Slaidās papagaiļlapas pārziemināšana

Slaidās papagaiļlapas pārziemināšana ir būtisks uzdevums tiem dārzniekiem, kuri vēlas šo krāšņo, bet siltumu mīlošo augu saglabāt vairākus gadus. Tā kā šis augs nāk no tropu un subtropu reģioniem, tas nav sala izturīgs un Latvijas klimatiskajos apstākļos atklātā laukā ziemā iet bojā. Tādēļ, ja tas vasarā audzēts dārza dobē, apmalē vai konteinerā ārā, pirms pirmajām rudens salnām ir jāpieņem lēmums par tā turpmāko likteni. Veiksmīga pārziemināšana ļauj ne tikai saglabāt iemīļoto augu, bet arī nākamajā pavasarī iegūt daudz spēcīgāku un lielāku stādu, nekā audzējot to no sēklām vai jauna spraudeņa. Pareizi organizēts miera periods ir atslēga, lai augs pavasarī atmostos vesels un gatavs jaunai augšanas sezonai.

Ir divas galvenās pieejas, kā saglabāt slaido papagaiļlapu ziemā. Pirmā metode ir visa auga pārnešana uz telpām. Šī metode ir piemērota, ja augs vasarā audzēts podā vai konteinerā. Ja augs audzis dobē, to var mēģināt uzmanīgi izrakt un iestādīt podā. Otrā, daudz populārākā un vienkāršākā metode, ir mātesauga pavairošana ar spraudeņiem rudenī. Šajā gadījumā telpās tiek pārziemināti nevis lielie, pieaugušie augi, bet gan mazi, kompakti spraudeņi, kas pavasarī jau būs jauni, spēcīgi stādi. Šī metode ietaupa vietu un samazina risku pārnest uz telpām dārza kaitēkļus.

Neatkarīgi no izvēlētās metodes, augs uz telpām jāpārnes savlaicīgi, negaidot pirmās salnas. Gaisa temperatūras pazemināšanās zem +5 grādiem pēc Celsija augam jau var būt kritiska. Vislabāk to darīt septembra beigās vai oktobra sākumā, kad āra un iekštelpu temperatūras atšķirība vēl nav pārāk krasa. Pirms auga vai spraudeņu ienešanas telpās, tas rūpīgi jāapskata, vai uz tā nav kaitēkļu. Profilaktiski to var apskalot ar ūdens dušu un apstrādāt ar kādu videi draudzīgu insekticīdu.

Ziemas periodā slaidajai papagaiļlapai nepieciešams nodrošināt specifiskus apstākļus, kas atšķiras no vasaras augšanas perioda. Galvenais ir nodrošināt pēc iespējas vairāk gaismas, mērenu temperatūru un ievērojami samazināt laistīšanu. Šis ir miera periods, kad auga dzīvības procesi palēninās, un tam ir jāļauj atpūsties. Mēģinājumi stimulēt augšanu ziemā ar siltumu un bagātīgu laistīšanu visbiežāk beidzas ar auga novājināšanos, izstīdzēšanu un bojāeju.

Sagatavošanās ziemas periodam

Rūpīga sagatavošanās ir veiksmīgas pārziemināšanas pamats. Process jāsāk jau rudenī, krietnu laiku pirms prognozējamajām salnām. Ja augs vasaru pavadījis dobē, ir jāizlemj, vai pārziemināt visu augu vai tikai tā spraudeņus. Ja izvēle krīt par labu visam augam, tas uzmanīgi, ar pēc iespējas lielāku sakņu kamolu, jāizrok no zemes. Jācenšas minimāli traumēt saknes. Pēc izrakšanas augu iestāda piemērota izmēra podā ar labu drenāžu un svaigu, vieglu augsni. Pēc iestādīšanas to viegli aplaista.

Pirms auga pārvietošanas uz iekštelpām, tam nepieciešama pamatīga apgriešana. Visus dzinumus ieteicams saīsināt apmēram par pusi vai pat divām trešdaļām. Šāda spēcīga apgriešana samazina lapu masu, no kuras iztvaiko mitrums, un palīdz augam vieglāk pārciest stresu, kas saistīts ar pārstādīšanu un vides maiņu. Turklāt tas padara augu kompaktāku, un to ir vieglāk novietot uz palodzes. No nogrieztajiem dzinumiem var sagatavot spraudeņus pavairošanai, kas ir alternatīva vai papildu pārziemināšanas metode.

Ļoti svarīgs solis ir auga rūpīga pārbaude uz kaitēkļiem un slimībām. Dārzā augs var būt inficējies ar laputīm, tīklērcēm, baltblusiņām vai citiem kaitēkļiem, kurus noteikti nevajadzētu ienest telpās, kur tie var ātri izplatīties uz citiem istabas augiem. Rūpīgi apskatiet lapu apakšpuses un dzinumu galotnes. Pat ja vizuāli nekas nav redzams, profilaktiska apstrāde ir ļoti ieteicama. Augu var kārtīgi noskalot ar remdenu dušu un pēc tam apsmidzināt ar zaļo ziepju šķīdumu vai kādu citu saudzīgu insekticīdu.

Pēc iestādīšanas podā un apgriešanas, augu nevajadzētu uzreiz nest siltā istabā. Vēlams tam nodrošināt pārejas periodu vēsākā, bet gaišā vietā, piemēram, uz verandas, stiklotā balkonā vai gaišā garāžā. Tas ļaus augam pakāpeniski aklimatizēties jaunajiem apstākļiem. Tikai tad, kad āra temperatūra stabili tuvojas nullei, augu pārnes uz tā pastāvīgo ziemas mītni. Šāda pakāpeniska pāreja samazina stresu un palīdz augam labāk sagatavoties miera periodam.

Optimālie apstākļi ziemā

Lai slaidā papagaiļlapa veiksmīgi pārziemotu telpās, tai ir jānodrošina trīs galvenie apstākļi: maksimāli daudz gaismas, vēsa temperatūra un ļoti mērena laistīšana. Gaisma ir vissvarīgākais faktors, jo Latvijas ziemas ir tumšas, un gaismas trūkums ir galvenais iemesls, kāpēc augi izstīdzē, novājinās un iet bojā. Vislabākā vieta pārziemināšanai ir gaiša, vēsa palodze, ideālā gadījumā dienvidu, dienvidaustrumu vai dienvidrietumu pusē. Ja dabiskās gaismas ir par maz, var izmantot papildu apgaismojumu ar speciālajām fitolampām, nodrošinot augam 10-12 stundu garu gaismas dienu.

Temperatūras režīmam ziemā jābūt mērenam. Optimālā temperatūra pārziemināšanai ir no +10 līdz +15 grādiem pēc Celsija. Vēsāka temperatūra palēnina auga vielmaiņu un palīdz tam izturēt gaismas trūkumu, neizstīdzējot. Pārāk silta telpa (virs +20 grādiem) kombinācijā ar īsajām ziemas dienām provocēs vāju, stīgainu dzinumu veidošanos. Piemērotas vietas varētu būt gaiša, apsildāma lodžija, vēsa veranda vai vienkārši vēsākā istaba mājoklī. Svarīgi ir pasargāt augu no auksta caurvēja un no tieša karstuma, kas nāk no radiatoriem.

Laistīšanai ziemas periodā jābūt ļoti uzmanīgai un retākai. Tā kā augšanas procesi ir palēnināti un temperatūra ir zemāka, augs patērē ļoti maz ūdens. Pārliešana šajā laikā ir visbiežākā kļūda, kas noved pie sakņu puves un auga bojāejas. Augs jālaista tikai tad, kad augsnes virskārta ir pamatīgi izžuvusi vairāku centimetru dziļumā. Atkarībā no apstākļiem, laistīšana var būt nepieciešama tikai reizi divās, trijās vai pat četrās nedēļās. Labāk ir laistīt retāk, bet pamatīgi, nekā bieži un pa druskai. Liekais ūdens no paliktņa ir obligāti jāizlej.

Ziemas miera periodā augu nedrīkst mēslot. Mēslošana var “pamodināt” augu un stimulēt nevajadzīgu augšanu nepiemērotos apstākļos. Turklāt augs nespēj izmantot barības vielas, un tās uzkrājas augsnē sāļu veidā, kas var bojāt saknes. Mēslošanu atsāk tikai pavasarī, kad dienas kļūst garākas un parādās pirmās jaunās augšanas pazīmes. Gaisa mitrumam jāpievērš uzmanība, jo apkures dēļ tas var būt ļoti sauss. Tomēr, tā kā temperatūra ir vēsa, pārmērīga smidzināšana var veicināt sēnīšu slimības, tāpēc ar to nevajag aizrauties.

Pārziemināšana ar spraudeņiem

Pārziemināšana ar spraudeņiem daudzos gadījumos ir ērtāka un efektīvāka metode nekā liela mātesauga saglabāšana. Šī metode ļauj ietaupīt vietu uz palodzes, samazina kaitēkļu un slimību pārnešanas risku, un pavasarī nodrošina ar jauniem, veselīgiem un kompaktiem stādiem. Spraudeņus sagatavo rudenī, pirms salnām, no veselīgiem un spēcīgiem dzinumiem. Ar asu nazi nogriež aptuveni 10-15 cm garas galotnes, noņem apakšējās lapas un liek apsakņoties.

Spraudeņus var apsakņot divējādi – ūdenī vai substrātā. Apsakņošana ūdenī ir vienkārša – spraudeņus ievieto traukā ar ūdeni un novieto gaišā vietā. Ūdeni regulāri maina. Kad izveidojušās saknītes, spraudeņus stāda nelielos podiņos. Tomēr rudenī un ziemā, kad gaismas mazāk, apsakņošanās var būt lēnāka. Efektīvāk ir spraudeņus apsakņot uzreiz vieglā un sterilā substrātā, piemēram, kūdras un perlīta maisījumā. Lai uzturētu mitrumu, podiņu var pārsegt ar caurspīdīgu maisiņu, izveidojot mini siltumnīcu, kuru regulāri vēdina.

Pēc apsakņošanās jaunos stādiņus visu ziemu audzē uz visgaišākās un, ja iespējams, vēsākās palodzes. Tiem nepieciešami tādi paši apstākļi kā lielam pārzieminātam augam – daudz gaismas, vēsums (ap +15 grādiem) un ļoti mērena laistīšana. Tā kā jaunie augi ir mazos podiņos, augsne tajos žūst ātrāk, tāpēc laistīšanas biežums ir jākontrolē uzmanīgāk. Arī jaunajiem stādiem ziemā nav nepieciešama mēslošana.

Ziemas laikā ir svarīgi regulāri novērot jaunos augus. Gaismas trūkuma dēļ tie var sākt stīdzēt. Ja tas notiek, to galotnītes var viegli nokniebt, lai veicinātu kompaktāku augumu. Pavasarī, kad dienas kļūst garākas un saulainākas, jaunie stādi sāks strauji augt. Šajā laikā var sākt pakāpenisku mēslošanu un, ja nepieciešams, pārstādīt tos nedaudz lielākos podos. Līdz izstādīšanas laikam ārā no šiem mazajiem spraudeņiem būs izauguši spēcīgi un kupli jaunie augi.

Atmodināšana pavasarī

Pavasara atnākšana ir signāls, ka slaidās papagaiļlapas miera periods ir beidzies un ir laiks to pakāpeniski “modināt” un sagatavot jaunajai augšanas sezonai. Parasti tas notiek februāra beigās vai martā, kad dienas kļūst manāmi garākas un saulainākas. Pirmais solis ir auga apgriešana. Pat ja augs tika apgriezts rudenī, ziemas laikā tas var būt nedaudz izstīdzējis. Pavasara apgriešana stimulēs jaunu, spēcīgu dzinumu augšanu un palīdzēs izveidot kuplu un kompaktu formu. Visus vājos, izstīdzējušos dzinumus saīsina, atstājot dažus pumpurus.

Pēc apgriešanas ir laiks pārstādīt augu. Ziemas laikā augsne podā var būt noplicinājusies un sablīvējusies, tāpēc svaigs substrāts dos augam spēcīgu grūdienu augšanai. Augu uzmanīgi izņem no vecā poda, nopurina veco augsni un apskata saknes. Ja ir redzamas kādas bojātas vai atmirušas saknes, tās nogriež. Pārstādīšanai izmanto podu, kas ir tikai nedaudz lielāks par iepriekšējo, vai arī to pašu podu, ja sakņu sistēma nav pārāk saaugusi. Augsni izmanto svaigu, barības vielām bagātu un labi drenējošu.

Līdz ar pārstādīšanu un augšanas sākšanos, pakāpeniski palielina laistīšanas biežumu. Augs sāks patērēt vairāk ūdens, tāpēc augsnei jābūt vienmērīgi mitrai, bet ne slapjai. Kad augs ir labi iesakņojies jaunajā augsnē un sāk veidot jaunus dzinumus un lapas (parasti 2-4 nedēļas pēc pārstādīšanas), var sākt mēslošanu. Sākotnēji izmanto uz pusi atšķaidītu mēslojuma devu, lai nepārstimulētu augu. Pakāpeniski mēslošanas devu un biežumu palielina līdz normālam vasaras režīmam.

Pirms auga iznešanas atpakaļ dārzā vai uz balkona, tas ir pakāpeniski jānorūda. Pēc ilgā laika pavadīšanas telpās augs nav pieradis pie tiešiem saules stariem, vēja un temperatūras svārstībām. Sākotnēji to iznes ārā tikai uz dažām stundām dienā, novietojot noēnotā vietā. Pakāpeniski, vairāku dienu vai nedēļas laikā, uzturēšanās laiku ārā pagarina un pieradina augu pie saules. Ārā uz pastāvīgu vietu to izstāda tikai tad, kad ir pilnībā pagājušas pavasara salnu briesmas.

_{📷 Flickr / Szerző: cultivar413 / Licence: CC BY 2.0}