Tulpju gaismas prasības

Gaisma ir viens no fundamentālajiem faktoriem, kas nosaka augu dzīvotspēju, augšanu un attīstību. Tulpēm, kas ir tipiski pavasara ziedi, saules gaismai ir izšķiroša nozīme, jo tā nodrošina enerģiju visiem dzīvības procesiem, sākot no dīgšanas un beidzot ar barības vielu uzkrāšanu sīpolā nākamajam gadam. Izpratne par to, cik daudz gaismas tulpēm nepieciešams un kā gaismas trūkums vai pārbagātība ietekmē to attīstību, ir būtiska, lai izvēlētos optimālu stādīšanas vietu un nodrošinātu krāšņu un veselīgu ziedēšanu. Profesionāla pieeja gaismas režīma nodrošināšanai ļaus pilnībā atklāt katras tulpju šķirnes potenciālu un izvairīties no daudzām audzēšanas problēmām.

Saules gaisma ir galvenais enerģijas avots fotosintēzes procesam, kura laikā auga zaļās daļas, galvenokārt lapas, pārvērš gaismas enerģiju, ūdeni un oglekļa dioksīdu organiskajās vielās, piemēram, cukuros. Šīs vielas tiek izmantotas gan auga augšanai un ziedēšanai attiecīgajā sezonā, gan arī kā enerģijas rezerve, kas tiek uzkrāta sīpolā. Tieši no šīm rezervēm ir atkarīgs, cik spēcīgs būs nākamā gada dzinums un cik liels un kvalitatīvs būs zieds. Nepietiekama apgaismojuma apstākļos fotosintēze notiek mazāk intensīvi, un sīpols nespēj uzkrāt pietiekami daudz barības vielu, kas neizbēgami noved pie ziedēšanas pavājināšanās nākamajos gados.

Gaisma ietekmē arī tulpju ziedu krāsas intensitāti. Saulainā vietā augušu tulpju ziedi būs daudz košāki un piesātinātāki nekā tiem augiem, kas auguši ēnā. Tas īpaši attiecas uz sarkanajiem, oranžajiem un dzeltenajiem toņiem. Saules gaisma stimulē pigmentu veidošanos ziedlapiņās, kas nosaka to krāsu. Turklāt pietiekams apgaismojums veicina spēcīgu un izturīgu ziedkātu veidošanos.

Gaismai ir svarīga loma arī auga augšanas virziena noteikšanā – šo parādību sauc par fototropismu. Augi vienmēr tiecas augt gaismas virzienā. Ja tulpes tiek iestādītas pārāk noēnotā vietā, to stublāji izstīdzēs, kļūs gari, tievi un vāji, jo augs centīsies “aizsniegt” saules gaismu. Šādi izstīdzējuši stublāji nespēj noturēt zieda smagumu, tie liecas un lūst, īpaši vējainā vai lietainā laikā, zaudējot savu dekorativitāti.

Visbeidzot, saulaina un labi vēdināma vieta palīdz samazināt risku saslimt ar dažādām sēnīšu slimībām. Saule un vējš ātri nožāvē lapas pēc lietus vai rīta rasas, neļaujot attīstīties slimību ierosinātājiem, kuriem patīk mitra vide. Ēnainās un mitrās vietās, kur gaiss cirkulē slikti, slimību, piemēram, pelēkās puves, attīstības risks ir daudz augstāks. Tādējādi pareiza vietas izvēle ir arī svarīgs profilaktisks pasākums augu veselības uzturēšanā.

Ideālais apgaismojums un tā ietekme

Par ideālu vietu tulpju audzēšanai tiek uzskatīts atklāts, saulains laukums, kur augi saņem vismaz sešas stundas tiešu saules gaismu dienā. Vislabāk, ja saule apspīd dobi dienas pirmajā pusē, kad tā nav tik karsta un dedzinoša. Šādos apstākļos tulpes attīstās spēcīgas, ar īsiem un drukniem ziedkātiem, lieliem ziediem un intensīvu krāsu. Tās arī spēj maksimāli efektīvi veikt fotosintēzi un uzkrāt pietiekamas barības vielu rezerves sīpolā.

Ja tulpes tiek audzētas vietā, kur tiešas saules gaismas ir mazāk par sešām stundām dienā, tas tiek uzskatīts par daļēju noēnojumu. Šādos apstākļos var parādīties pirmās gaismas trūkuma pazīmes. Kā jau minēts, stublāji var sākt stīdzēt, kļūt garāki un vājāki. Ziedu krāsas var kļūt blāvākas, un paši ziedi var būt nedaudz mazāki nekā šķirnes aprakstā norādīts. Arī ziedēšanas periods var būt nedaudz īsāks.

Dziļā ēnā, piemēram, zem skuju kokiem vai ēku ziemeļu pusē, kur saule praktiski neiespīd, tulpes audzēt nav ieteicams. Pat ja pirmajā gadā pēc iestādīšanas tās uzziedēs, izmantojot sīpolā uzkrātās rezerves, tās nespēs atjaunot savus enerģijas krājumus. Rezultātā nākamajā gadā tās vai nu vispār neziedēs, vai arī izdzīs tikai dažas vārgas lapas. Ilgtermiņā šādā vietā tulpju sīpoli neizbēgami deģenerēsies un ies bojā.

Izvēloties stādīšanas vietu, jāņem vērā arī tas, kas tulpēm augs kaimiņos. Nestādi tās tuvu lieliem un ātraudzīgiem augiem, kas vasaras gaitā var radīt pārāk lielu noēnojumu. Pavasarī, kad tulpes aktīvi aug, daudzas ziemcietes un krūmi vēl nav pilnībā salapojuši, tādēļ gaisma tiek cauri. Tomēr pēc tulpju noziedēšanas, kad lapām vēl jāturpina barot sīpolu, apkārtējie augi var tās jau pilnībā noēnot, pārtraucot šo svarīgo procesu.

Tulpju audzēšana daļējā ēnā

Lai gan pilna saule ir ideāls variants, dažas tulpju grupas un šķirnes ir nedaudz tolerantākas pret daļēju noēnojumu un var veiksmīgi augt arī vietās ar mazāku saules gaismas daudzumu. Pie tādām pieskaitāmas, piemēram, daudzas botāniskās tulpes un to hibrīdi, kā arī agrās Triumfa un Darvina hibrīdu grupas šķirnes. Šīs tulpes bieži vien ir izturīgākas un mazāk prasīgas nekā mūsdienu sarežģītie hibrīdi, piemēram, pildītās vai papagaiļtulpes.

Lieliska vieta tulpju audzēšanai daļējā ēnā ir zem lapu kokiem vai lieliem krūmiem. Pavasarī, kad tulpes zied, koku zari vēl ir kaili, un saule brīvi tiek klāt stādījumiem. Vēlāk, kad koki pilnībā salapo un izveido blīvu ēnu, tulpju virszemes daļas jau ir nokaltušas, un sīpoli ir pārgājuši miera periodā. Šāda dabiska noēnošana vasaras karstumā pat ir labvēlīga, jo tā pasargā sīpolus no pārkaršanas augsnē.

Audzējot tulpes daļēji noēnotā vietā, jārēķinās ar dažām īpatnībām. Ziedēšana var sākties nedaudz vēlāk nekā saulainā vietā, bet tajā pašā laikā tā var ilgt nedaudz ilgāk, jo ziedi nav pakļauti karstajai dienas saulei un tik ātri nenovīst. Kā jau minēts, ziedkāti var būt nedaudz garāki, un krāsas – ne tik spilgtas. Tomēr, ja vieta saņem vismaz 4-5 stundas saules dienā, rezultāti joprojām var būt ļoti labi.

Izvēloties šķirnes audzēšanai daļējā ēnā, priekšroku dod šķirnēm ar spēcīgiem, ne pārāk augstiem ziedkātiem. Augstās šķirnes ēnā vairāk tieksies izstīdzēt un var kļūt nestabilas. Tāpat labāk izvēlēties šķirnes ar tīrām un spilgtām krāsām, jo pasteļtoņi un sarežģītas krāsu pārejas ēnā var neizcelties tik efektīgi. Rūpīgi plānojot, tulpes var kļūt par lielisku akcentu arī dārza ēnainākajās vietās.