lielāka nozīme, lai uzlabotu gaisa plūsmu vainaga iekšienē.

Var izmantot arī dažādus paņēmienus, lai palielinātu gaismas daudzumu. Piemēram, ja mandele aug pie sienas, to var nokrāsot gaišā krāsā, kas atstaros saules gaismu uz krūmu. Apkārt krūmam var izveidot mulčas slāni no gaišiem materiāliem, piemēram, gaišas šķeldas vai oļiem, kas arī daļēji atstaros gaismu uz lapotnes apakšējo daļu. Šie ir nelieli uzlabojumi, bet kopumā tie var nedaudz uzlabot situāciju.

Ja dārzs ir ļoti ēnains un piemērotas vietas zemajai mandelei nav, iespējams, ir vērts apsvērt citu, ēncietīgāku krūmu audzēšanu. Nav vērts mocīt gaismmīlošu augu tam nepiemērotos apstākļos, jo tas nekad nesniegs gaidīto rezultātu un radīs tikai vilšanos. Dārzā ir daudz skaistu krūmu, kas lieliski jūtas arī daļējā vai pilnīgā ēnā. Tomēr, ja ir kaut neliels saulains laukums, zemā mandele noteikti ir pelnījusi vietu tajā.

📷  Le.Loup.Gris, CC BY-SA 3.0, via Wikimedia Commons