Lielziedu pelargonijas gaismas prasības

Gaisma ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas nosaka lielziedu pelargoniju veselību, augšanu un, pats galvenais, spēju bagātīgi ziedēt. Tā ir enerģijas avots fotosintēzes procesam, kura laikā augs ražo barības vielas, kas nepieciešamas visiem dzīvības procesiem. Atšķirībā no daudzām citām pelargoniju šķirnēm, kas dievina karstu sauli, lielziedu pelargonijas ir nedaudz kaprīzākas attiecībā uz apgaismojumu. Tām ir nepieciešams daudz spilgtas, bet izkliedētas gaismas, un tās ir jutīgas pret pārmērīgi intensīvu, tiešu saules starojumu, īpaši vasaras vidū. Pareiza apgaismojuma nodrošināšana ir māksla, kas prasa izprast auga vajadzības dažādos gadalaikos un attīstības posmos, un tā ir atslēga uz krāšņu un ilgu ziedēšanu.

Nepietiekams apgaismojums ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc lielziedu pelargonijas atsakās ziedēt. Ja augs saņem pārāk maz gaismas, tas velta visu savu enerģiju, lai augtu garumā, cenšoties sasniegt gaismas avotu. Rezultātā veidojas gari, vāji, nīkulīgi dzinumi ar retām, bālām lapām, un ziedpumpuri neveidojas. Šāds augs ir arī daudz uzņēmīgāks pret dažādām slimībām un kaitēkļiem. Tāpēc gaišas vietas izvēle ir pirmais un svarīgākais solis.

No otras puses, pārāk daudz tiešas, apdeginošas saules arī var nodarīt kaitējumu. Intensīvi pusdienlaika saules stari var izraisīt lapu apdegumus, kas izpaužas kā dzelteni vai brūni plankumi. Ziedi šādos apstākļos ātrāk novīst un zaudē krāsas intensitāti. Ideāls apgaismojums lielziedu pelargonijām ir līdzīgs tam, kāds ir gaišā mežmalā – daudz gaismas, bet ar aizsardzību no visintensīvākajiem stariem dienas vidū.

Gaismas nepieciešamība mainās arī atkarībā no sezonas. Ziemas miera periodā, kad augs atpūšas, tam joprojām ir nepieciešama gaisma, lai uzturētu dzīvības procesus, bet tās intensitāte var būt zemāka. Savukārt pavasarī, kad augs mostas un sāk aktīvi augt, gaismas daudzumam ir izšķiroša nozīme jaunu, spēcīgu dzinumu un ziedpumpuru veidošanā. Izprotot šīs nianses, jūs varēsiet nodrošināt savām pelargonijām tieši tādus gaismas apstākļus, kādi tām nepieciešami.

Gaismas loma auga attīstībā

Gaisma ir fotosintēzes dzinējspēks, process, kurā augi, izmantojot saules enerģiju, pārveido oglekļa dioksīdu un ūdeni organiskās vielās, galvenokārt cukuros. Šie cukuri kalpo kā auga enerģijas avots augšanai, ziedēšanai un citu dzīvībai svarīgu funkciju nodrošināšanai. Pietiekams gaismas daudzums nodrošina, ka augs spēj saražot pietiekami daudz enerģijas, lai veidotu spēcīgus, kompaktus dzinumus ar lielām, veselīgām lapām un, protams, bagātīgiem ziediem.

Gaismas kvalitātei, kvantitātei un ilgumam ir atšķirīga ietekme uz augu. Gaismas kvantitāte (intensitāte) ietekmē fotosintēzes ātrumu. Spilgtā gaismā fotosintēze notiek ātrāk, un augs aug straujāk. Savukārt gaismas ilgums (fotoperiods) ietekmē daudzus augu attīstības procesus, ieskaitot ziedēšanu. Lai gan pelargonijas nav izteikti īsās vai garās dienas augi, pietiekami garš gaismas periods aktīvās augšanas laikā (vismaz 12-14 stundas) veicina labāku attīstību.

Nepietiekama apgaismojuma apstākļos augs sāk izjust enerģijas deficītu. Tas mēģina kompensēt gaismas trūkumu, stiepjoties garumā (etiolācija), lai sasniegtu gaismas avotu. Starpmezglu posmi kļūst garāki, lapas – mazākas un bālākas, jo tajās ir mazāk hlorofila. Šāds augs ir ne tikai nepievilcīgs, bet arī strukturāli vājš. Vissvarīgākais – tam vienkārši nepietiek enerģijas, lai veidotu ziedpumpurus, tāpēc ziedēšana izpaliek.

Pietiekams apgaismojums ir arī svarīgs faktors auga imunitātes stiprināšanā. Labi apgaismots, spēcīgs augs ir daudz izturīgāks pret slimībām un kaitēkļiem. Turklāt gaisma palīdz uzturēt lapotni sausu, ātrāk nožāvējot lieko mitrumu pēc laistīšanas, kas savukārt samazina sēnīšu slimību attīstības risku. Tādējādi gaisma ir ne tikai barības avots, bet arī svarīgs veselības uzturēšanas elements.

Optimāli gaismas apstākļi

Ideāla vieta lielziedu pelargonijām aktīvās augšanas sezonā (no pavasara līdz rudenim) ir tāda, kas nodrošina vismaz 6 stundas spilgtas, bet ne tiešas saules gaismas dienā. Vislabāk tās jutīsies uz austrumu puses balkona vai palodzes, kur tās saņems maigo rīta sauli. Derēs arī rietumu puse, kur saule ir pēcpusdienā, taču tad jāuzmanās, lai tā nebūtu pārāk karsta. Dienvidu puse var būt piemērota, ja augs tiek pasargāts no intensīvākajiem pusdienlaika stariem, piemēram, ar vieglu aizkaru, žalūzijām vai citu augu radītu ēnu.

Ja audzējat pelargonijas tikai telpās, novietojiet tās pie visgaišākā loga. Dienvidu logs būs labākā izvēle, taču, kā jau minēts, vasarā var būt nepieciešama neliela noēnošana dienas vidū. Ja jums nav pietiekami gaišu logu, varat apsvērt mākslīgā apgaismojuma izmantošanu. Speciālās augu jeb fito lampas ar pilna spektra gaismu var lieliski kompensēt dabiskās gaismas trūkumu un nodrošināt augam nepieciešamo enerģiju. Lampas jānovieto apmēram 20-30 cm attālumā virs auga un jāieslēdz uz 12-16 stundām dienā.

Ziemas miera periodā gaismas nepieciešamība ir nedaudz atšķirīga. Tā kā augs atrodas vēsos apstākļos un neaug aktīvi, tam nav nepieciešama tik intensīva gaisma kā vasarā. Tomēr vieta joprojām ir jāizvēlas pēc iespējas gaišāka. Vēsa un gaiša palodze ir ideāli piemērota. Gaismas klātbūtne ir svarīga, lai augs varētu uzturēt minimālus dzīvības procesus un saglabātu lapas. Ja ziemošanas vieta ir pārāk tumša, augs nometīs visas lapas un var aiziet bojā.

Ir svarīgi atcerēties, ka pelargonijas tiecas uz gaismas avotu. Lai veidotos simetrisks un kupls krūms, ieteicams podu regulāri, piemēram, reizi nedēļā, pagriezt par 90 grādiem. Tas nodrošinās, ka visas auga puses saņem vienmērīgu gaismas daudzumu un augs neaug slīpi uz vienu pusi. Šis vienkāršais paņēmiens palīdzēs uzturēt auga dekoratīvo formu.

Pazīmes, kas liecina par gaismas trūkumu vai pārākumu

Auga izskats ir labākais indikators, lai noteiktu, vai tas saņem pietiekami daudz gaismas. Visredzamākā gaismas trūkuma pazīme ir izstīdzējuši, vāji dzinumi ar lielām atstarpēm starp lapu mezgliem. Augs izskatās “izstīdzējis”, jo tas cenšas sasniegt gaismu. Lapas var kļūt mazākas nekā parasti un zaudēt savu piesātināti zaļo krāsu, kļūstot bāli zaļas vai pat dzeltenīgas.

Vēl viena nepārprotama pazīme ir ziedēšanas trūkums. Ja jūsu lielziedu pelargonija ir veselīga, bet nezied, visticamākais iemesls ir gaismas trūkums. Augam vienkārši nepietiek enerģijas, lai veidotu ziedpumpurus. Arī apakšējo lapu dzeltēšana un nobriešana var liecināt par gaismas trūkumu, jo augs cenšas atbrīvoties no vecākajām, mazāk efektīvajām lapām, lai novirzītu resursus uz jaunajiem dzinumiem, kas ir tuvāk gaismai.

Pārmērīga gaisma, īpaši tieša un karsta saule, arī atstāj redzamas pēdas. Visbiežākā pazīme ir lapu apdegumi. Uz lapām parādās balti, dzelteni vai brūni, sausi plankumi, īpaši tajās vietās, kas ir visvairāk pakļautas saulei. Lapu malas var kļūt brūnas un sačokuroties. Dažām šķirnēm lapas var iegūt sarkanīgu vai violetu nokrāsu, kas ir auga aizsargreakcija pret pārmērīgu UV starojumu.

Ja augs tiek pakļauts pārāk intensīvai saulei, tas var izskatīties novītis pat tad, ja augsne ir mitra. Tas notiek tāpēc, ka iztvaikošana no lapām notiek ātrāk, nekā saknes spēj uzsūkt ūdeni. Arī ziedi pārāk karstā saulē ātrāk zaudē savu svaigumu, izbalē un novīst. Ja novērojat šādas pazīmes, nekavējoties pārvietojiet augu uz vietu, kas ir pasargāta no tiešiem pusdienlaika saules stariem.

 📷Velq1958, CC BY-SA 3.0, via Wikimedia Commons