Zeltītās rozes stādīšana un pavairošana

Zeltītās rozes, kas pazīstama ar savu agrīno un elpu aizraujošo pavasara ziedēšanu, veiksmīga audzēšana sākas ar pareizu stādīšanu un prasmīgu pavairošanu. Šis process nav sarežģīts, taču prasa uzmanību detaļām, kas nodrošinās auga veiksmīgu ieaugšanos un turpmāko attīstību. Pareizi izvēlēta vieta, rūpīgi sagatavota augsne un pareizs stādīšanas dziļums ir tie trīs vaļi, uz kuriem balstās veselīga un krāšņi ziedoša krūma izveide. Savukārt, apgūstot pavairošanas metodes, tu vari ne tikai palielināt šo skaisto rožu skaitu savā dārzā, bet arī dalīties ar tām ar draugiem un radiem, dāvājot viņiem daļiņu no sava dārza zelta. Šajā rakstā aplūkosim galvenos soļus un nosacījumus, kas jāievēro, lai zeltītās rozes stādīšana un pavairošana vainagotos panākumiem.

Ideālās stādīšanas vietas izvēle

Pareizas vietas izvēle ir pirmais un, iespējams, svarīgākais solis, lai nodrošinātu zeltītās rozes ilgu un veselīgu mūžu. Šī roze ir izteikta saulmīle, tādēļ tai nepieciešama vieta, kur tā var baudīt tiešu saules gaismu vismaz sešas līdz astoņas stundas dienā. Pietiekams saules daudzums ir izšķirošs bagātīgai ziedēšanai un spēcīgai augšanai, jo gaisma veicina fotosintēzi un enerģijas ražošanu. Vietā, kur ir pārāk daudz ēnas, krūms augs vājš, stīdzēs uz gaismas pusi, un ziedēšana būs ļoti skopa vai pat izpaliks pavisam.

Otrs svarīgs faktors ir aizsardzība no valdošajiem vējiem. Lai gan zeltītā roze ir izturīgs krūms, stiprs un pastāvīgs vējš var lauzt zarus, bojāt lapas un ziedus, kā arī veicināt augsnes izžūšanu ap saknēm. Ideāla vieta būtu pie ēkas dienvidu vai rietumu sienas, blakus sētai vai citu lielāku, vēju aizturošu augu grupai. Šāda aizsardzība ne tikai pasargās augu mehāniski, bet arī radīs labvēlīgāku mikroklimatu, kas veicinās labāku augšanu un pārziemošanu.

Ne mazāk svarīga ir laba gaisa cirkulācija ap krūmu. Lai gan ir nepieciešama aizsardzība no stipriem vējiem, pilnīgs gaisa nekustīgums nav vēlams. Stāvošs un mitrs gaiss var veicināt dažādu sēnīšu slimību, piemēram, miltrasas un melnplankumainības, attīstību. Tāpēc izvairies stādīt rozi pārāk saspiesti starp citiem augiem vai ēku stūros, kur gaisa plūsma ir ierobežota. Nodrošini pietiekami daudz vietas ap krūmu, lai gaiss varētu brīvi cirkulēt un lapotne pēc lietus ātri nožūtu.

Plānojot stādīšanas vietu, jāņem vērā arī auga pieauguša krūma izmēri. Zeltītā roze var sasniegt 1,5 līdz 2 metru augstumu un platumu, veidojot plašu, izplestu krūmu ar eleganti noliektiem zariem. Tāpēc, stādot to, paredzi pietiekami daudz vietas, lai tā varētu brīvi attīstīties, nespiežoties pie citiem augiem, celiņiem vai ēku sienām. Pārāk tuva stādīšana var nomākt gan pašu rozi, gan tās kaimiņus, kā arī apgrūtināt kopšanas darbus nākotnē.

Augsnes sagatavošana

Zeltītā roze vislabāk jutīsies auglīgā, labi drenētā un nedaudz skābā vai neitrālā augsnē ar pH līmeni no 6.0 līdz 7.0. Pirms stādīšanas ir ļoti svarīgi rūpīgi sagatavot augsni, jo tas ieliks pamatu auga veselībai daudzu gadu garumā. Vislabāk stādīšanas bedri sākt gatavot jau dažas nedēļas pirms plānotās stādīšanas, ļaujot augsnei “nosēsties”. Bedrei jābūt vismaz divreiz platākai un pusotras reizes dziļākai nekā stāda sakņu kamolam, aptuveni 50-60 cm diametrā un dziļumā.

Ja dārza augsne ir smaga un mālainas, to nepieciešams uzlabot, lai nodrošinātu labu drenāžu un novērstu ūdens stagnāciju pie saknēm. Šādā augsnē ūdens uzkrājas, izspiežot skābekli, kas ir vitāli nepieciešams sakņu elpošanai, un var izraisīt sakņu pūšanu. Lai to uzlabotu, izrakto zemi sajauc ar rupju smilti, kompostu un neitralizētu kūdru. Šāds maisījums padarīs augsni irdenāku, gaisa caurlaidīgāku un novadīs lieko mitrumu no sakņu zonas.

Savukārt, ja augsne ir pārāk viegla un smilšaina, tā slikti saglabā mitrumu un barības vielas. Šādā gadījumā augsne jāielabo, pievienojot tai bagātīgu organisko materiālu, piemēram, labi sadalījušos kompostu, kūtsmēslus vai melnzemi. Organiskās vielas darbojas kā sūklis, uzsūcot un saglabājot mitrumu, kā arī lēnām atbrīvojot barības vielas, kas nepieciešamas auga augšanai. Papildus var pievienot arī nedaudz māla, kas palīdzēs uzlabot augsnes struktūru un ūdens noturību.

Pirms stādīšanas sagatavotajā augsnes maisījumā ieteicams iestrādāt arī komplekso minerālmēslojumu, kas paredzēts rozēm, vai arī ilgstošas iedarbības mēslojuma granulas. Tas nodrošinās jauno stādu ar nepieciešamajām barības vielām sākotnējā augšanas posmā un veicinās ātrāku un spēcīgāku sakņu sistēmas attīstību. Vienmēr ievēro uz mēslojuma iepakojuma norādītās devas, lai nepārdozētu un neapdedzinātu jaunās saknītes.

Stādīšanas process

Labākais laiks zeltītās rozes stādīšanai ir pavasaris, kad augsne jau ir iesilusi un vairs nedraud stipras salnas, vai arī rudens, apmēram 4-6 nedēļas pirms paredzamā sala iestāšanās. Rudens stādīšana ļauj augam iesakņoties jaunajā vietā, kamēr augsne vēl ir silta, un pavasarī tas varēs uzreiz veltīt visu enerģiju augšanai. Stādot konteinerstādu, to var darīt visas sezonas garumā, taču karstā vasaras laikā būs nepieciešama īpaši rūpīga un regulāra laistīšana.

Pirms stādīšanas stādu nepieciešams sagatavot. Ja tas ir konteinerstāds, to kārtīgi aplaista, lai sakņu kamols būtu mitrs un to būtu vieglāk izņemt no poda. Ja stādam ir kailas saknes, tās pirms stādīšanas uz dažām stundām iemērc ūdenī. Pirms ievietošanas bedrē, apskata saknes un ar asām dārza šķērēm nogriež visus bojātos vai pārāk garos sakņu galus. Tas stimulēs jaunu, smalkāku saknīšu veidošanos.

Stādīšanas bedres apakšā izveido nelielu pauguriņu no sagatavotās augsnes. Uz šī pauguriņa uzmanīgi izvieto stāda saknes, cenšoties tās vienmērīgi izkliedēt uz visām pusēm. Vissvarīgākais stādīšanas procesā ir pareizs dziļums. Potējuma vietai (sabiezinājumam starp sakņu kakliņu un dzinumu sākumu) jāatrodas apmēram 5 centimetrus zem augsnes līmeņa. Šāds dziļums pasargās potējuma vietu no izsalšanas ziemā un veicinās papildu sakņu veidošanos.

Kad stāds ir pareizi novietots, bedri pamazām pilda ar sagatavoto augsni, ik pa laikam viegli pieblīvējot, lai neveidotos gaisa kabatas ap saknēm. Kad bedre ir pilna, augsni ap stādu viegli piemīda un izveido nelielu apdobi jeb “bļodiņu” ūdenim. Pēc stādīšanas augu bagātīgi aplaista, izlietojot vismaz vienu spaini ūdens. Laistīšana nodrošinās labu sakņu kontaktu ar augsni un palīdzēs augam ātrāk ieaugties. Pēc laistīšanas, kad ūdens iesūcies, apdobi var mulčēt ar kompostu vai kūdru.

Pavairošana ar spraudeņiem

Zeltītās rozes pavairošana ar spraudeņiem ir viena no populārākajām un efektīvākajām metodēm, kas ļauj iegūt jaunus augus ar tām pašām īpašībām, kādas piemīt mātesaugam. Vislabākais laiks spraudeņu griešanai ir vasaras vidus, pēc ziedēšanas, kad jaunie dzinumi ir daļēji pārkoksnējušies – tie ir pietiekami nobrieduši, lai nesavīstu, bet vēl nav pilnībā cieti. Izvēlies spēcīgu un veselīgu viengadīgu dzinumu, kas šogad ir ziedējis, un nogriez to no krūma.

No nogrieztā dzinuma sagatavo spraudeņus, katru apmēram 15-20 cm garumā. Spraudenim jābūt ar vismaz trim līdz četrām lapu žāklēm jeb “actiņām”. Augšējo griezumu veic slīpi, apmēram 1 cm virs augšējā pumpura, bet apakšējo griezumu – taisni, tieši zem apakšējā pumpura. No spraudeņa apakšējās daļas noņem visas lapas, atstājot tikai vienu vai divas lapu pārus augšpusē. Ja atstātās lapas ir lielas, tās var saīsināt uz pusi, lai samazinātu mitruma iztvaikošanu.

Lai veicinātu sakņu veidošanos, spraudeņa apakšējo galu ieteicams iemērkt speciālā sakņošanās hormonā, kas nopērkams dārzkopības veikalos. Šis pulveris vai šķidrums stimulēs ātrāku un spēcīgāku sakņu sistēmas attīstību. Pēc tam spraudeņus sprauž iepriekš sagatavotā substrātā, kas sastāv no kūdras un smilts vai perlīta maisījuma. Substrātam jābūt vieglam, gaisa caurlaidīgam un pastāvīgi nedaudz mitram, bet ne slapjam.

Lai nodrošinātu augstu gaisa mitrumu, kas ir būtisks sekmīgai sakņošanai, spraudeņu kasti vai podu pārklāj ar caurspīdīgu plastmasas maisiņu vai stikla burku, izveidojot mini siltumnīcu. Regulāri vēdini to, lai neveidotos pelējums. Novieto spraudeņus gaišā, siltā vietā, bet pasargā no tiešiem saules stariem. Sakņošanās parasti notiek 4-8 nedēļu laikā, un par to liecinās jaunu lapiņu parādīšanās. Pēc apsakņošanās jaunos stādiņus pakāpeniski pieradina pie āra apstākļiem.

📷 Meneerke bloem, CC BY-SA 3.0, via Wikimedia Commons