Rudzupuķes apgriešana un vissavākšana

Rudzupuķes ir viens no tiem dārza augiem, kas neprasa sarežģītu un regulāru apgriešanu tādā izpratnē, kā to dara ar krūmiem vai daudzgadīgajām puķēm. Tomēr ir dažas specifiskas darbības, ko var klasificēt kā apgriešanu vai vissavākšanu, un kas var ievērojami uzlabot auga izskatu, veicināt ilgāku ziedēšanu un kontrolēt tā izplatību. Galvenā no šīm darbībām ir noziedējušo ziedu noņemšana, kas pazīstama ar angļu terminu “deadheading”. Pareizi un laikā veikta, šī vienkāršā procedūra var pārvērst tavu rudzupuķu dobi par nepārtraukti ziedošu krāsu oāzi visas vasaras garumā. Tāpēc ir vērts izprast šī procesa nozīmi un tehniku.

Noziedējušo ziedu nogriešana ir vissvarīgākā apgriešanas darbība rudzupuķu kopšanā. Kad rudzupuķes zieds ir noziedējis, tas sāk veidot sēklas. Šis process prasa no auga ļoti daudz enerģijas. Ja noziedējušo ziedu atstāj, augs visu savu enerģiju novirzīs sēklu ražošanai, jo tā galvenais bioloģiskais mērķis ir radīt pēcnācējus. Tas nozīmē, ka jaunu ziedpumpuru veidošanai enerģijas paliks mazāk, un ziedēšana pakāpeniski apsīks.

Regulāri nogriežot vecos, novītušos ziedus, mēs “piemānām” augu. Tas nesaņem signālu, ka tā reproduktīvā misija ir izpildīta, un turpina ražot jaunus ziedus, cenšoties tomēr nogatavināt sēklas. Šī vienkāršā darbība var ievērojami pagarināt ziedēšanas periodu, dažreiz pat līdz pirmajām rudens salnām. Turklāt dobe izskatās daudz kārtīgāka un estētiskāka, ja tajā nav brūnu, sačokurojušos ziedu galviņu.

Procedūra ir ļoti vienkārša. Regulāri, vismaz reizi nedēļā, pārskati savus rudzupuķu stādījumus. Ar pirkstiem vai nelielām šķērēm noknieb vai nogriez ziedkātu zem noziedējušās galviņas. Vislabāk griezt līdz pirmajam lapu pārim vai sānzaram, no kura varētu attīstīties jauns dzinums ar ziedu. Tas ne tikai noņem veco ziedu, bet arī veicina auga zarošanos un kuplošanu.

Šī metode ir īpaši svarīga, ja audzē rudzupuķes grieztajiem ziediem. Regulāra ziedu griešana vāzei būtībā veic to pašu funkciju, ko noziedējušo ziedu noņemšana – tā neļauj augam veidot sēklas un stimulē to turpināt ziedēt. Tātad, jo vairāk ziedu tu nogriezīsi saviem pušķiem, jo vairāk jaunu ziedu augs saražos, lai tos aizstātu.

Formēšana un atbalsta nodrošināšana

Lai gan rudzupuķes parasti neprasa specifisku formējošo apgriešanu, ir dažas situācijas, kad tā var būt noderīga. Ja jaunie augi sāk stīdzēt, piemēram, nepietiekamas gaismas vai pārāk blīva stādījuma dēļ, to galotnes var nedaudz nokniebt. Tas veicinās sāndzinumu veidošanos, un augs kļūs kuplāks un kompaktāks. Šo darbību sauc par galotņošanu, un to veic, kamēr augi vēl ir jauni un nav sākuši veidot ziedpumpurus.

Šī tehnika var nedaudz aizkavēt ziedēšanas sākumu, bet rezultātā iegūsi spēcīgāku augu ar vairāk ziedkātiem. Tomēr jāatceras, ka galvenais iemesls stīdzēšanai ir gaismas trūkums, un galotņošana ir tikai veids, kā daļēji mazināt sekas, nevis novērst cēloni. Vislabākais risinājums vienmēr ir nodrošināt augiem pietiekami daudz saules gaismas.

Dažreiz, īpaši augstajām rudzupuķu šķirnēm, var būt nepieciešams atbalsts, lai tās nelūztu vējā vai lietū. Lai gan tas nav tieši saistīts ar apgriešanu, tas ir daļa no auga struktūras pārvaldības. Ja pamani, ka augi sāk liekties, vari veikt vieglu “apgriešanu” jeb retināšanu, izgriežot dažus vājākos dzinumus cera vidū. Tas uzlabos gaisa cirkulāciju un samazinās kopējo auga masu, padarot to stabilāku.

Tomēr efektīvāk ir nodrošināt atbalstu jau laikus. Var izmantot zarus, mietiņus vai speciālus augu balstus. Vēl viena metode, kas pazīstama kā “Chelsea chop” (Čelsijas cirpšana), ko parasti izmanto daudzgadīgiem augiem, dažreiz tiek pielietota arī viengadīgiem. Maija beigās vai jūnija sākumā daļu augu vai dzinumu saīsina apmēram par trešdaļu. Tas aizkavēs šo dzinumu ziedēšanu, bet veicinās kuplāku augšanu. Rezultātā daļa augu ziedēs agrāk, bet apgrieztā daļa – vēlāk, tādējādi pagarinot kopējo ziedēšanas periodu dobē.

Vissavākšana sezonas beigās

Tā kā rudzupuķe ir viengadīgs augs, tās dzīves cikls noslēdzas rudenī. Pēc noziedēšanas un sēklu nogatavināšanas augs sāk dzeltēt, brūnēt un pakāpeniski atmirst. Šajā brīdī ir jāizlemj, kā rīkoties ar augu atliekām. Šī rudens “tīrīšana” ir pēdējais apgriešanas posms rudzupuķu audzēšanas ciklā.

Ja vēlies, lai rudzupuķes nākamgad izsētos pašas, atstāj daļu noziedējušo augu dobē. Kad sēklu galviņas ir pilnībā nogatavojušās un kļuvušas sausas, vari tās viegli pakratīt, lai palīdzētu sēklām izbirt. Pēc tam vecos augus var izrauties ar saknēm un pievienot komposta kaudzei. Alternatīvi, vari atstāt sausos kātus dobē visu ziemu, lai tie nodrošinātu vizuālu interesi un kalpotu par patvērumu kukaiņiem un barību putniem. Pavasarī, pirms sākas jauna augšana, tos nogriež pie zemes.

Ja vēlies savākt sēklas, lai tās kontrolēti sētu citur vai uzglabātu, nogriez nogatavojušās sēklu galviņas un rīkojies, kā aprakstīts iepriekš. Pēc sēklu savākšanas pārējo augu var novākt. Pilnīga augu atlieku novākšana rudenī ir ieteicama, ja iepriekšējā sezonā bija problēmas ar slimībām, piemēram, miltrasu. Tas palīdz samazināt slimību ierosinātāju sporu daudzumu, kas varētu pārziemot uz augu atliekām.

Ja audzē rudzupuķes kā zaļmēslojumu, tās tiek nopļautas vai apgrieztas pirms ziedēšanas vai tās sākumā, kad zaļā masa ir vislielākā. Pēc nopļaušanas augus vai nu atstāj uz augsnes virsmas kā mulču, vai arī iestrādā augsnē. Šajā gadījumā apgriešanas mērķis nav estētisks vai ziedēšanas veicināšana, bet gan augsnes auglības uzlabošana, bagātinot to ar organisko vielu.

_{Fotó forrása: Flickr / Szerző: yrjö jyske / Licence: CC BY 2.0}