Lielziedu pelargonijas slimības un kaitēkļi

Lai gan lielziedu pelargonijas ir apbrīnojami skaisti augi, tās, tāpat kā jebkurš cits dārza iemītnieks, var ciest no dažādām slimībām un kaitēkļu uzbrukumiem. Šo problēmu savlaicīga atpazīšana un pareiza rīcība ir izšķiroša, lai saglabātu auga veselību un dekorativitāti. Bieži vien slimību un kaitēkļu parādīšanās ir saistīta ar nepiemērotiem audzēšanas apstākļiem, piemēram, pārmērīgu laistīšanu, sliktu gaisa cirkulāciju vai barības vielu trūkumu, kas novājina augu un padara to uzņēmīgāku pret dažādiem patogēniem. Tāpēc labākā aizsardzība ir profilakse un rūpīga auga novērošana. Šajā rakstā mēs detalizēti apskatīsim biežāk sastopamās lielziedu pelargoniju slimības un kaitēkļus, kā arī sniegsim padomus, kā ar tiem cīnīties un, vēl svarīgāk, kā no tiem izvairīties.

Vislielākais bieds lielziedu pelargonijām ir sēnīšu slimības, kas attīstās pārmērīga mitruma un sliktas ventilācijas apstākļos. Pelēkā puve un sakņu puve ir divas no visbiežākajām problēmām, kas var nopietni bojāt vai pat iznīcināt augu. Šo slimību profilaksē galvenais ir pareizs laistīšanas režīms un labas drenāžas nodrošināšana, kā arī pietiekamas distances ievērošana starp augiem, lai nodrošinātu brīvu gaisa plūsmu.

Arī kaitēkļi var sagādāt nopietnas raizes. Laputis, baltblusiņas un tīklērces ir vieni no biežākajiem nelūgtajiem viesiem, kas barojas ar augu sulu, novājinot to un bieži vien pārnēsājot arī dažādas vīrusu slimības. Regulāra auga apskate, īpaši pievēršot uzmanību lapu apakšpusei un jaunajiem dzinumiem, ļauj laikus atklāt invāziju un sākt cīņu, kamēr kaitēkļu kolonija vēl nav kļuvusi pārāk liela.

Ir svarīgi saprast, ka veselīgs un spēcīgs augs ir daudz izturīgāks pret slimībām un kaitēkļiem. Nodrošinot optimālus augšanas apstākļus – pareizu apgaismojumu, temperatūru, sabalansētu mēslošanu un laistīšanu – jūs ievērojami samazināsiet risku saskarties ar šīm problēmām. Tomēr, ja problēma ir radusies, ir svarīgi rīkoties ātri un izlēmīgi, izvēloties piemērotāko cīņas metodi, kas var būt gan tautas līdzekļi, gan bioloģiskie, gan ķīmiskie preparāti.

Profilakse kā labākā aizsardzība

Labākais veids, kā cīnīties ar slimībām un kaitēkļiem, ir nepieļaut to rašanos. Profilaktiskie pasākumi ir daudz efektīvāki un prasa mazāk pūļu nekā cīņa ar jau ielaistu problēmu. Svarīgākais profilakses elements ir optimālu audzēšanas apstākļu nodrošināšana. Veselīgs, spēcīgs augs ar labu imunitāti ir daudz noturīgāks pret jebkādiem uzbrukumiem. Pārliecinieties, ka jūsu pelargonija saņem pietiekami daudz gaismas, bet ir pasargāta no apdeginošas saules, un ka tai ir nodrošināts pareizs laistīšanas režīms.

Svarīgs profilakses pasākums ir pareizas augsnes un poda izvēle. Izmantojiet vieglu, labi drenējošu augsni un podu ar pietiekamiem drenāžas caurumiem. Nekad neļaujiet podam ilgstoši stāvēt ūdenī, jo tas rada ideālus apstākļus sakņu puves attīstībai. Nodrošiniet labu gaisa cirkulāciju ap augu, nestādot tos pārāk blīvi. Regulāri vēdiniet telpas, kurās atrodas pelargonijas, bet izvairieties no auksta caurvēja.

Regulāri tīriet augu no vecām, dzeltenām lapām un noziedējušiem ziediem. Šīs atmirušās augu daļas var kļūt par patvērumu kaitēkļiem un vietu, kur sākties pūšanas procesiem. Uzturot augu tīru, jūs ne tikai uzlabojat tā izskatu, bet arī samazināt infekciju risku. Tāpat regulāri, vismaz reizi nedēļā, rūpīgi apskatiet savus augus, pievēršot uzmanību lapu apakšpusei, dzinumu galiem un ziedpumpuriem, lai laikus pamanītu pirmās problēmu pazīmes.

Iegādājoties jaunus augus, vienmēr ievērojiet karantīnu. Pat ja augs izskatās veselīgs, tas var būt inficēts ar slimībām vai kaitēkļiem, kas vēl nav redzami. Novietojiet jauno augu atsevišķi no pārējās kolekcijas vismaz uz divām līdz trim nedēļām. Šajā laikā rūpīgi novērojiet to. Ja šajā periodā nekādas problēmas neparādās, varat droši pievienot jauno augu pārējiem.

Biežākās sēnīšu slimības

Pelēkā puve (Botrytis cinerea) ir viena no izplatītākajām un bīstamākajām pelargoniju slimībām. Tā parasti attīstās vēsos un mitros apstākļos ar sliktu gaisa cirkulāciju. Slimības pazīmes ir brūni, ūdeņaini plankumi uz lapām, ziediem un stublājiem, kas vēlāk pārklājas ar pelēku, pūkainu pelējuma kārtu. Lai cīnītos ar pelēko puvi, nekavējoties jāizgriež un jāiznīcina visas inficētās auga daļas. Jāsamazina laistīšana un jānodrošina labāka ventilācija. Smagas infekcijas gadījumā var lietot fungicīdus.

Sakņu puve ir vēl viena nopietna problēma, ko parasti izraisa pārmērīga laistīšana un slikta drenāža. Pirmās pazīmes var būt grūti pamanāmas – augs sāk nīkuļot, lapas dzeltē un vīst, pat ja augsne ir mitra. Izņemot augu no poda, var redzēt, ka saknes ir kļuvušas tumšas, brūnas un mīkšas. Ja bojājums nav pārāk plašs, var mēģināt augu glābt. Ir jānogriež visas bojātās saknes, griezuma vietas jāapkaisa ar sasmalcinātu kokogli un augs jāpārstāda svaigā, sausā augsnē. Pēc pārstādīšanas laistīšanai jābūt ļoti mērenai.

Pelargoniju rūsa ir sēnīšu slimība, kas izpaužas kā mazi, dzelteni plankumi lapu virspusē un koncentriski, brūni vai oranži pustulas (sporu krātuves) lapu apakšpusē. Stipras infekcijas gadījumā lapas dzeltē un nobirst, augs kļūst novājināts. Cīņai ar rūsu ir svarīgi noņemt un iznīcināt visas inficētās lapas. Izvairieties no lapu slapināšanas laistīšanas laikā. Ja slimība izplatās, var lietot atbilstošus fungicīdus, kas paredzēti rūsas apkarošanai.

Miltrasa ir vēl viena sēnīšu slimība, kas izpaužas kā balts, miltains aplikums uz lapām un jaunajiem dzinumiem. Tā parasti attīstās siltā un mitrā laikā. Lai gan tā nav tik bīstama kā puves, tā bojā auga izskatu un novājina to. Cīņai var izmantot tautas līdzekļus, piemēram, sodas vai piena sūkalu šķīdumu, vai arī lietot fungicīdus. Svarīgi ir nodrošināt labu gaisa cirkulāciju un izvairīties no pārāk blīviem stādījumiem.

Kaitēkļu identifikācija un apkarošana

Laputis ir mazi, parasti zaļi vai melni kukaiņi, kas kolonijās apmetas uz jaunajiem dzinumiem, lapu apakšpusēm un ziedpumpuriem. Tās barojas ar augu sulu, izraisot lapu un dzinumu deformāciju, kā arī izdala lipīgu šķidrumu, uz kura var attīstīties kvēpsēne. Nelielu invāziju var apkarot, noskalojot laputis ar stipru ūdens strūklu vai apstrādājot augu ar zaļo ziepju šķīdumu. Smagākos gadījumos jālieto insekticīdi.

Baltblusiņas ir sīki, balti, lidojoši kukaiņi, kas atgādina miniatūras kodes. Tās parasti uzturas lapu apakšpusē, kur dēj olas. Pieskaroties augam, tās paceļas gaisā baltā mākonī. Līdzīgi kā laputis, tās sūc augu sulu un izdala lipīgu šķidrumu. Baltblusiņas ir grūti apkarot, jo tās ir izturīgas pret daudziem insekticīdiem. Efektīva metode ir dzelteno līmes slazdu izmantošana pieaugušo īpatņu notveršanai un regulāra auga apstrāde ar insekticīdiem, kas iedarbojas uz visām attīstības stadijām.

Tīklērce ir ļoti mazs, zirnekļveidīgs kaitēklis, ko ar neapbruņotu aci ir grūti saskatīt. Tās klātbūtni parasti nodod smalks tīmeklis lapu apakšpusē un starp dzinumiem, kā arī sīki, dzelteni punktiņi lapu virspusē. Tīklērces strauji vairojas sausā un siltā gaisā, īpaši telpās apkures sezonas laikā. Lai cīnītos ar tām, regulāri jāpaaugstina gaisa mitrums ap augu. Var mēģināt augu rūpīgi nomazgāt ar ūdeni un ziepēm. Ja invāzija ir spēcīga, jālieto akaricīdi – speciāli preparāti ērču apkarošanai.

Tripsis ir vēl viens sīks, grūti pamanāms kaitēklis, kas bojā lapas un ziedus, atstājot uz tiem sudrabainus plankumus un melnus ekskrementu punktiņus. Ziedi var deformēties un neatvērties. Tripši ir aktīvi un var pārlidot no viena auga uz otru. To apkarošana ir sarežģīta; ieteicams izmantot zilos līmes slazdus to notveršanai un atkārtoti apstrādāt augus ar sistēmas iedarbības insekticīdiem.

Organiskās un ķīmiskās cīņas metodes

Daudzu kaitēkļu un slimību apkarošanai sākuma stadijā var veiksmīgi izmantot organiskās un tautas metodes. Zaļo ziepju šķīdums (apmēram 20 grami ziepju uz 1 litru ūdens) ir efektīvs pret laputīm un tīklērcēm. Augu apsmidzina ar šo šķīdumu, īpašu uzmanību pievēršot lapu apakšpusei, un pēc dažām stundām noskalo ar tīru ūdeni. Nīma eļļas šķīdums ir vēl viens populārs un efektīvs organiskais insekticīds un fungicīds ar plašu iedarbības spektru.

Bioloģiskā kontrole ietver dabisko ienaidnieku, piemēram, mārīšu (pret laputīm) vai plēsējērču (pret tīklērcēm), izmantošanu. Šī metode ir videi draudzīga un efektīva, taču vairāk piemērota siltumnīcām vai lielākām augu kolekcijām. Dzeltenie un zilie līmes slazdi ir lielisks veids, kā monitorēt un samazināt lidojošo kaitēkļu (baltblusiņu, tripšu, sēņodu) skaitu, taču tie pilnībā neatrisinās problēmu.

Ja organiskās metodes nav pietiekami efektīvas vai invāzija ir pārāk spēcīga, var nākties izmantot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus. Insekticīdi tiek izmantoti pret kukaiņiem, fungicīdi – pret sēnīšu slimībām, un akaricīdi – pret ērcēm. Ir svarīgi izvēlēties preparātu, kas ir paredzēts konkrētās problēmas risināšanai, un stingri ievērot lietošanas instrukciju, ieskaitot devas un drošības pasākumus. Apstrāde parasti ir jāatkārto vairākas reizes ar noteiktu intervālu, lai iznīcinātu visas kaitēkļu attīstības stadijas.

Lietojot ķīmiskos preparātus, īpaši telpās, ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Apstrāde jāveic labi vēdināmā vietā, vēlams ārā, un jālieto individuālie aizsardzības līdzekļi (cimdi, maska). Pirms apstrādes vienmēr pārbaudiet preparāta iedarbību uz neliela auga laukuma, lai pārliecinātos, ka tas neizraisa apdegumus. Atcerieties, ka ķīmiskie līdzekļi ir pēdējais risinājums, un priekšroka vienmēr jādod profilaksei un videi draudzīgākām metodēm.

 📷Velq1958, CC BY-SA 3.0, via Wikimedia Commons