Lielziedu pelargonijas laistīšana un mēslošana

Pareiza laistīšana un sabalansēta mēslošana ir divi stūrakmeņi, uz kuriem balstās veiksmīga lielziedu pelargoniju audzēšana. Šie karaliskie augi ir īpaši jutīgi pret kopšanas režīmu, un tieši ūdens un barības vielu pārvaldība visbiežāk nosaka atšķirību starp nīkulīgu augu un krāšņi ziedošu eksemplāru. Atšķirībā no daudzām citām pelargoniju šķirnēm, lielziedu pelargonijas nepieļauj ne iekaltēšanu, ne arī pārmērīgu mitrumu, kas prasa no audzētāja pastiprinātu uzmanību un izpratni par auga vajadzībām. Sabalansēta pieeja, kas pielāgota sezonai, auga attīstības stadijai un apkārtējās vides apstākļiem, ir atslēga uz veselīgu sakņu sistēmu un bagātīgu ziedēšanu. Šajā rakstā mēs detalizēti izpētīsim, kā pareizi laistīt un mēslot lielziedu pelargonijas, lai tās priecētu ar savu skaistumu visas sezonas garumā.

Laistīšanas māksla slēpjas spējā atrast zelta vidusceļu. Lielākā kļūda, ko pieļauj audzētāji, ir pārlieku liela laistīšana, kas neizbēgami noved pie sakņu puves – slimības, no kuras šīs pelargonijas atgūstas ļoti grūti, ja vispār atgūstas. Tāpēc ir svarīgi iemācīties noteikt īsto brīdi, kad augam patiešām ir nepieciešams ūdens, nevis sekot stingram laistīšanas grafikam. Augsnes mitruma pārbaude ar pirkstu ir visvienkāršākā un efektīvākā metode.

Mēslošana, savukārt, nodrošina augu ar visām nepieciešamajām barības vielām, kas vajadzīgas spēcīgai augšanai un intensīvai ziedēšanai. Lielziedu pelargonijām aktīvās augšanas periodā ir nepieciešams regulārs barības vielu pievedums, īpaši akcentējot fosforu un kāliju, kas veicina ziedpumpuru veidošanos un ziedu krāšņumu. Pareiza mēslojuma izvēle un tā lietošanas biežums ir būtiski, lai augs saņemtu visu nepieciešamo, bet netiktu “pārbarots”, kas var kaitēt saknēm un vispārējai veselībai.

Šo divu procesu – laistīšanas un mēslošanas – sinerģija ir panākumu pamatā. Ir svarīgi atcerēties, ka mēslot drīkst tikai mitru augsni, lai nesabojātu saknes, un ka abas šīs darbības ir cieši saistītas ar apkārtējiem apstākļiem, piemēram, temperatūru, gaismas intensitāti un gaisa mitrumu. Apgūstot šos pamatprincipus, jūs varēsiet nodrošināt savām lielziedu pelargonijām ideālus apstākļus, kas ļaus tām atklāt savu pilno potenciālu.

Laistīšanas pamatprincipi

Galvenais likums, kas jāievēro, laistot lielziedu pelargonijas, ir – labāk laistīt retāk, bet pamatīgāk, nekā bieži un pa druskai. Starp laistīšanas reizēm augsnes virskārtai ir jāļauj izžūt vismaz 2-3 centimetru dziļumā. Lai to pārbaudītu, vislabāk ir iebāzt pirkstu augsnē; ja tā šajā dziļumā ir sausa, tad ir laiks laistīt. Šāda pieeja nodrošina, ka saknes saņem pietiekami daudz skābekļa un tiek novērsts pastāvīgs mitrums, kas veicina pūšanas procesu attīstību.

Laistīšanai vislabāk izmantot nostādinātu, mīkstu ūdeni istabas temperatūrā. Ciets krāna ūdens var paaugstināt augsnes pH līmeni, apgrūtinot barības vielu uzsūkšanos. Ja iespējams, lietus ūdens ir ideāla izvēle. Laistot, ūdens jālej tieši uz augsnes, cenšoties neslapināt lapas un ziedus. Slapja lapotne, īpaši vēsā vai mitrā laikā, var veicināt sēnīšu slimību, piemēram, pelēkās puves, attīstību.

Laistīšanas process jāveic pamatīgi, lejot ūdeni tik ilgi, līdz tas sāk tecēt ārā pa poda drenāžas caurumiem. Tas nodrošina, ka viss sakņu kamols tiek vienmērīgi samitrināts. Pēc laistīšanas ļaujiet visam liekajam ūdenim notecēt un pēc aptuveni 15-20 minūtēm izlejiet no paliktņa visu ūdeni, kas tur sakrājies. Nekādā gadījumā neatstājiet podu stāvēt ūdenī, jo tas ir drošs ceļš uz sakņu nosmakšanu un pūšanu.

Laistīšanas biežums ir atkarīgs no daudziem faktoriem: poda izmēra un materiāla, apkārtējās vides temperatūras, gaisa mitruma un gaismas intensitātes. Karstās un saulainās vasaras dienās augs patērēs daudz vairāk ūdens, un laistīšana var būt nepieciešama pat katru dienu. Savukārt vēsākā un mākoņainā laikā, kā arī miera periodā ziemā, laistīšanas biežums ir ievērojami jāsamazina. Ir svarīgi novērot savu augu un pielāgoties tā vajadzībām, nevis akli sekot grafikam.

Mēslošanas nozīme un regularitāte

Mēslošana ir būtiska, lai nodrošinātu lielziedu pelargonijām nepieciešamās barības vielas bagātīgai ziedēšanai un veselīgai augšanai. Tā kā podā esošās augsnes tilpums ir ierobežots, tajā esošās barības vielas ātri iztērējas, tāpēc tās ir regulāri jāpapildina. Aktīvās augšanas periodā, kas parasti ilgst no pavasara līdz rudenim, pelargonijas ir jāmēslo regulāri, lai kompensētu barības vielu patēriņu.

Aktīvās augšanas un ziedēšanas laikā, no aprīļa līdz augustam, lielziedu pelargonijas ieteicams mēslot reizi divās nedēļās. Šim nolūkam vislabāk izmantot šķidro komplekso mēslojumu, kas paredzēts ziedošiem augiem. Svarīgi izvēlēties mēslojumu ar paaugstinātu fosfora (P) un kālija (K) saturu un zemāku slāpekļa (N) saturu. Fosfors veicina spēcīgas sakņu sistēmas attīstību un ziedpumpuru veidošanos, savukārt kālijs uzlabo ziedu kvalitāti, krāsas intensitāti un auga noturību pret slimībām. Pārmērīgs slāpekļa daudzums veicinās bagātīgas lapotnes augšanu uz ziedēšanas rēķina.

Mēslojums vienmēr jālieto saskaņā ar ražotāja norādījumiem uz iepakojuma. Labāk ir lietot nedaudz vājākas koncentrācijas šķīdumu, nekā pārsniegt ieteicamo devu, jo barības vielu pārdozēšana var “apdedzināt” saknes un nodarīt augam neatgriezenisku kaitējumu. Svarīgs noteikums: mēslot drīkst tikai iepriekš samitrinātu augsni. Ja augsne ir sausa, vispirms augu aplaistiet ar tīru ūdeni, pagaidiet apmēram stundu un tikai tad mēslojiet. Tas pasargās saknes no bojājumiem.

Rudenī, kad augšanas temps palēninās, mēslošanas biežums ir jāsamazina, un ziemas miera periodā (no oktobra līdz martam) mēslošana ir pilnībā jāpārtrauc. Augs šajā laikā atpūšas, un papildu barības vielas tam nav nepieciešamas; to lietošana var pat kaitēt, stimulējot nevajadzīgu augšanu vājos gaismas apstākļos un traucējot dabiskajam miera ciklam. Mēslošanu atsāk tikai agrā pavasarī, kad parādās pirmās jaunās augšanas pazīmes.

Pareiza mēslojuma izvēle

Mēslojuma izvēle ir atkarīga no auga attīstības fāzes. Agrā pavasarī, kad augs mostas pēc ziemas un sāk veidot jaunu lapotni, var izmantot sabalansētu mēslojumu, kurā slāpekļa, fosfora un kālija (N-P-K) attiecība ir līdzīga, piemēram, 20-20-20. Tas nodrošinās spēcīgu startu un veicinās veselīgas zaļās masas attīstību. Šādu mēslojumu lieto tikai augšanas sākumā, dažas reizes.

Tiklīdz augs ir pietiekami paaudzies un sāk gatavoties ziedēšanai, ir jāpāriet uz mēslojumu, kas paredzēts ziedošiem augiem. Šādiem mēslojumiem ir raksturīgs augsts fosfora (P) un kālija (K) saturs, piemēram, N-P-K attiecība varētu būt 10-30-20. Šāds sastāvs maksimāli stimulē ziedpumpuru veidošanos, nodrošina lielus un košus ziedus, kā arī pagarina ziedēšanas periodu. Šo mēslojumu lieto regulāri visā ziedēšanas sezonā.

Papildus pamata makroelementiem (N, P, K), ir svarīgi, lai mēslojums saturētu arī mikroelementus, piemēram, dzelzi (Fe), magniju (Mg), mangānu (Mn) un cinku (Zn). Šie elementi, lai arī nepieciešami nelielos daudzumos, ir vitāli svarīgi dažādiem auga fizioloģiskajiem procesiem, tostarp hlorofila sintēzei un fermentu aktivizēšanai. Mikroelementu trūkums var izraisīt lapu dzeltēšanu (hlorozi) un citas augšanas problēmas, pat ja galvenie elementi tiek nodrošināti pietiekamā daudzumā. Kvalitatīvi kompleksie mēslojumi parasti satur visus nepieciešamos mikroelementus.

Ir pieejami arī ilgstošas iedarbības granulu mēslojumi, kurus iestrādā augsnē pārstādīšanas laikā. Šādas granulas lēnām izdala barības vielas vairāku mēnešu garumā, samazinot nepieciešamību pēc regulāras mēslošanas ar šķidro mēslojumu. Tomēr, lietojot šo metodi, ir grūtāk kontrolēt barības vielu padevi un pielāgot to auga mainīgajām vajadzībām. Lielākajai daļai audzētāju šķidrā mēslojuma lietošana reizi divās nedēļās nodrošina labāku kontroli un efektīvākus rezultātus.

Biežākās kļūdas un kā no tām izvairīties

Viena no visbiežākajām un postošākajām kļūdām ir pārmērīga laistīšana. Daudzi iesācēji, vēlot augam labu, laista to pārāk bieži, neļaujot augsnei izžūt. Tas noved pie skābekļa trūkuma sakņu zonā un rada ideālus apstākļus sakņu puves attīstībai. Lai no tā izvairītos, vienmēr pārbaudiet augsnes mitrumu pirms laistīšanas un atcerieties, ka labāk ir nedaudz iekaltēt augu, nekā to pārlaistīt. Pārliecinieties, ka podam ir laba drenāža un no paliktņa vienmēr tiek izliets liekais ūdens.

Otra galējība ir nepietiekama laistīšana, kas arī var kaitēt augam. Ja augsne tiek regulāri pārkaltēta, smalkās saknītes iet bojā, lapas sāk vīst, dzeltēt un birt. Augs kļūst novājināts un uzņēmīgs pret slimībām un kaitēkļiem. Lai gan lielziedu pelargonijas labāk panes īslaicīgu sausumu nekā pārmērīgu mitrumu, ilgstoša iekaltēšana negatīvi ietekmēs ziedēšanu. Atrodiet līdzsvaru, regulāri pārbaudot augsni.

Mēslošanas jomā bieža kļūda ir nepareiza mēslojuma izvēle vai tā pārdozēšana. Pārāk daudz slāpekļa (N) saturoša mēslojuma lietošana veicinās sulīgu lapotni, bet ziedu būs maz vai to nebūs vispār. Savukārt pārāk koncentrēta mēslojuma šķīduma lietošana var apdedzināt saknes, kas izpaužas kā lapu malu apbrūnēšana un auga novīšana. Vienmēr ievērojiet ražotāja norādījumus un, ja šaubāties, labāk izmantojiet vājāku šķīdumu.

Kļūda ir arī mēslot slimu vai novājinātu augu, kā arī augu tūlīt pēc pārstādīšanas. Mēslojums nav zāles, un tas var radīt papildu stresu jau tā cietušam augam. Pēc pārstādīšanas ļaujiet augam vismaz 2-3 nedēļas iejusties jaunajā augsnē, pirms atsākat mēslot. Ja augs slimo, vispirms ir jānoskaidro un jānovērš cēlonis (piemēram, kaitēkļi vai sakņu puve) un tikai tad, kad augs sāk atveseļoties, var atsākt piesardzīgu mēslošanu ar vājas koncentrācijas šķīdumu.

Laistīšanas un mēslošanas pielāgošana sezonai

Pavasarī, kad lielziedu pelargonija mostas no ziemas miera un sāk aktīvi augt, laistīšana pakāpeniski jāpalielina. Sāciet laistīt biežāk, kad redzat jaunu dzinumu un lapu parādīšanos, bet joprojām ļaujiet augsnei nedaudz apžūt starp laistīšanas reizēm. Arī mēslošanu atsāk pavasarī, sākot ar pusi no ieteicamās devas reizi mēnesī un pakāpeniski palielinot biežumu līdz reizei divās nedēļās, kad augšana kļūst intensīvāka. Šajā periodā var izmantot sabalansētu mēslojumu, lai veicinātu lapotnes attīstību.

Vasara ir aktīvākais periods, kad augam nepieciešams visvairāk ūdens un barības vielu. Karstā un saulainā laikā laistīšana var būt nepieciešama katru dienu vai pat divas reizes dienā, ja augs atrodas nelielā podā vai vējainā vietā. Mēslošana šajā periodā ir regulāra, reizi 1-2 nedēļās, izmantojot mēslojumu ar augstu fosfora un kālija saturu, lai veicinātu bagātīgu un ilgu ziedēšanu. Vienmēr pārbaudiet augsnes mitrumu pirms laistīšanas, jo pat vasarā mākoņainās dienās ūdens nepieciešamība samazinās.

Rudenī, līdz ar dienu saīsināšanos un temperatūras pazemināšanos, auga augšanas procesi palēninās. Attiecīgi ir jāsamazina gan laistīšanas, gan mēslošanas intensitāte. Laistiet retāk, ļaujot augsnei kārtīgāk izžūt. Mēslošanas biežumu samaziniet līdz reizei mēnesī un septembra beigās vai oktobrī pārtrauciet to pavisam. Tas palīdzēs augam nobriest un sagatavoties gaidāmajam miera periodam.

Ziemā, kad lielziedu pelargonija atrodas miera stāvoklī vēsā telpā (ap 10-12°C), tās kopšanai jābūt minimālai. Laistīšana ir ļoti reta – tikai tik daudz, lai pilnībā neiekaltētu sakņu kamols, kas var nozīmēt reizi 3-4 nedēļās vai pat retāk, atkarībā no apstākļiem. Augsnei lielāko daļu laika jābūt gandrīz sausai. Mēslošana ziemas periodā nav nepieciešama vispār. Pareiza kopšana ziemā ir izšķiroša, lai nākamajā gadā augs atkal ziedētu.

 📷Velq1958, CC BY-SA 3.0, via Wikimedia Commons