Ugunskrūma ziemošana

Ugunskrūms ir iecienīts tā mūžzaļās lapotnes un košo ogu dēļ, kas rotā dārzu pat drūmākajos ziemas mēnešos. Lai gan vairums šķirņu ir pietiekami salcietīgas, lai pārziemotu mūsu klimatiskajos apstākļos, veiksmīga ziemošana ir atkarīga no vairākiem faktoriem, ieskaitot pareizu sagatavošanos rudenī. Īpaši jauniem, nesen stādītiem krūmiem un tiem, kas aug mazāk aizsargātās vietās vai konteineros, ir nepieciešama papildu uzmanība, lai tie neskartu pārdzīvotu salu un aukstos vējus. Pareiza sagatavošana ziemai ne tikai pasargā augu no bojājumiem, bet arī nodrošina, ka pavasarī tas pamodīsies spēcīgs un gatavs jaunajai augšanas sezonai.

Veiksmīgas ziemošanas pamats tiek ielikts jau vasaras otrajā pusē un rudenī. Ir svarīgi pārtraukt jebkādu mēslošanu ar slāpekli jau augusta sākumā. Slāpeklis stimulē jaunu dzinumu augšanu, kas līdz salam nepaspēj pārkoksnēties, tāpēc tie ir ļoti jutīgi pret salu un viegli nosalst. Tā vietā rudenī var lietot kāliju saturošu mēslojumu, kas palīdz dzinumiem nobriest un uzlabo auga kopējo ziemcietību. Pareizs barības vielu režīms ir būtisks, lai augs varētu uzkrāt nepieciešamās rezerves ziemas periodam.

Vēl viens izšķirošs faktors ir mitruma nodrošināšana. Mūžzaļie augi, tostarp ugunskrūms, turpina iztvaikot mitrumu caur lapām arī ziemā, īpaši saulainās un vējainās dienās. Ja augsne ir sasalusi un saknes nespēj uzņemt ūdeni, augs var ciest no fizioloģiskā sausuma un vienkārši izkalst. Tāpēc, ja rudens ir sauss, pirms zemes sasalšanas ir obligāti jāveic pamatīga, dziļa laistīšana. Šī “mitruma uzlādes” laistīšana nodrošina pietiekamas ūdens rezerves sakņu zonā visam ziemas periodam.

Visbeidzot, ir jāņem vērā arī atrašanās vietas nozīme. Ugunskrūmi, kas iestādīti no vējiem pasargātā vietā, piemēram, pie ēkas sienas, pārziemos daudz labāk nekā tie, kas aug atklātā, vējainā laukā. Vējš pastiprina sala iedarbību un veicina mitruma zudumu no lapām. Ja augs ir iestādīts neaizsargātā vietā, ir vērts apsvērt aizsargbarjeru izveidi no agrotīkla vai citiem materiāliem, kas samazinās vēja ietekmi, bet neaizsegs gaismu.

Auga sagatavošana rudenī

Rudens ir laiks, kad ugunskrūms aktīvi gatavojas ziemas miera periodam, un mūsu uzdevums ir tam palīdzēt. Pēc pirmajām nopietnajām salnām, bet pirms pastāvīga sala iestāšanās, ir ieteicams mulčēt augsnes virskārtu ap krūma pamatni. Mulčēšanai var izmantot sausu kūdru, kompostu, priežu mizas vai pat sausas lapas. Mulčas slānim jābūt apmēram 10-15 centimetrus biezam. Tas palīdzēs aizsargāt sakņu sistēmas augšējo daļu no krasām temperatūras svārstībām un dziļas sasalšanas.

Pirms mulčēšanas ir svarīgi sakopt apdobi ap krūmu. Jāsavāc visas nobirušās lapas, īpaši, ja iepriekšējā sezonā augs ir slimojs ar kraupi vai citām sēnīšu slimībām. Tīra apdobe samazina slimību ierosinātāju pārziemošanas iespējas. Šajā laikā var arī veikt vieglu sanitāro apgriešanu, izgriežot visus bojātos, slimību skartos vai nolūzušos zarus, taču galveno formas veidošanas apgriešanu labāk atstāt uz pavasari vai vasaras sākumu.

Svarīgs rudens darbs, kā jau minēts, ir pamatīga laistīšana. To veic oktobra beigās vai novembra sākumā, pirms augsne sāk sasalt. Mērķis ir piesātināt augsni ar mitrumu pēc iespējas dziļāk, lai augam pietiktu ūdens visai ziemai. Šī laistīšana ir īpaši svarīga jaunajiem stādiem, kuru sakņu sistēma vēl nav pilnībā attīstījusies un spējīga uzņemt mitrumu no dziļākiem slāņiem. Šis solis ir viens no svarīgākajiem veiksmīgai pārziemošanai.

Ja ugunskrūms tiek audzēts kā dzīvžogs, pārliecinies, ka tas nav pārāk blīvi saaudzis, kas varētu aizturēt smagu, slapju sniegu. Slapja sniega svars var nolauzt zarus un deformēt krūmu. Ja tiek prognozēts stiprs sniegputenis, dzīvžogu var viegli apjozt ar auklu, lai zari turētos kopā un būtu izturīgāki pret sniega slodzi. Pēc stipras snigšanas ir ieteicams lieko sniegu uzmanīgi nokratīt no zariem.

Aizsardzība pret salu un ziemas sauli

Galvenie ugunskrūma ienaidnieki ziemā ir ne tik daudz zema temperatūra, cik auksts, žāvējošs vējš un spilgta ziemas saule. Saulainās februāra un marta dienās, kad saule jau silda diezgan spēcīgi, bet zeme vēl ir sasalusi, notiek intensīva mitruma iztvaikošana no lapām. Tā kā saknes nespēj kompensēt šo mitruma zudumu, lapas un jaunie dzinumi var apdegt un nokalst. Šo parādību sauc par ziemas apdegumu jeb fizioloģisko sausumu.

Lai pasargātu augu no ziemas apdegumiem, to var apsegt ar aizsargmateriālu. Šim nolūkam vislabāk der elpojoši materiāli, piemēram, baltais agrotīkls, niedru vai salmu paklāji, vai pat veci palagi. Materiālu uzklāj uz karkasa, kas izveidots ap augu, lai tas nesaskartos ar lapām un nespiestu zarus. Nekādā gadījumā nedrīkst izmantot polietilēna plēvi, jo zem tās veidojas kondensāts, un augs var izsust un sapelēt.

Piesegšana ir īpaši svarīga jauniem krūmiem pirmajos divos vai trīs gados pēc iestādīšanas, kamēr tie nav pilnībā aklimatizējušies. Tāpat piesegšana ir nepieciešama augiem, kas iestādīti atklātās, vējainās vietās, kā arī dienvidu pusē, kur tie ir pakļauti vislielākajai saules iedarbībai. Piesegumu uzliek, kad gaisa temperatūra stabili noslīdējusi zem nulles, un noņem pavasarī, mākoņainā dienā, lai augs pakāpeniski pierastu pie tiešiem saules stariem.

Vēl viens veids, kā pasargāt augu no ziemas saules, ir tā ēnošana no dienvidu puses. To var panākt, izveidojot aizslietni no egļu zariem vai speciāla ēnošanas tīkla. Šī metode ir mazāk darbietilpīga nekā pilnīga apsegšana un ir pietiekami efektīva, lai novērstu vislielāko saules radīto stresu. Pareizi izvēlēta un savlaicīgi veikta aizsardzība ļaus ugunskrūmam sagaidīt pavasari ar veselīgu un zaļu lapotni.

Konteineros audzētu ugunskrūmu ziemošana

Konteineros audzēti ugunskrūmi ir daudz jutīgāki pret salu, jo to sakņu sistēma nav aizsargāta ar biezu zemes slāni, kas izolē no aukstuma. Mazā augsnes tilpumā temperatūra svārstās daudz straujāk, un saknes var viegli izsalt. Tāpēc konteineraugu ziemošanai ir jāpievērš īpaša uzmanība. Ja konteiners nav pārāk liels, visdrošākais variants ir pārvietot to uz vēsu, bet no sala pasargātu telpu, piemēram, neapkurināmu garāžu, pagrabu vai vēsu verandu, kur temperatūra turas nedaudz virs nulles.

Ja nav iespējams pārvietot konteineru telpās, tas ir jānosiltina. Vispirms konteineru noņem no aukstās zemes vai flīzēm, paliekot apakšā koka dēlīšus vai putuplasta plāksni. Pēc tam pašu konteineru var ietīt vairākās kārtās ar burbuļplēvi, džutas maisiem vai biezu agrotīklu. Ir svarīgi nosiltināt ne tikai sānus, bet arī poda augšpusi, uzberot biezu mulčas kārtu (kūdru, lapas, skujas) uz augsnes virsmas.

Vēl viena efektīva metode ir konteinera ierakšana zemē dārzā. Izrok bedri, kas ir nedaudz lielāka par konteineru, un ievieto to bedrē tā, lai poda augšējā mala būtu vienā līmenī ar zemes virsmu. Tukšumus ap podu aizpilda ar zemi vai kūdru. Šādā veidā auga saknes tiks pasargātas no sala tāpat kā gruntī augošiem augiem. Pavasarī konteineru atkal izrok.

Ziemas periodā konteineraugus laista ļoti reti, tikai tik daudz, lai neļautu augsnei pilnībā izžūt. Pārmērīga laistīšana var izraisīt sakņu pūšanu, īpaši, ja temperatūra ir tuvu nullei. Ja augs ziemo ārā, ir jāpārliecinās, ka konteinerā neuzkrājas lieks mitrums no lietus vai kūstoša sniega, kas sasalstot var sabojāt gan podu, gan auga saknes. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt labu drenāžu.

Pavasara atmoda un kopšana pēc ziemas

Pavasarī, kad sniegs ir nokusis un gaisa temperatūra sāk stabili turēties virs nulles, ir laiks pakāpeniski atbrīvot ugunskrūmu no ziemas seguma. Ir svarīgi to darīt pakāpeniski un mākoņainā dienā, lai augs, kas visu ziemu pavadījis tumsā, nepiedzīvotu šoku no spilgtās pavasara saules. Ja segums tiek noņemts pārāk ātri saulainā dienā, lapas var gūt apdegumus.

Pēc ziemas seguma noņemšanas rūpīgi apskati krūmu. Izgriez visus nosalušos, nokaltušos, nolūzušos vai slimību bojātos zarus. Šī ir sanitārā apgriešana, kas palīdz augam atgūties un novirzīt enerģiju jaunu, veselīgu dzinumu veidošanai. Ja ir nelieli sala bojājumi uz dzinumu galiem, tos apgriež līdz veselai, dzīvai koksnei.

Kad augsne ir pietiekami atkususi un apžuvusi, noņem veco mulčas slāni no krūma apdobes. Tas ļaus augsnei ātrāk iesilt un sāksies gaisa apmaiņa. Pēc tam augsni ap krūmu var viegli uzirdināt, cenšoties netraumēt saknes. Šis ir arī īstais laiks pirmajai pavasara mēslošanai, iestrādājot augsnē kompostu vai komplekso minerālmēslojumu, lai nodrošinātu augam spēku jaunās sezonas sākumam.

Pavasarī rūpīgi seko līdzi augsnes mitrumam. Ja pavasaris ir sauss, nepieciešams atsākt regulāru laistīšanu, lai palīdzētu augam atjaunoties pēc ziemas stresa un veiksmīgi uzsākt augšanu. Pareiza kopšana pēc ziemas ir tikpat svarīga kā sagatavošanās tai, jo tā ieliek pamatus veselīgai un krāšņai augšanas sezonai. Veltot nedaudz uzmanības savam ugunskrūmam pavasarī, tu tiksi atalgots ar bagātīgu ziedēšanu un ogu ražu.