Sparnotās tunbergijas stādīšana un pavairošana

Sparnotā tunbergija ir viens no tiem augiem, kas dārzam piešķir īpašu šarmu un vertikālu dimensiju, pateicoties tās spējai ātri vīties augšup pa jebkuru balstu. Tās stādīšana un pavairošana ir salīdzinoši vienkāršs process, kas pa spēkam pat iesācējiem dārzkopībā, taču, lai sasniegtu vislabākos rezultātus, ir jāzina daži būtiski knifi. Pareiza stādīšanas laika izvēle, atbilstošas augsnes sagatavošana un pareizas pavairošanas metodes nodrošinās, ka jau no paša sākuma ieliksi stabilu pamatu veselīga un bagātīgi ziedoša auga attīstībai. Neatkarīgi no tā, vai izvēlies audzēt to no sēklām vai pavairot ar spraudeņiem, rūpīga pieeja garantēs panākumus un ļaus priecāties par tās košajiem ziediem visas vasaras garumā.

Stādīšanas process sākas ar pareizās vietas izvēli, kas ir izšķiroša sparnotās tunbergijas labsajūtai. Šim augam nepieciešama saulaina, silta un no vēja pasargāta vieta, kur tas var saņemt vismaz sešas stundas tiešu saules gaismu dienā. Pirms stādīšanas ir rūpīgi jāsagatavo augsne – tai jābūt irdenai, auglīgai un ar labu ūdens caurlaidību. Ieteicams augsni uzrakt un ielabot ar kompostu vai sadalījušies kūtsmēsliem, kas ne tikai bagātinās to ar barības vielām, bet arī uzlabos tās struktūru.

Ja plāno audzēt sparnoto tunbergiju konteinerā vai iekaramajā podā, ir svarīgi izvēlēties pietiekami lielu trauku, lai nodrošinātu vietu sakņu sistēmas attīstībai. Minimālais ieteicamais poda diametrs ir apmēram 25-30 centimetri. Poda apakšā obligāti jābūt drenāžas caurumiem, lai novērstu liekā ūdens uzkrāšanos un sakņu puvi. Pirms augsnes iepildīšanas poda apakšā var iebērt nelielu slāni keramzīta vai oļu, kas vēl vairāk uzlabos drenāžu.

Jaunstādus atklātā laukā vai āra podos drīkst stādīt tikai pēc tam, kad ir pilnībā beigušās pavasara salnas un gaisa temperatūra stabili turas virs 10-15 grādiem pēc Celsija. Stādot vairākus augus blakus, ir jāievēro aptuveni 30-40 centimetru attālums starp tiem, lai nodrošinātu pietiekamu gaisa cirkulāciju un vietu augšanai. Pēc iestādīšanas augs ir kārtīgi jāaplej, lai augsne labi apliptu ap sakņu kamolu un veicinātu ātrāku ieaugšanos.

Jau stādīšanas brīdī ir svarīgi padomāt par balstu, pa kuru augs varēs vīties. To var uzstādīt tieši blakus augam dobē vai ievietot podā. Ja balsts tiek uzstādīts vēlāk, pastāv risks sabojāt jau izveidojušos sakņu sistēmu. Sākotnēji jaunos dzinumus var nākties maigi pietīt pie balsta, līdz tie paši sāk aktīvi ap to vīties.

Pavairošana ar sēklām

Sparnotās tunbergijas pavairošana ar sēklām ir vispopulārākā un vienkāršākā metode. Sēklas parasti sēj telpās vai apsildāmā siltumnīcā sešas līdz astoņas nedēļas pirms plānotās izstādīšanas ārā, kas parasti ir marta beigās vai aprīļa sākumā. Pirms sēšanas sēklas ieteicams uz 12-24 stundām iemērkt siltā ūdenī, jo tas paātrinās dīgšanas procesu. Šī procedūra mīkstina cieto sēklapvalku un ļauj mitrumam vieglāk iekļūt sēklā.

Sēšanai izmanto nelielus podiņus vai dēstu kasetes, kas piepildītas ar vieglu un barības vielām nabadzīgu dēstu audzēšanas substrātu. Katrā podiņā iesēj divas līdz trīs sēklas aptuveni viena centimetra dziļumā un viegli nosedz ar augsni. Pēc sēšanas augsne ir uzmanīgi jāsamitrina, izmantojot smidzinātāju, lai neizskalotu sēklas. Lai uzturētu nemainīgu mitrumu un siltumu, sējumus var pārklāt ar caurspīdīgu plēvi vai stiklu.

Optimālā temperatūra sēklu dīgšanai ir no 20 līdz 24 grādiem pēc Celsija. Šādos apstākļos pirmie asni parasti parādās 10 līdz 20 dienu laikā. Tiklīdz sēklas ir sadīgušas, pārsegu noņem, lai nodrošinātu labu gaisa cirkulāciju un novērstu “melnās kājas” slimības attīstību. Dēstiem ir jānodrošina ļoti labs apgaismojums, pretējā gadījumā tie var izstīdzēt un kļūt vāji. Ja dabiskā apgaismojuma nepietiek, var izmantot papildu apgaismojumu ar fito lampām.

Kad dēstiem ir izveidojušās pirmās divas īstās lapas (neskaitot dīgļlapas), tos var izpiķēt, atstājot katrā podiņā spēcīgāko stādu. Ja visi stādi ir spēcīgi, tos var uzmanīgi pārstādīt atsevišķos podiņos. Pirms izstādīšanas ārā jaunstādi ir pakāpeniski jānorūda, pieradinot tos pie āra apstākļiem. Tas palīdzēs augiem vieglāk adaptēties jaunajā vidē un izvairīties no augšanas stresa.

Pavairošana ar spraudeņiem

Sparnoto tunbergiju var pavairot arī ar galotņu spraudeņiem, kas ir labs veids, kā saglabāt konkrētu šķirni vai iegūt jaunus stādus no pārziemojoša mātesauga. Vislabākais laiks spraudeņu ņemšanai ir vasaras sākums vai vidus, kad augs ir aktīvās augšanas fāzē. Spraudeņus griež no veselīgiem, spēcīgiem dzinumiem, kas vēl nav sākuši ziedēt. Izvēlas aptuveni 10-15 centimetrus garu dzinuma galotni, nogriežot to tieši zem lapu mezgla.

No spraudeņa apakšējās daļas ir jānoņem visas lapas, atstājot tikai divus vai trīs lapu pārus pašā galotnē. Lielās lapas var apgriezt uz pusēm, lai samazinātu mitruma iztvaikošanu. Lai veicinātu sakņu veidošanos, spraudeņa apakšējo galu var iemērkt sakņošanās hormonā, lai gan tas nav obligāti, jo tunbergija apsakņojas diezgan viegli. Sagatavotos spraudeņus sprauž vieglā, mitrā substrātā, piemēram, kūdras un perlīta maisījumā.

Lai radītu spraudeņiem nepieciešamo mikroklimatu ar augstu gaisa mitrumu, podiņus ar spraudeņiem pārklāj ar caurspīdīgu plastmasas maisiņu vai novieto mini siltumnīcā. Tie jātur gaišā, bet no tiešiem saules stariem pasargātā vietā. Regulāri jāpārbauda substrāta mitrums un jāvėdina spraudeņi, lai novērstu pelējuma veidošanos. Saknes parasti izveidojas divu līdz četru nedēļu laikā.

Jauna augšanas pazīme – jaunu lapiņu parādīšanās – liecina, ka spraudenis ir veiksmīgi apsakņojies. Pēc tam pārsegu var pakāpeniski noņemt, pieradinot jauno augu pie normāliem istabas apstākļiem. Kad jaunais stāds ir pietiekami nostiprinājies un izveidojis labu sakņu sistēmu, to var pārstādīt lielākā podā vai, ja laika apstākļi atļauj, izstādīt ārā.

Sēklu ievākšana un uzglabāšana

Ja vēlies audzēt sparnoto tunbergiju arī nākamajā gadā, rudenī vari ievākt sēklas no sava auga. Sēklas veidojas noziedējušo ziedu vietā nelielās, apaļās sēklu pogaļās. Lai iegūtu kvalitatīvas sēklas, ir jāļauj dažiem ziediem noziedēt un veidot sēklas, nevis tos nogriezt. Sēklu pogaļas sākumā ir zaļas, bet, nogatavojoties, tās kļūst brūnas un sausas.

Īstais brīdis sēklu ievākšanai ir tad, kad pogaļas ir pilnībā nobrūnējušas un izžuvušas. Nogatavojušās pogaļas var viegli atvērt, un to iekšpusē atradīsies dažas melnas, grumbainas sēklas. Jāuzmanās, jo, pilnībā nogatavojoties, pogaļas var pašas atvērties un izkaisīt sēklas. Lai to novērstu, ap pogaļām, kas drīz nogatavosies, var aplikt nelielu papīra vai auduma maisiņu.

Pēc ievākšanas sēklas ir jāizžāvē, izberot tās plānā kārtā uz papīra un atstājot sausā, labi vēdināmā vietā uz dažām dienām. Tas ir svarīgi, lai novērstu pelējuma veidošanos uzglabāšanas laikā. Kad sēklas ir pilnībā sausas, tās iepako papīra maisiņā vai aploksnē, uzrakstot auga nosaukumu un ievākšanas gadu.

Sagatavotās sēklas jāuzglabā vēsā, sausā un tumšā vietā līdz nākamajam pavasarim. Vislabākā vieta ir ledusskapis vai neapkurināma telpa, kur temperatūra ir stabila. Pareizi uzglabātas, sparnotās tunbergijas sēklas saglabā dīgtspēju vairākus gadus, ļaujot tev katru pavasari no jauna izaudzēt šos krāšņos augus.

📷  Forest & Kim Starr, CC BY 3.0, via Wikimedia Commons