Japānas bārbeles stādīšana un pavairošana
Japānas bārbeles stādīšana un pavairošana ir salīdzinoši vienkāršs process, kas pa spēkam pat dārzkopības iesācējiem. Šis krūms ir ļoti atsaucīgs un pieticīgs, tādēļ, ievērojot dažus pamatprincipus, var viegli iegūt veselīgu un krāšņu augu, kas rotās dārzu daudzu gadu garumā. Pareiza stādīšanas laika un vietas izvēle, kā arī atbilstoša augsnes sagatavošana ir galvenie priekšnoteikumi veiksmīgai ieaugšanai un turpmākajai attīstībai. Savukārt pavairošanas metožu apgūšana ļauj ne tikai ietaupīt līdzekļus, bet arī pašam izaudzēt jaunus stādus no jau esošajiem, iecienītajiem krūmiem, tādējādi paplašinot savu kolekciju vai daloties ar draugiem un kaimiņiem. Zinot šī procesa nianses, iespējams viegli un efektīvi vairot šo daudzveidīgo un dekoratīvo augu.
Labākais laiks Japānas bārbeles stādīšanai ir pavasaris, kad zeme jau ir atkususi un iesilusi, bet aktīva augšana vēl nav sākusies, vai arī rudens, apmēram mēnesi pirms sala iestāšanās. Pavasara stādījumam ir priekšrocība, jo augam ir visa sezona, lai labi iesakņotos un sagatavotos pirmajai ziemai. Savukārt rudenī stādītiem augiem ir pietiekami daudz mitruma un tie pavasarī ātrāk sāk augt. Konteineros audzētus stādus ar labi attīstītu sakņu sistēmu var stādīt praktiski visu veģetācijas periodu, izvairoties vienīgi no karstākā un sausākā laika vasaras vidū. Pirms stādīšanas ir svarīgi izvēlēties piemērotu vietu, kas nodrošinās augam optimālus augšanas apstākļus.
Stādīšanas process sākas ar bedres sagatavošanu, kurai jābūt aptuveni divas reizes platākai un nedaudz dziļākai par stāda sakņu kamolu. Tas nodrošinās, ka jaunajām saknēm būs viegli izplesties irdenajā augsnē. Ja augsne ir smaga un mālaini, bedres dibenā ieteicams iebērt drenāžas slāni no grants vai oļiem, lai novērstu ūdens uzkrāšanos. Izņemto augsni ieteicams sajaukt ar kompostu, kūdru vai labi sadalījušiem kūtsmēsliem, lai bagātinātu to ar barības vielām. Stādu uzmanīgi izņem no konteinera, cenšoties netraumēt saknes, un ievieto bedres centrā tā, lai sakņu kakliņš būtu vienā līmenī ar zemes virsmu.
Pēc stāda ievietošanas bedre tiek aizpildīta ar sagatavoto augsnes maisījumu, to viegli pieblīvējot, lai neveidotos gaisa kabatas. Pēc iestādīšanas ap stādu izveido nelielu apdobi un augu kārtīgi aplaista, izlejot apmēram vienu spaini ūdens. Tas palīdzēs augsnei labāk nosēsties un nodrošinās labu kontaktu starp saknēm un augsni. Lai saglabātu mitrumu un novērstu nezāļu augšanu, apdobi var nomulčēt ar koku mizu, šķeldu vai kūdru. Pirmajās nedēļās pēc iestādīšanas jauno stādu nepieciešams regulāri laistīt, līdz tas pilnībā ieaugas un sāk veidot jaunus dzinumus.
Optimālais stādīšanas laiks un vietas izvēle
Pareiza stādīšanas laika izvēle ir viens no kritiskajiem faktoriem, kas nosaka Japānas bārbeles veiksmīgu ieaugšanos un attīstību. Vislabvēlīgākais periods stādīšanai ar kailām saknēm vai no lauka raktiem stādiem ir agrs pavasaris, tiklīdz augsne ir atkususi un apžuvusi, vai arī rudens, no septembra vidus līdz oktobra vidum. Pavasarī stādītam krūmam ir priekšā visa vasara, lai izveidotu spēcīgu sakņu sistēmu, kas tam palīdzēs pārciest nākamo ziemu. Rudens stādīšanas priekšrocība ir tā, ka augsne ir silta un mitra, kas veicina ātru sakņošanos, un pavasarī augs var nekavējoties sākt veģetāciju, apsteidzot pavasarī stādītos augus. Konteinerstādus var stādīt gandrīz visu sezonu, no pavasara līdz rudenim, taču ieteicams izvairīties no karstākajiem un sausākajiem vasaras mēnešiem.
Ne mazāk svarīga par stādīšanas laiku ir pareizas vietas izvēle dārzā. Japānas bārbele ir gaismu mīlošs augs, un tās lapu krāsas košums ir tieši atkarīgs no saņemtā saules gaismas daudzuma. Īpaši tas attiecas uz sarkanlapu, dzeltenlapu un oranžlapu šķirnēm, kurām nepieciešama pilna saule vismaz 6-8 stundas dienā. Noēnotā vietā šo šķirņu lapas zaudēs savu intensīvo krāsu un kļūs zaļganas. Zaļlapu šķirnes ir nedaudz tolerantākas pret daļēju ēnu, bet arī tām labāk patiks saulaina vieta. Turklāt saulainā vietā krūms būs kompaktāks un bagātīgāk ziedēs un ražos ogas.
Augsnes prasību ziņā bārbele ir ļoti pieticīga un spēj pielāgoties dažādiem apstākļiem. Tā labi augs jebkurā vidēji auglīgā, labi drenētā dārza augsnē ar neitrālu vai viegli skābu reakciju. Vissvarīgākais ir izvairīties no vietām, kur pavasarī vai pēc lietusgāzēm ilgstoši uzkrājas ūdens. Pārmērīgs mitrums un slikta drenāža var izraisīt sakņu nosmakšanu un puves attīstību, kas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc bārbeles var aiziet bojā. Ja dārzā ir smaga māla augsne, pirms stādīšanas to nepieciešams uzlabot, iestrādājot rupju smilti, kompostu vai citus irdinošus materiālus.
Plānojot stādīšanas vietu, jāņem vērā arī nākotnes perspektīva – kāds būs krūma izmērs pēc vairākiem gadiem. Ir svarīgi izvēlēties šķirni, kas atbilst paredzētajai lomai dārzā, un nodrošināt tai pietiekami daudz vietas augšanai, lai izvairītos no konkurences ar citiem augiem. Stādot dzīvžogu, stādus izvieto rindā, ievērojot 30-50 centimetru attālumu vienu no otra, atkarībā no šķirnes augšanas spēka. Tāpat jāatceras par asajiem ērkšķiem un nestādīt bārbeli pārāk tuvu vietām, kur notiek aktīva kustība, lai izvairītos no nepatīkamiem savainojumiem.
Stādīšanas bedres sagatavošana un stādīšanas tehnika
Veiksmīga Japānas bārbeles iestādīšana sākas ar rūpīgu stādīšanas bedres sagatavošanu. Bedres izmēram ir liela nozīme, jo tas nodrošina jaunajam augam labu startu. Ieteicamais bedres platums ir vismaz divas reizes lielāks par stāda sakņu kamola diametru, un dziļumam jābūt nedaudz lielākam par sakņu kamola augstumu. Šāds izmērs nodrošina, ka saknes sākumā nonāks irdenā, sagatavotā augsnē, kas veicinās to ātru izplatīšanos un iesakņošanos. Ja stāda vairākus krūmus, piemēram, dzīvžogam, var rakt nevis atsevišķas bedres, bet gan tranšeju.
Augsnes kvalitātes uzlabošana ir nākamais solis. Izrakto zemi no bedres ieteicams sajaukt ar organiskiem uzlabotājiem. Vislabāk šim nolūkam der labi sadalījies komposts, kūtsmēsli vai neitralizēta kūdra. Šīs piedevas ne tikai bagātinās augsni ar barības vielām, bet arī uzlabos tās struktūru, padarot to irdenāku un gaisa caurlaidīgāku. Smagās māla augsnēs ieteicams pievienot arī rupju smilti vai sīku granti, lai uzlabotu drenāžu. Bedres dibenā var iebērt nelielu drenāžas slāni, kas pasargās saknes no lieka mitruma.
Pirms stādīšanas stāds ir jāsagatavo. Ja stāds ir konteinerā, to kārtīgi aplaista, lai sakņu kamols būtu mitrs un to varētu vieglāk izņemt. Pēc izņemšanas saknes uzmanīgi apskata – ja tās ir cieši savijušās poda formā, tās nedaudz jāatbrīvo un jāiztaisno, lai veicinātu augšanu uz āru. Ja stādam ir kailas saknes, pirms stādīšanas tās uz pāris stundām iemērc ūdenī. Bojātās vai pārāk garās saknes var nedaudz apgriezt. Stādu ievieto bedres centrā, izplešot saknes, un pārliecinās, ka sakņu kakliņš (vieta, kur saknes pāriet stumbrā) atrodas vienā līmenī ar apkārtējo zemes virsmu vai nedaudz augstāk.
Kad stāds ir pareizi novietots, bedri pamazām aizber ar sagatavoto augsnes maisījumu. Katru uzbērto slāni viegli pieblīvē, lai likvidētu gaisa kabatas un nodrošinātu labu kontaktu starp saknēm un augsni. Kad bedre ir pilna, ap stādu izveido nelielu iedziļinājumu jeb “bļodiņu”, kas palīdzēs aizturēt ūdeni laistīšanas laikā. Pēc stādīšanas augu bagātīgi aplaista, pat ja augsne ir mitra. Nobeigumā apdobes zonu ieteicams nomulčēt ar 5-7 cm biezu mulčas slāni, kas palīdzēs saglabāt mitrumu, nomāks nezāles un aizsargās saknes no temperatūras svārstībām.
Pavairošana ar spraudeņiem
Pavairošana ar spraudeņiem ir viena no populārākajām un efektīvākajām metodēm, kā iegūt jaunus Japānas bārbeles stādus, kas būs identiski mātesaugam, saglabājot visas šķirnes īpašības, piemēram, lapu krāsu un augšanas formu. Šo metodi var veikt divos periodos – izmantojot zaļos spraudeņus vasaras sākumā vai koksnainos spraudeņus rudenī. Pavairošanai ar zaļajiem spraudeņiem vispiemērotākais laiks ir jūnijs, kad jaunie dzinumi ir jau nedaudz pārkoksnējušies, bet vēl nav pilnībā nobrieduši. Spraudeņus griež no veselīgiem, spēcīgiem šī gada dzinumiem.
Spraudeņa garumam jābūt apmēram 10-15 centimetri, un tam jābūt vismaz ar 2-3 mezglu vietām. Griezumu veic slīpi, tieši zem apakšējā lapu mezgla. Apakšējās lapas no spraudeņa noņem, atstājot tikai divas vai trīs lapas augšpusē. Ja atstātās lapas ir lielas, tās var pārgriezt uz pusēm, lai samazinātu mitruma iztvaikošanu. Lai veicinātu sakņu veidošanos, spraudeņa apakšējo galu var iemērkt sakņošanās stimulatora pulverī. Sagatavotos spraudeņus sprauž vieglā, mitrā substrātā, kas sastāv no kūdras un smilšu vai perlīta maisījuma.
Spraudeņus substrātā ievieto apmēram 2-3 centimetru dziļumā un viegli piespiež zemi ap tiem. Lai nodrošinātu augstu gaisa mitrumu, kas ir būtisks sekmīgai apsakņošanai, kasti vai podu ar spraudeņiem pārklāj ar caurspīdīgu plēvi vai stiklu, izveidojot mini siltumnīcu. To novieto gaišā, bet no tiešiem saules stariem pasargātā vietā. Regulāri jāpārbauda substrāta mitrums un spraudeņi jāvēdina, lai novērstu pelējuma veidošanos. Apsakņošanās parasti notiek 3-6 nedēļu laikā. Kad parādās jauni dzinumi un saknes, pārsegu var noņemt un jaunos stādiņus pakāpeniski pieradināt pie āra apstākļiem.
Pavairošana ar koksnainajiem spraudeņiem notiek vēlā rudenī, pēc lapu nobiršanas. Šajā laikā no viengadīgiem, labi nobriedušiem dzinumiem sagriež apmēram 20-30 centimetrus garus spraudeņus. Tos var uzreiz spraust sagatavotā dobē dārzā, atstājot virs zemes tikai vienu vai divus pumpurus, vai arī uzglabāt līdz pavasarim vēsā, mitrā vietā, piemēram, ieraktus smiltīs pagrabā. Pavasarī šos spraudeņus stāda dobē vai podos. Šī metode ir vienkāršāka, bet apsakņošanās procents var būt zemāks nekā pavairojot ar zaļajiem spraudeņiem.
Citas pavairošanas metodes
Papildus spraudeņiem, Japānas bārbeli var pavairot arī ar citām metodēm, piemēram, ar sēklām, noliektņiem vai dalot krūmu. Pavairošana ar sēklām ir interesants, bet laikietilpīgs process, turklāt jārēķinās, ka no šķirnes augiem iegūtās sēklas ne vienmēr saglabās mātesauga īpašības. Sēklas ievāc rudenī no pilnībā nogatavojušāmies ogām. Tās atbrīvo no mīkstuma, nomazgā un nedaudz apžāvē. Lai sēklas pavasarī dīgtu, tām nepieciešama stratifikācija – aukstuma periods. To var nodrošināt, iesējot sēklas rudenī tieši dobē dārzā, kur tās dabiski izies stratifikāciju ziemas laikā, vai arī sajaucot ar mitrām smiltīm un uz 2-3 mēnešiem ievietojot ledusskapī.
Pavasarī stratificētās sēklas sēj kastītēs vai dobē vieglā, barības vielām bagātā augsnē apmēram 1-2 centimetru dziļumā. Sējumus uztur mitrus un gaida dīgstu parādīšanos, kas var aizņemt vairākas nedēļas vai pat mēnešus. Jaunajiem sējeņiem nepieciešama rūpīga kopšana – regulāra laistīšana, ravēšana un aizsardzība no tiešiem saules stariem. Pirmajā gadā tie aug lēni, un pastāvīgā vietā tos parasti izstāda tikai pēc viena vai diviem gadiem. Šī metode ir piemērotāka sugas bārbeļu pavairošanai vai jaunu hibrīdu iegūšanai.
Pavairošana ar noliektņiem ir ļoti vienkārša un droša metode, kas gandrīz vienmēr dod pozitīvu rezultātu. To veic pavasarī. Izvēlas veselīgu, jaunu un lokanu zaru, kas aug tuvu zemei. Zem šī zara izrok nelielu iedziļinājumu, augsni tajā uzirdina un ielabo ar kompostu. Zaru uzmanīgi noliec pie zemes, tā vidusdaļu ievieto iedziļinājumā un nostiprina ar stieples āķi vai akmeni. Zara galu atstāj virs zemes un piesien pie mietiņa vertikālā stāvoklī. Ievietoto daļu apber ar zemi, atstājot redzamu tikai pašu galotni. Visas sezonas garumā šo vietu uztur mitru.
Līdz rudenim vai nākamajam pavasarim noliektā zara daļa būs izveidojusi savu sakņu sistēmu. Kad jaunais augs ir labi apsakņojies un sācis augt, to var atdalīt no mātesauga, nogriežot savienojošo zaru. Iegūto jauno stādu uzmanīgi izrok un pārstāda vēlamajā vietā. Šī metode ir ideāla, ja nepieciešams iegūt tikai dažus jaunus stādus. Krūma dalīšana ir vēl viena iespēja, kas piemērota vecākiem, labi saaugušiem krūmiem. Agri pavasarī vai rudenī krūmu izrok, ar asu lāpstu vai zāģi sadala vairākās daļās, katrai atstājot pietiekami daudz sakņu un vismaz dažus spēcīgus dzinumus. Iegūtās daļas nekavējoties stāda jaunā vietā.
