Japānas bārbeles slimības un kaitēkļi

Lai gan Japānas bārbele tiek uzskatīta par vienu no izturīgākajiem un vieglāk audzējamiem dekoratīvajiem krūmiem, tā tomēr nav pilnībā pasargāta no dažādām slimībām un kaitēkļu uzbrukumiem. Savlaicīga problēmu identificēšana un pareizu kontroles metožu pielietošana ir būtiska, lai saglabātu auga veselību un dekoratīvo izskatu. Lielākā daļa problēmu ir saistītas ar nepiemērotiem audzēšanas apstākļiem, piemēram, pārmērīgu mitrumu, sliktu gaisa cirkulāciju vai barības vielu trūkumu, kas novājina augu un padara to uzņēmīgāku pret patogēniem. Izpratne par biežāk sastopamajām slimībām un kaitēkļiem, to simptomiem un apkarošanas veidiem ļaus dārzniekam efektīvi rīkoties un nodrošināt, ka bārbele turpina priecēt ar savu krāšņumu. Tāpēc ir svarīgi regulāri apskatīt savus stādījumus un pievērst uzmanību jebkādām aizdomīgām izmaiņām.

Viena no visizplatītākajām slimībām, kas skar Japānas bārbeles, ir miltrasa. Tā ir sēnīšu slimība, kas parasti attīstās siltā un mitrā laikā, īpaši vasaras otrajā pusē. Tās raksturīgākā pazīme ir balta vai pelēcīga, miltaina apsarme uz lapām, jaunajiem dzinumiem un pat ogām. Sākotnēji apsarme parādās kā atsevišķi plankumi, bet vēlāk var pārklāt visu lapas virsmu. Stipri inficētas lapas var deformēties, kļūt trauslas, dzeltēt un priekšlaicīgi nobirt. Lai gan miltrasa reti kad izraisa krūma bojāeju, tā ievērojami samazina tā dekorativitāti un var novājināt augu.

Cita bieži sastopama sēnīšu izcelsmes problēma ir lapu plankumainība, ko var izraisīt dažādi sēnīšu patogēni. Uz lapām parādās dažāda izmēra, formas un krāsas plankumi – tie var būt brūni, melni, sarkani vai pelēki, bieži ar tumšāku apmali. Laika gaitā plankumi palielinās, var saplūst kopā, un to centrā var parādīties sīki, melni punktiņi – sēnītes augļķermeņi. Līdzīgi kā miltrasas gadījumā, stipras infekcijas rezultātā lapas dzeltē un priekšlaicīgi nokrīt, kas negatīvi ietekmē auga spēju fotosintezēt un uzkrāt barības vielas ziemai.

No kaitēkļiem visbiežāk uz bārbelēm var sastapt bārbeļu laputis. Šie sīkie, parasti zaļgani vai melni kukaiņi veido kolonijas uz jauno dzinumu galiem un lapu apakšpusē. Tie barojas, sūcot augu sulu, kā rezultātā lapas saritinās, deformējas un pārklājas ar lipīgiem izdalījumiem, ko sauc par “medus rasu”. Uz šiem izdalījumiem bieži attīstās melna kvēpsēne, kas vēl vairāk pasliktina auga izskatu un traucē fotosintēzi. Lai gan neliels laputu daudzums lielu kaitējumu nenodara, masveida invāzija var ievērojami kavēt jauno dzinumu augšanu.

Rūsas sēne ir vēl viena nopietna slimība, kas, lai gan retāk, tomēr var skart bārbeles. Tā ir īpaši bīstama, jo bārbele ir starpsaimnieks graudaugu svītru rūsai. Infekcija izpaužas pavasarī kā spilgti oranži vai sarkani, uzbrieduši plankumi uz lapu apakšpuses, jaunajiem dzinumiem un ziediem. Vēlāk šajos plankumos attīstās sīkas, kausveida struktūras, kas izdala sporas. Šīs sporas inficē tuvumā augošos graudaugus. Inficētās bārbeles daļas ir deformētas, un stipras infekcijas gadījumā krūms var zaudēt lielu daļu lapu. Tāpēc ir ļoti svarīgi cīnīties ar šo slimību, lai pasargātu lauksaimniecības kultūras.

Sēnīšu slimības un to apkarošana

Miltrasa ir viena no visatpazīstamākajām sēnīšu slimībām, kas bieži sastopama uz Japānas bārbelēm, īpaši uzņēmīgām šķirnēm. Tās attīstību veicina sabiezināti stādījumi, slikta gaisa cirkulācija, kā arī karsts un mitrs laiks. Profilakse ir labākais veids, kā izvairīties no šīs problēmas. Stādot bārbeles, jāievēro optimāls attālums starp krūmiem, lai nodrošinātu labu ventilāciju. Regulāra krūmu apgriešana un zaru izretināšana arī palīdz uzlabot gaisa plūsmu vainaga iekšienē. Laistot augus, ūdens jālej pie saknēm, izvairoties no lapu slapināšanas.

Ja miltrasa tomēr ir parādījusies, cīņa jāsāk nekavējoties. Pie pirmajām pazīmēm skartās lapas un dzinumu gali ir jānogriež un jāiznīcina, vēlams sadedzinot, lai neizplatītu infekciju. Vieglas infekcijas gadījumā var izmantot tautas līdzekļus, piemēram, apsmidzināt krūmu ar sodas šķīdumu (1 tējkarote sodas uz 1 litru ūdens, pievienojot nedaudz šķidro ziepju saķerei) vai piena sūkalu šķīdumu. Ja infekcija ir spēcīga, var nākties lietot ķīmiskos fungicīdus, kas paredzēti miltrasas apkarošanai. Apstrāde jāveic saskaņā ar instrukciju, parasti atkārtojot to pēc 7-10 dienām.

Lapu plankumainību profilakse un kontrole ir līdzīga kā miltrasai. Vissvarīgākais ir fitosanitāro pasākumu ievērošana. Rudenī visas nobirušās lapas zem krūma ir rūpīgi jāsavāc un jāiznīcina, jo tajās pārziemo sēnīšu sporas. Pavasarī, pirms pumpuru plaukšanas, krūmu un augsni ap to var profilaktiski apsmidzināt ar kādu varu saturošu fungicīdu, piemēram, Bordo šķidrumu. Veģetācijas periodā, parādoties pirmajiem plankumiem, stipri inficētās lapas noņem, un krūmu apstrādā ar atbilstošu fungicīdu.

Rūsas sēne ir sarežģītāka problēma. Tā kā bārbele ir starpsaimnieks graudaugu rūsai, tās audzēšana var būt ierobežota lauksaimniecības zemju tuvumā. Ja uz bārbeles tiek konstatētas rūsas pazīmes (oranži spilventiņi), inficētie dzinumi nekavējoties jāizgriež un jāsadedzina. Pavasarī, pumpuru plaukšanas laikā, un pēc ziedēšanas krūmu var profilaktiski apsmidzināt ar fungicīdiem, kas efektīvi iedarbojas pret rūsas sēnēm. Mūsdienās ir pieejamas arī daudzas Japānas bārbeles šķirnes, kas ir izturīgas pret rūsu, tāpēc, iegādājoties stādus, ir vērts pievērst uzmanību šai īpašībai.

Bakteriālās infekcijas un to pazīmes

Bakteriālās infekcijas uz Japānas bārbelēm ir retāk sastopamas nekā sēnīšu slimības, taču tās var būt daudz postošākas. Viena no bīstamākajām ir bakteriālā dzinumu iedega jeb bakteriālā degšana. Šī slimība visbiežāk izpaužas pavasarī, mitrā un siltā laikā. Tās simptomi ir pēkšņa jauno dzinumu, lapu un ziedu novīšana un nomelnēšana. Bojātie dzinumi izskatās kā apdeguši, tie noliecas āķa formā. Uz stumbra un vecākiem zariem var veidoties tumši, iegrimuši plankumi, no kuriem mitrā laikā var izdalīties duļķains, lipīgs šķidrums – baktēriju eksudāts.

Bakteriālā iedega izplatās ļoti strauji, īpaši ziedēšanas laikā, kad baktērijas pārnes kukaiņi, vējš un lietus. Infekcija augā iekļūst caur ziediem vai dažādām brūcēm, ko radījuši kukaiņi, krusa vai apgriešanas instrumenti. Cīņa ar šo slimību ir ļoti sarežģīta, jo efektīvu ķīmisko preparātu praktiski nav. Galvenā metode ir tūlītēja un radikāla inficēto zaru izgriešana. Zari jāgriež ar lielu rezervi, vismaz 20-30 centimetrus zem redzamās bojājuma vietas, jo baktērijas jau var būt izplatījušās dziļāk koksnē.

Pēc katra griezuma dārza šķēres vai zāģis ir obligāti jādezinficē spirta vai vara vitriola šķīdumā, lai nepārnestu infekciju uz veselajām auga daļām. Visi izgrieztie zari ir nekavējoties jāsadedzina. Pavasarī, pirms ziedēšanas, un tās laikā krūmus profilaktiski var apsmidzināt ar varu saturošiem preparātiem, kas var nedaudz samazināt infekcijas risku. Svarīgi ir arī izvairīties no pārmērīgas mēslošanas ar slāpekli, jo tas veicina sulīgu, jaunu dzinumu augšanu, kas ir īpaši uzņēmīgi pret bakteriālo iedegu.

Cita bakteriāla problēma var būt sakņu audzējs jeb sakņu vēzis, ko izraisa augsnes baktērijas. Uz saknēm un sakņu kakla veidojas neregulāras formas, cieti, krunkaini izaugumi. Šie audzēji traucē ūdens un barības vielu uzņemšanu, kā rezultātā krūms sāk nīkuļot, tam dzeltē lapas un tas atpaliek augšanā. Inficētos augus parasti nav iespējams izārstēt, tāpēc tie ir jāizrok un jāiznīcina. Stādot jaunus augus, rūpīgi jāpārbauda to sakņu sistēma, un, ja tiek pamanīti aizdomīgi izaugumi, šādus stādus nevajadzētu iegādāties.

Kaitēkļu identifikācija un kontrole

Bārbeļu laputis ir visbiežākais kaitēklis, kas apdraud Japānas bārbeles. Tās parasti parādās pavasarī un vasaras sākumā uz jaunajiem, sulīgajiem dzinumiem. Laputu kolonijas ir viegli pamanāmas ar neapbruņotu aci. To bojājumu rezultātā lapas un dzinumu galiņi deformējas, un augšana tiek kavēta. Cīņa ar laputīm jāsāk, tiklīdz tās pamanītas. Nelielas kolonijas var vienkārši saspiest ar pirkstiem vai noskalot ar spēcīgu ūdens strūklu. Efektīvs un videi draudzīgs līdzeklis ir zaļo ziepju šķīdums (20-30 grami ziepju uz 1 litru ūdens), ar kuru apsmidzina krūmu.

Ja laputu ir ļoti daudz, var nākties izmantot insekticīdus. Ir pieejami gan sistēmas iedarbības preparāti, kas uzsūcas augā un padara tā sulu indīgu kaitēkļiem, gan kontaktdarbības preparāti, kas iedarbojas, tieši nonākot uz kukaiņiem. Ir svarīgi atcerēties, ka laputis bieži vien dzīvo simbiozē ar skudrām, kuras barojas ar laputu saldajiem izdalījumiem un aizsargā tās no dabiskajiem ienaidniekiem, piemēram, mārītēm un zeltacītēm. Tāpēc, cīnoties ar laputīm, ir vērts pievērst uzmanību arī skudru ierobežošanai.

Retāk uz bārbelēm var sastapt bruņutis un to paveidu – pūkainās bruņutis. Tās ir nekustīgi vai mazkustīgi kukaiņi, kas piesūcas pie zaru un stumbra mizas, slēpjoties zem cieta vairoga vai vaskainas pūkas. Tās, tāpat kā laputis, sūc augu sulu un novājina to. Cīņa ar bruņutīm ir sarežģītāka, jo vairogs tās pasargā no kontaktdarbības insekticīdiem. Ja kaitēkļu nav daudz, tos var mēģināt noņemt mehāniski, nokasot ar birstīti. Agrā pavasarī, pirms lapu plaukšanas, krūmu var apstrādāt ar kādu no eļļas emulsijas preparātiem, kas pārklāj pārziemojušos kaitēkļus ar plānu kārtiņu un nosmacē tos.

Dažkārt bārbeles var bojāt arī lapgraužu kāpuri, piemēram, zāģlapseņu kāpuri, kas izgrauž caurumus lapās vai nograuž visu lapas plātni, atstājot tikai dzīslas. Ja bojājumi nav lieli, kāpurus var nolasīt ar rokām. Masveida savairošanās gadījumā jālieto atbilstoši insekticīdi. Sausā un karstā laikā uz lapu apakšpuses var parādīties arī tīklērces, kas ir ļoti sīki, zirnekļveidīgi kaitēkļi. To klātbūtni parasti nodod smalks tīmeklis un sīki, dzelteni punktiņi uz lapām. Tīklērču ierobežošanai izmanto akaricīdus.

Profilaktiskie pasākumi augu aizsardzībai

Labākā cīņa ar slimībām un kaitēkļiem ir to profilakse. Vesels, spēcīgs un labi kopts augs ir daudz izturīgāks pret dažādu patogēnu un kaitēkļu uzbrukumiem. Tāpēc vissvarīgākais ir nodrošināt Japānas bārbelei optimālus augšanas apstākļus. Tas nozīmē izvēlēties pareizu stādīšanas vietu – saulainu, labi vēdināmu, ar labi drenētu augsni. Sabiezināti stādījumi un ēna veicina mitruma uzkrāšanos un rada labvēlīgus apstākļus sēnīšu slimību attīstībai.

Pareiza laistīšana un mēslošana arī spēlē lielu lomu auga imunitātes stiprināšanā. Jāizvairās no pārmērīgas laistīšanas, kas var izraisīt sakņu puvi, un no pārmērīgas mēslošanas ar slāpekli, kas padara auga audus pārāk mīkstus un uzņēmīgus pret slimībām un kaitēkļiem. Sabalansēta mēslošana ar kāliju un fosforu, savukārt, stiprina augu šūnapvalkus un palielina tā noturību. Ir svarīgi arī uzturēt tīrību apdobē, regulāri izravējot nezāles, kas var būt slimību un kaitēkļu pārnēsātājas.

Regulāra un pareizi veikta apgriešana ir būtisks profilakses pasākums. Sanitārā apgriešana pavasarī, kuras laikā tiek izgriezti visi slimie, bojātie un apsalušie zari, palīdz likvidēt infekcijas perēkļus. Vainaga izretināšana uzlabo gaisa cirkulāciju, kas samazina miltrasas un citu sēnīšu slimību risku. Visi griezumi jāveic ar tīriem, asiem instrumentiem, un lielākas brūces vēlams apstrādāt ar brūču ziedi. Visi izgrieztie, slimie zari ir jāsadedzina, nevis jāatstāj komposta kaudzē.

Rudenī pēc lapkriša ir ļoti svarīgi savākt un iznīcināt visas nobirušās lapas, jo uz tām pārziemo daudzu slimību, piemēram, lapu plankumainības un rūsas, ierosinātāji. Augsnes apstrāde ap krūmu rudenī arī palīdz iznīcināt kaitēkļu kūniņas un ziemojošās stadijas. Iegādājoties jaunus stādus, vienmēr rūpīgi jāpārbauda to veselības stāvoklis – vai uz tiem nav slimību pazīmju vai kaitēkļu. Dodiet priekšroku šķirnēm, kas ir selekcionētas kā izturīgas pret izplatītākajām slimībām, piemēram, miltrasu un rūsu.

Izturīgu šķirņu izvēle

Mūsdienu selekcija ir radījusi plašu Japānas bārbeles šķirņu klāstu, kas atšķiras ne tikai ar dekoratīvajām īpašībām, bet arī ar noturību pret slimībām. Izvēloties stādāmo materiālu, ir vērts pievērst uzmanību šim aspektam, jo tas var ievērojami atvieglot krūma kopšanu nākotnē un samazināt nepieciešamību pēc ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanas. Daudzas jaunākās šķirnes ir selekcionētas, īpašu uzmanību pievēršot izturībai pret miltrasu un, kas ir īpaši svarīgi, pret graudaugu rūsas sēni.

Piemēram, tādas šķirnes kā ‘Concorde’, kas izceļas ar savu tumši purpursarkano lapotni un kompaktu augumu, ir pazīstamas ar labu noturību pret miltrasu. Arī ‘Golden Ring’ ar tās purpursarkanajām lapām, kurām ir izteikta dzeltena maliņa, demonstrē labu izturību. Tāpat ir vērts pievērst uzmanību šķirnēm no ‘Rocket’ sērijas, piemēram, ‘Orange Rocket’ ar tās unikālo oranžo lapu krāsu un statenisko augumu, vai ‘Golden Rocket’ ar spilgti dzeltenām lapām – tās bieži vien ir izturīgākas par vecākām šķirnēm.

Izvēloties šķirni, ir lietderīgi konsultēties ar stādaudzētavas speciālistiem vai meklēt informāciju uzticamos avotos par konkrētās šķirnes īpašībām un noturību pret slimībām. Dažreiz šī informācija ir norādīta arī uz stāda etiķetes. Ir svarīgi saprast, ka pat visizturīgākā šķirne var saslimt, ja tā tiks audzēta tai pilnīgi nepiemērotos apstākļos. Piemēram, ja pret miltrasu izturīga šķirne tiks iestādīta dziļā ēnā un pastāvīgā mitrumā, slimības risks tik un tā būs augsts.

Ieguldot laiku un pūles, lai izvēlētos slimībizturīgu šķirni, jūs ilgtermiņā ietaupīsiet gan laiku, gan līdzekļus, kas būtu jāvelta cīņai ar slimībām. Tas ir arī videi draudzīgāks risinājums, jo samazina pesticīdu lietošanas nepieciešamību dārzā. Kombinējot izturīgu šķirņu izvēli ar pareizu agrotehniku un profilaktiskiem pasākumiem, ir iespējams audzēt skaistas un veselīgas Japānas bārbeles, kas nesagādās liekas raizes un kļūs par īstu dārza lepnumu.