Sparnotās tunbergijas pārziemināšana

Sparnotā tunbergija, kas cēlusies no siltajiem Āfrikas reģioniem, mūsu klimatiskajos apstākļos nespēj pārciest ziemas salu un parasti tiek audzēta kā viengadīgs augs. Līdz ar pirmajām nopietnajām rudens salnām tās virszemes daļa aiziet bojā, un nākamajā pavasarī viss audzēšanas cikls jāsāk no jauna. Tomēr, ja ir vēlme un piemērotas telpas, šo krāšņo vīteņaugu ir iespējams saglabāt līdz nākamajai sezonai, pārnesot to ziemot telpās. Šis process prasa zināmas pūles un uzmanību, taču veiksmīgas pārziemināšanas rezultātā pavasarī tev būs jau pieaudzis un spēcīgs augs, kas sāks ziedēt daudz agrāk nekā no sēklām audzētie.

Pārziemināšanas process sākas ar pareizu laika izvēli auga pārnešanai uz telpām. Tas jādara pirms pirmajām gaidāmajām salnām, kad nakts temperatūra stabili sāk tuvoties 5-7 grādiem pēc Celsija. Pēkšņs sals var neatgriezeniski bojāt augu, tāpēc ir svarīgi sekot līdzi laika prognozēm. Ja augs audzis dārza dobē, tas uzmanīgi jāizrok, cenšoties pēc iespējas mazāk traumēt sakņu kamolu, un jāiestāda piemērota izmēra podā ar svaigu, vieglu augsni. Ja tunbergija jau aug podā, šis solis nav nepieciešams.

Pirms auga pārnešanas telpās, tas ir rūpīgi jāapgriež. Visi garie dzinumi jāsaīsina, atstājot aptuveni 15-20 centimetrus garus stumbrus. Šāda radikāla apgriešana ir nepieciešama vairāku iemeslu dēļ: tā samazina auga izmēru, padarot to kompaktāku un vieglāk novietojamu telpās; tā samazina slodzi uz sakņu sistēmu, kurai būs jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem; kā arī tā samazina risku, ka uz auga paliks kādi kaitēkļi vai slimību ierosinātāji.

Pirms galīgās ienešanas iekštelpās ir ļoti svarīgi rūpīgi pārbaudīt, vai uz auga nav palikuši kādi kaitēkļi, piemēram, laputis, tīklērces vai baltblusiņas. Ziemas apstākļos telpās tie var strauji savairoties un nodarīt lielu postu gan pašai tunbergijai, gan citiem istabas augiem. Profilaktiski augu var nomazgāt dušā ar siltu ūdeni vai apsmidzināt ar kādu dabīgu insekticīdu, piemēram, zaļo ziepju šķīdumu.

Pēc ienešanas telpās augam var novērot aklimatizācijas periodu, kura laikā tas var nomest daļu atlikušo lapu. Tas ir normāls process, jo augs pielāgojas jaunajiem gaismas un mitruma apstākļiem. Svarīgi ir nodrošināt tam mieru un pareizus apstākļus, lai tas varētu veiksmīgi pārziemot un pavasarī atsākt augšanu.

Piemērotas ziemošanas vietas izvēle

Veiksmīgas pārziemināšanas atslēga ir pareizas telpas izvēle, kurā augs pavadīs ziemas mēnešus. Ideālai ziemošanas vietai jābūt gaišai un vēsai. Optimālā temperatūra ir no 10 līdz 15 grādiem pēc Celsija. Šāda pazemināta temperatūra palīdz augam ieiet miera periodā, palēninot tā dzīvības procesus un ļaujot tam uzkrāt spēkus nākamajai sezonai. Ja temperatūra būs pārāk augsta, augs turpinās augt, bet gaismas trūkuma dēļ jaunie dzinumi būs vāji, izstīdzējuši un bāli.

Gaiša vieta ir tikpat svarīga kā vēsums. Vislabākā būtu dienvidu vai rietumu puses palodze neapkurināmā verandā, stiklotā lodžijā vai gaišā pagrabā ar logu. Ja nav pieejama pietiekami gaiša vieta, var izmantot papildu apgaismojumu ar fito lampām, nodrošinot augam vismaz 10-12 stundas gaismas dienā. Tomēr jāatceras, ka papildu apgaismojums var stimulēt augšanu, kas miera periodā nav vēlama, tāpēc to lieto tikai tad, ja dabiskās gaismas ir kritiski maz.

Jāizvairās no auga novietošanas blakus apkures ierīcēm, piemēram, radiatoriem vai sildītājiem. Karstais un sausais gaiss ne tikai veicinās nevēlamu augšanu, bet arī radīs ideālus apstākļus kaitēkļu, īpaši tīklērces, attīstībai. Tāpat augs jāpasargā no caurvēja, kas var izraisīt straujas temperatūras svārstības un kaitēt augam.

Pārziemināšanas telpai jābūt ar labu ventilāciju, lai novērstu pelējuma un sēnīšu slimību attīstību, kas var rasties stāvošā, mitrā gaisā. Laiku pa laikam telpa ir jāizvēdina, taču jārūpējas, lai augs šajā laikā neatrastos tiešā aukstā gaisa plūsmā.

Kopšana ziemas periodā

Kopšana ziemas mēnešos ir minimāla un krasi atšķiras no kopšanas vasarā. Galvenais princips ir nodrošināt augam miera periodu. Svarīgākais aspekts ir laistīšana, kurai jābūt ļoti ierobežotai. Augs jālaista reti, tikai tik daudz, lai nepieļautu pilnīgu sakņu kamola izžūšanu. Pirms katras laistīšanas reizes jāpārliecinās, ka augsnes virskārta ir kārtīgi izžuvusi vairāku centimetru dziļumā. Atkarībā no telpas temperatūras un mitruma, tas var būt reizi divās, trīs vai pat četrās nedēļās.

Pārmērīga laistīšana ziemā ir visbiežākais iemesls, kāpēc pārziemināšana neizdodas. Vēsos apstākļos un bez aktīvas augšanas augs patērē ļoti maz ūdens, un liekais mitrums ātri noved pie sakņu puves, no kuras augu ir gandrīz neiespējami glābt. Vienmēr labāk ir nedaudz iekaltēt nekā pārliet. Ja rodas šaubas, labāk nogaidīt vēl dažas dienas pirms laistīšanas.

Mēslošana ziemas periodā nav nepieciešama vispār. Augs atrodas miera stāvoklī, un papildu barības vielas tam nav vajadzīgas. Mēslošana var pat kaitēt, jo neizmantotās barības vielu sāļi uzkrājas augsnē un var bojāt saknes. Mēslošanu atsāk tikai pavasarī, kad augs pamostas un parādās pirmās jaunās augšanas pazīmes.

Visu ziemas periodu laiku pa laikam ir jāapskata augs, lai pārliecinātos, ka tam neuzbrūk kaitēkļi. Sausais iekštelpu gaiss ir īpaši labvēlīgs tīklērcēm. Ja pamanīti kaitēkļi, tie nekavējoties jāapkaro ar piemērotiem līdzekļiem. Tāpat ir jānoņem visas nobirušās vai dzeltējošās lapas, lai novērstu puves attīstību.

Pavasara atmodināšana

Tuvojoties pavasarim, parasti februāra beigās vai marta sākumā, augs pamazām sāk mosties no ziemas miera. Par to liecina jaunu pumpuru parādīšanās un dzinumu augšanas sākums. Šis ir signāls, ka ir laiks pakāpeniski palielināt laistīšanas biežumu un atsākt mēslošanu. Sākotnēji laista nedaudz biežāk un atsāk mēslot ar pusi no ieteicamās devas, pakāpeniski to palielinot līdz normālai koncentrācijai.

Šis ir arī īstais laiks, lai veiktu auga veidojošo apgriešanu. Var izgriezt visus vājos, sausos vai bojātos dzinumus, kas izveidojušies ziemas laikā. Veselīgos dzinumus var nedaudz saīsināt, lai veicinātu kuplāku zarošanos un veidotu skaistu, kompaktu auga formu. Apgriešana stimulēs jaunu un spēcīgu dzinumu augšanu, kas vasarā bagātīgi ziedēs.

Ja nepieciešams, pavasarī augu var pārstādīt lielākā podā. Ja saknes ir pilnībā aizpildījušas veco podu un nāk ārā pa drenāžas caurumiem, ir laiks izvēlēties nākamo izmēru, kas ir par 2-4 centimetriem lielāks diametrā. Pārstādīšanai izmanto svaigu, barības vielām bagātu substrātu ziedošiem augiem. Pārstādīšana dos augam jaunu spēku un nodrošinās pietiekami daudz vietas sakņu attīstībai.

Pirms auga iznešanas atpakaļ ārā, tas ir atkal jānorūda. Kad laiks kļūst pietiekami silts un salnu draudi ir garām, sāk augu pakāpeniski pieradināt pie āra apstākļiem. Sākumā to iznes ārā uz dažām stundām ēnainā vietā, katru dienu pagarinot laiku un pakāpeniski pieradinot pie tiešiem saules stariem. Pēc apmēram nedēļu ilgas norūdīšanas augu var droši atstāt ārā tam paredzētajā vietā uz visu vasaru.

📷  Forest & Kim Starr, CC BY 3.0, via Wikimedia Commons